Adatainais vaļasprieks - kā lolot sukulentus un kaktusus
Kad Raimonds Bergmanis 1958. gadā izlasīja N. Verziļina grāmatu Ceļojums ar istabas augiem, viņam radās liela interese par kaktusiem, tāpēc drīz vien tapa šo augu kolekcija. Kaut arī liela daļa kaktusu savulaik gāja bojā, tā joprojām ir viena no lielākajām Latvijā.
Agrāk kolekcionārs kopā ar sievu veltu darbojās Rīgas
Dārzkopības un biškopības biedrības kaktusu sekcijā. "Katru otro
gadu devāmies uz kaktusu simpozijiem visā plašajā Padomju
Savienībā, tirgojām kaktusu sēklas," atceras kolekcionārs. "Tagad
kaktusoju viens pats, jo sieva jau pāris gadu aizsaulē. Ja kāds
saslimst ar kaktusiem, parasti tas ir uz visu mūžu."
Saimnieks stāsta, ka viņam īpaši patīk lieli kaktusi, taču izaugot
tie izspiež vietu mazajiem, tāpēc tagad kolekcija vairs plašumā
īpaši neplešoties. Un vēl kolekcionārs sevišķi iecienījis adatainus
kaktusus. Viņš atzīst, ka esot ieinteresējies par kaktusu dzimtajām
vietām, un, pētot literatūru, juties tā, it kā pats būtu ceļojis pa
Meksiku un citām adatainu mītnes zemēm.
Kolekcijas vizītkarte
Aizsākums - 1959. gads
Atrašanās vieta - Birzgales pagasta Apiņi
Izvietojums - 24 kvadrātmetrus liela apkurināma siltumnīca
Augu sortiments - ap 800 kaktusu sugu, bet eksemplāru krietni
vairāk
Garākie kaktusi - trihocerejs (Trichocereus maerogonus) - 2 m un
kleistokaktuss (Cleistocactus straussiī) -1m 65 cm
Apkārtmērā prāvākais kaktuss - tā sauktais sievasmātes sēdeklis
(Echinocactus grusonii) - diametrs 43 cm
Iemesls tam, ka dažas kaktusu sugas pie mums nezied, ir nepiemērots dienas garums. Reizēm tos izdodas uzziedināt ar papildu apgaismojumu un, saīsinot dienas gaismu.
Vai reti zied?
Raimonds Bergmanis teic, ka populārajā dziesmā dziedātais, ka
kaktusi reti zied, nebūt nav tiesa. Tiesa, visi kolekcionāra
kaktusi nav ziedējuši, taču noteiktos apstākļos ziedus raisot visi
augi. "Kad Eiropā ieveda kaktusus, tie neziedēja, taču selekcionāri
tos krustoja, izveidojot jaunas šķirnes. Laika gaitā tie pierada
pie mūsu klimata un sāka arī ziedēt," zina stāstīt kolekcionārs.
Iemesls tam, ka dažas kaktusu sugas pie mums nezied, ir nepiemērots
dienas garums. Reizēm tos izdodas uzziedināt ar papildu
apgaismojumu un, saīsinot dienas gaismu. Lai ienestos ziedpumpuri,
kaktusiem noteikti nepieciešams miera periods. Tiesa, Meksikā
kaktusi ziemo aptuveni +20°C temperatūrā, taču mūsu apstākļos tie
siltumā augs lielāki, bet neziedēs.
Vairums kaktusu zied pavasarī un vasarā, īpaši dāsni ar ziediem
priecē rebūcijas, ailosteras, mamilārijas un astrofīti. Kaktusu
ziedu krāsa mēdz būt ļoti dažāda - no baltas līdz sarkanvioletai.
Smarža lielākoties ir tikko jaušama.
Kur stādīsim?
Kaktusu augsnes recepte tika izstrādāta pirms apmēram trīssimt
gadiem, kad tos masveidā sāka ievest no Amerikas. Augsnē, kas
sastāv no vienas daļas rupjas skalotas upes grants, vienas daļas
lapu trūdzemes un vienas daļas meža zemes, var audzēt visus
kaktusus, bet, ja vēlas tos palutināt, atkarībā no auga īpatnībām
pievieno vēl citas sastāvdaļas. Ja augsne paredzēta kaktusiem ar
mietsakni, piemēram, astrofītiem, sulkorebūcijām, pieliek drupenu
mālu, bet stādot notokaktusus vai gimnokalīcijus, kūdru.
Kaktusiem tīk rupjgraudaina un irdena augsne, jo to saknēm
nepieciešams gaiss. Tai vajadzētu būt tik irdenai, lai, saspiežot
rokā, izveidotos pikucis, kurš sadrūp no viegla pieskāriena. Ja
zeme neveido piku, tā ir pārāk smilšaina vai sausa, ja pika cieši
turas kopā un nesadrūp - par mālainu vai mitru.
Kaktusus pārstāda, kad auga kronis sasniedzis poda izmēru. Katru
pavasari vēlams pārstādīt visus līdz trīs gadus vecus kaktusus, bet
vecākus augus - ik pēc diviem trim gadiem. Protams, jāpārstāda arī
nīkuļojoši kaktusi, kuriem, iespējams, ir slimas saknes. Nopuvušās
vai slimās saknes nogriež, un griezuma vietas 1-2 dienas apžāvē. Ja
ir sakņu utis (uz saknēm redzami baltumi), tēs kārtīgi noskalo
stiprā karsta ūdens strūklā. Ja saknes ir veselas, augu vienkārši
pārliek citā podā. Lielus, vecus kaktusus cenšas īpaši
nekustināt.
Vecie kaktusu podiņi rūpīgi jānotīra un jānovāra, bet jaunie pāris
stundas jāmērcē siltā ūdenī. Raimonds Bergmanis iesaka kaktusus
pārstādīt martā, kamēr tie nav sākuši mosties, līdz aprīlim, kad
augi pārmaiņas pacieš visvieglāk.
Dažādiem kaktusiem tīkamā ziemošanas temperatūra atšķiras, tāpēc aukstumprasīgos augus ziemā vajadzētu novietot tuvāk stiklam, bet siltummīļus tālāk.
Pielāgojušies sausumam
Kaktusi ir izturīgi - dodoties ceļojumā, tos var droši atstāt mājās
kaut pāris mēnešus, neraizējoties, ka tiem pietrūks ūdens. "Šie
augi sausumu nemīl, taču ir tam pielāgojušies," skaidro Raimonds
Bergmanis, piebilstot, ka kaktusi aizejot bojā galvenokārt no
pārliešanas. Tiesa, apsmidzināšana ar smalku pulverizatoru Miera
periodā kaktusi nav jālaista vai arī tas jādara minimāli.
Kolekcionārs kaktusus pārtrauc laistīt septembra beigās, martā sāk
smidzināt, bet aprīlī liet, uzmanot, lai kaktusu augsne nebūtu
ilgstoši slapja.
Laistīšanas režīms ir atkarīgs arī no kaktusa poda materiāla. Caur
neglazēta māla poda malām mitrums iztvaiko, tādēļ kaktusiem vajag
vairāk ūdens. Plastmasas podā tie jālaista mazāk, lai tajā
nesakrātos saknēm kaitīgais kalcija karbonāts.
Kaktusiem patīk nedaudz skāba augsne (pH 5,0-6,5). Sārmainā vidē to
saknes iet bojā. Dabā kaktusi saņem skābenu ūdeni, kurš bagātināts
ar gaisa mikroelementiem, bet nesatur kaļķi. Kaktusu laistāmo ūdeni
vēlams iepriekš novārīt, pievienojot citronskābi (uz 1 litru ūdens
naža galu citronskābes).
Kaktusi ziemas miegā
Ziemā kaktusiem vispiemērotākā temperatūra ir+10-15°C, taču
Raimonda Bergmaņa siltumnīcā tie gluži labi jūtas arī + 5-12°C
temperatūrā. Nav ieteicams lieks mitrums, kas var veicināt kaktusu
augšanu. Dažādiem kaktusiem tīkamā ziemošanas temperatūra atšķiras,
tāpēc aukstumprasīgos augus ziemā vajadzētu novietot tuvāk stiklam,
bet siltummīļus tālāk. Viszemākā ziemošanas temperatūra (+3-5°C)
nepieciešama ailosterām, rebūcijām, sulkorebūcijām, lobīvijām,
ehinopšiem, ehinocerejiem, neočilēnijām, kā arī pūkainajiem
kaktusiem. Nedaudz augstāka temperatūra +6-8°C patiks astrofītiem
un mamilārijām. Savukārt notokaktusi un lielākā daļa gimnokalīciju
labāk jutīsies +8-10°C temperatūrā.
Kaktusi ziemā jātur gaišā vietā un, vakarā, iestājoties tumsai,
apmēram četras stundas tos vēlams apgaismot ar dienasgaismas
spuldzēm, ko novieto apmēram septiņus centimetrus virs augu
galotnēm.
Kā kaktusus pārziemināt dzīvoklī?
Raimonds Bergmanis, lai nodrošinātu augiem nepieciešamo
temperatūru un pasargātu no sausā istabas gaisa, iesaka šādu
paņēmienu. Palodzi paplatina ar divām sliedēm un priekšā pieliek
stiklu. Apakšpusē piestiprina izolācijas materiālu, lai apkures
radiators nesildītu kaktusus no apakšas. Karstajam gaisam, pie loga
atdziestot, rodas mitrums, kas nosēžas kaktusu podiņos.
Patīk saulīte
Kaktusi no ziemas miera mostas aprīlī. Par to liecina svaigā un
spožā galotņu un adatu krāsa, jaunie dzinumi. Vairākām kaktusu
sugām, piemēram, rebūcijām, ailosterām, mamilārijām, briest
ziedpumpuri un atveras ziedi. Vasarā kaktusus ieteicams nest laukā.
Āra gaiss un saules gaisma ir vislabākā garantija to veselīgai
attīstībai, visraksturīgāko formu, dzeloņu un pūkojuma
izveidošanai, kā arī ziedēšanai nākamajā gadā. Protams, jāuzmana,
lai augiem nebūtu par karstu. Visoptimālākā temperatūra kaktusu
augšanai ir +26-28°C, bet naktī tai vajadzētu būt par +8-10°C
zemākai. R. Bergmanis ir pārliecinājies, ka vislabāk tos turēt uz
zemes lecektī un mēslot ar zirga mēsliem, kas satur vislielāko
siltumkaloriju daudzumu. "Pēdējā laikā vasarā siltumnīcu vienkārši
atveru un kaktusus vairs ārā nenesu, bet agrāk, kad turējām tos
lecektī, tie izauga tik dūšīgi, ka rudenī nevarēja ne pazīt,"
atminas kolekcionārs.
Kā pavairot?
Savulaik R. Bergmanis audzējis kaktusu sēklas un atzīst, ka bāzēs
pirktie kaktusi šim nolūkam nederētu, jo tie ir menstēmu augi,
kuriem mainījusies ģenētika.
Kaktusus sēj kastītē ar iepriekš izkarsētu un sagatavotu zemi, ko
iegremdē novārītā ūdenī ar zilajiem graudiņiem. Apgaismo ar
dienasgaismas lampām, ko novieto 7cm virs kaktusiem, nodrošinot
+25-28°C temperatūru. Kad sēkliņas pēc pāris nedēļām uzdīgušas,
stādiņus piķē. Kaktusu pavairošanu ar spraudeņiem sāk maijā. Šim
nolūkam nogriež nobriedušus iepriekšējā gada dzinumus. Griezumu
vietas dezinficē ar koka ogles pulveri. Spraudeņus apžāvē saulainā
vietā, bet ap-sakņo siltā telpā uz grants.
Karš ar kaitēkļiem
"]a dzīvoklī ir neliela kaktusu kolekcija, var iztikt bez ķīmijas,
bet es siltumnīcā divreiz gadā esmu spiests indēt kaitēkļus,"
stāsta kolekcionārs, par visiedarbīgāko līdzekli atzīstot
Actaru. Visnejaukākā slimība kaktusiem esot kartupeļu
nematode, ko varot iznīcināt ar prettārpu zālēm - ņem 1 tableti
Dekaris uz 10 litriem ūdens, un aplaista kaktusus ar šo
šķīdumu. Palīdzot arī apliešana ar kartupeļu vai tomātu lakstu
novārījumu pāris reizes gadā.
Kaktusu audzētāja 7 baušļi
- Noliec kaktusus ziemot vēsumā un sausumā!
- Pavasarī kaktusus modini ar smidzināšanu, nevis laistīšanu!
- Augus, kas pārziemojuši tumsā, pieradini pie saules pakāpeniski!
- Kaktusus mēslo tikai augšanas laikā!
- Veģetācijas periodā nodrošini kaktusiem daudz saules, svaigu gaisu un ūdeni! Taču - zemei nav jābūt slapjai!
- Periodiski apsmidzini kaktusus ar siltu ūdeni, taču nedari to spilgtā saulē!
- Septembrī, pazeminoties temperatūrai, samazini laistīšanu un vairāk vēdini telpu, lai kaktusi nobriestu un sagatavotos ziemas guļai!
Materiālu sagatavoja: Indra Ozoliņa, žurnāls Dārza Pasaule