Var samazināt apkures izdevumus līdz pat 40%! Ekspertu ieteikumi, ja veidojas kondensāts, aukstas ārsienas vai radušies citi siltuma zagļi mājās

Lai atrisinātu problēmu, jāatrod tās sakne

Ja, pienākot ziemai, apkures rēķini salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būtiski pieauguši, bet mājoklī ir tik vēss, ka gribas ietīties segā, vajadzētu pārliecināties, vai apkures sistēma darbojas optimāli. Daudzdzīvokļu ēkās ar centrālo apkuri problēmas bieži var identificēt, salīdzinot temperatūras starpību starp pirmo stāvu un augšējiem stāviem. Piemēram, ja pirmajā stāvā ziemā ir tik silts, ka iedzīvotāji ver vaļā logus, kamēr augšējos stāvos iemītnieki salst un ir spiesti izmantot papildu elektriskos vai eļļas radiatorus, tas norāda uz apkures sistēmas nelīdzsvarotību.
 

“Šādā situācijā jāvēršas pie nama apsaimniekotāja ar lūgumu veikt apkures sistēmas balansēšanu jeb apkures plūsmas regulēšanu, lai nodrošinātu vienmērīgu temperatūru visos dzīvokļos. Pašiem dzīvokļu īpašniekiem šos darbus veikt nav atļauts, tādēļ tas jāuztic kvalificētiem profesionāļiem,” nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti.
 

Pazīmes, kas liecina par sliktu siltumizolāciju 

Ja apkures sistēma pārbaudīta un savu darbu veic pilnvērtīgi, ir vērts pārliecināties par mājas energoefektivitāti un siltumizolāciju. Viens no pirmajiem signāliem, kas liecina par siltumizolācijas problēmām mājā, ir lāsteku veidošanās pie jumta. Šāda problēma raksturīga daudzdzīvokļu mājām, kas būvētas padomju laikā, kad bēniņi parasti netika siltināti. Tādos gadījumos energoefektivitātes uzlabošana var ietvert bēniņu siltināšanu, kas palīdz samazināt siltuma zudumu. Lielākie ieguvēji ir tie, kuri dzīvo jaunajos projektos, kur jau būvniecības laikā tiek veikta bēniņu siltināšana ar izolējošu materiālu. 
 

Eksperti stāsta, ka biežs siltuma zuduma cēlonis var būt arī nepietiekami izolēti logi un balkona durvis: “To var pārbaudīt ar vienkāršu metodi: durvju ailē ieliek papīra lapu un aizver durvis. Ja, pavelkot lapu, tā viegli iznāk ārā, iespējams, ir jāveic furnitūras regulēšana. Šo paņēmienu var izmantot arī, lai pārbaudītu logu siltumizolāciju.” 
 

Logu un balkona durvju energoefektivitāte jāvērtē ne tikai siltumizolācijas rādītāju kontekstā, bet arī ņemot vērā citus būtiskus aspektus. Kondensāta veidošanās uz logu stikliem bieži vien liecina par nepietiekamu telpu vēdināšanu vai ventilācijas sistēmas nosprostojumu, kas var izraisīt paaugstinātu mitruma līmeni un pat pelējuma veidošanos. Kondensāts var arī liecināt par siltumizolācijas problēmām, kas nereti saistītas ar būvniecības laikā pieļautām kļūdām ēkas konstrukcijā. Šādas problēmas iespējams risināt, nomainot logus vai veicot papildu siltināšanas pasākumus, kas uzlabos ēkas energoefektivitāti un novērsīs mitruma uzkrāšanos.

Viens no būtiskākajiem indikatoriem, kas norāda uz nepietiekamu ēkas energoefektivitāti, ir aukstas ārsienas. To var viegli noteikt, vienkārši pieskaroties sienai telpā. 

Aukstas sienas ne tikai pazemina iekšējo gaisa temperatūru, bet arī veicina pelējuma veidošanos, tāpēc šo problēmu nevajadzētu ignorēt.
 

Jaunākās tehnoloģijas – palīgs problēmu risināšanā 

Ja rodas aizdomas par mājas fasādes siltumizolācijas trūkumiem, jārīkojas nekavējoties. Termokamera ir efektīvs rīks, kas palīdz noteikt aukstuma tiltus, – zonas, kur ēka visvairāk zaudē siltumu, piemēram, pie logiem, durvīm, stūriem vai bojātas fasādes izolācijas vietām.

Iegūtie dati ļauj precīzi plānot remontdarbus energoefektivitātes uzlabošanai. Papildus ieteicams konsultēties ar speciālistiem, kas var veikt detalizētu novērtējumu un piedāvāt risinājumus, piemēram, fasādes papildu siltināšanu.

“Siltuma zudumu novēršana ne tikai uzlabo komfortu, bet arī samazina mājokļa uzturēšanas izmaksas un ietekmi uz vidi. Labi izolētas ēkas var samazināt apkures izdevumus līdz pat 40 %, kā arī būtiski mazināt CO₂ emisijas. Mājas energoefektivitātes uzlabošana palielina nekustamā īpašuma vērtību un ekspluatācijas ilgumu, padarot šādus ieguldījumus ilgtermiņā izdevīgus,” skaidro eksperti.