Vaska puķe jeb smaržīgā hoija - labiem sapņiem

Askēpijas dzimtas augu hoiju jeb vaskapuķu dabīgais izplatības areāls ir subtropu un mērenā klimata apgabali – Indija, Dienvidķīna, Austrālija, Klusā okeāna salas. Nosaukums dots par godu Londonas dārzkopim Tomasam Haoijam. Hoijas ir mūžzaļi kāpelējoši vai nokareni augi ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim. Pavisam zināmas apmēram 200 sugu.

Izplatītākās sugas un šķirnes
Pie mums zināmākā ir gaļīga hoija, tautā saukta par vaskapuķi, kas pirmo reizi Kiropā ievesta 1802. gadā. Tas lapas mala ir gluda, var sasniegt 5 cm garumu un 4 cm platumu, tas ir biezas, gaļīgas sukulentas, tumši zaļas, spīdīgas. Zieda diametrs ir 1-1,5 cm. Vienā čemurā var būt līdz pat 20 ziediņiem, ka zied 7-10 dienas ilgi no vasaras sakuma līdz rudenim, jauki smaržo, kā arī bagātīgi izdala nektāru. Ziedpumpuri vaskveidīgi, kad atveras, samtaini, bāli sārti, ar sarkanu vidiņu. Hoijas dzinumi var sasniegt pat 1.5 m garumu, tādēļ tai nepieciešams balsts režģis, stieples vai sūnām apvīts stumbrs, ap ko apvīties. Taču tā samēra labi pacieš ari formēšanu – varat ļaut augt tā dzinumiem līdz sev vēlamajam garumam. Jaunajiem dzinumiem oriģināla augšanas tonna – no sākuma aug garš, vijīgs stublājs un tikai pēc tam attīstās lapas. No šķirnēm zināmākās "Vaiicgaia" – lapas zaļas ar krēmkrāsas lapu malu. "Exotica " – lapas ar dzeltenu vidusdaļu un zaļu apmali, "Krinkle 8" – lapas zaļas ar nelieliem lāsumiem, garenvirzienā salocītas uz pusēm, "Exotica" vai "Tricolor" – lapa trīskrāsaina – zaļa ar krēmkrāsas un rozā lāsumiem, jaunās lapas sarkanas ar zaļu malu, "Suzi" – lapa zaļa ar krēmkrāsas maliņu, sarkanu kātiņu. "Krimson Princess" – jaunās lapas sarkanas, "Compacta" – lapas uz dzinuma blīvi izvietotas, nedaudz izliektas. Šķirnes ir lēnaudzīgākas par pamatsugu.
 

Skaistā hoija ir zems – līdz 30 cm krūmiņš ar smalkiem, klājeniskiem, biezi aplapotiem dzinumiem. Lapas gaiši zaļas, olveida lancetiskas, galā nosmailinātas, 2-3 cm garas, matētas. Ziedi sīki 6-10 vienā čemurā. Ziedlapiņas baltas, gaļīgas, centra vainadziņš rozīgi aveņsarkanā krāsa. Zied vasarā ilgi un bagātīgi, izplatot narcišu smaržu. Istabas apstākļos grūtāk audzējama nekā gaļīgā hoija. Nepieciešams lielāks siltums un mitrums, bet mazāk gaismas. Vislabāk to Stādīt iekarināma poda.

Audzēšana un kopšana
Hoijas nav kaprīzas kopšanas ziņā un savu dekorativitāti nezaudē pat 15 gadus. Audzējamas vidēji siltās līdz siltās telpās. Augi samērā elastīgi attiecībā pret gaismas apstākļiem. Var augt samērā noēnotā vietā, bet tad nezied vai ziedēšana ļoti vāja, tādēļ piemērotāka gaišām vietām. Nedrīkst skart tiešie saules stari, jo var tikt apdedzinātas lapas. Augsnei visu laiku jābūt mēreni mitrai, trūdvielām bagātai ar neitrālu reakciju. Ziemā optimālā temperatūra +12,5-10°C un laistīšana jāsamazina - t.i. augam jāiziet miera periods. Augam nepieciešams palielināts gaisa mitrums, bet nedrīkst to rasināt, kad tas zied, bet vispār samērā labi pacieš arī sausu gaisu. Kad ziedkopa nozied, atsevišķie ziediņi nokrīt, bet uz tā paša ziedkāta nākamajā gadā attīstīsies jauns ziedu čemurs. Piebaro ar 0,1-0,2% barības šķīdumu reizi divās nedēļās.

Pavairošana
Mājas apstākļos hoijām augļi un sēklas neveidojas. Pavairo pavasarī vai rudenī no nobriedušiem dzinumiem, ņemot spraudeņus. Spraudeņus var apsakņot ūdenī vai mitrā substrātā. Spraudeņus novieto siltumā, zem plēves. Pārstāda pavasarī, ja nepieciešams.

Padomi
Ja augs nezied:

• Pārāk maz gaismas.
• Nav izgājis miera periodu – ziemā temperatūra telpā pārāk augsta.
• Putekļainas lapas.
• Stāvošs ūdens puķu paliktnī.
• Bieža vietas maiņa. Laikā kad parādās ziedpumpuri, augu nevajadzētu pārvietot, lai nenobirtu ziedpumpuri, tāpat ziedpumpuru laikā nedrīkst iekaltēt augsni.
• Augs bagātīgāk ziedēs, ja pods, kurā tiek audzēts, nebūs pārāk liels. Lielā podā audzēts, tas dod priekšroku zaļās masas - jaunu dzinumu attīstībai, nevis ziedēšanai.
• Nedrīkst pārmēslot ar slāpekli.

Avots: Baiba Pira-Rezovska, žurnāls Mūsmājas, 164/2007