Lilijas ar karaliskām ziedu taurēm – kopšana, audzēšana

Ar nosaukumu trompetlilijas apzīmē liliju sugas ar trompetes formas ziediem – karalisko liliju (I. regale), sudrabaino liliju (L leucanthum), Sārdžentes liliju (L sargentiae), sērdzelteno liliju (L. sulphureum), kā arī visu šo sugu hibrīdus, vēl arī Henrija liliju (L. henryi). Par Ķīnas trompetēm lilijas dēvē tāpēc, ka šo sugu izcelsmes vieta ir Ķīna.

1932. gadā pirmoreiz reģistrētais Henrija lilijas krustojums ar Sārdžentes liliju deva starpsugu hibrīdu Orleānas lilija (Xaurelianense). Henrija lilijas gēni ļāva iegūt spilgtākas dzeltenas un oranžas krāsas un, pats galvenais, lielāku augumu, druknāku kātu ar lielāku ziedu skaitu, pastiprinātu noturību pret slimībām. Vēlāk nosaukumu Orleānas lilijas attiecināja uz visiem šis grupas hibrīdiem ar Henrija lilijas asinīm. Tas bija ievērojams izrāviens liliju hibridizācijā.

Liliju hibrīdu klasifikācijā trompetlilijas un Orleānas lilijas ietilpst vienā, VI hibrīdu grupā. Rakstā tās visas ērtības labad tiks sauktas vienā vārdā par trompetlilijām.

Trompetliliju šķirņu un hibrīdu plašā krāsu palete sākas ar balto un caur bagātīgajiem dzeltenās, oranžās krāsas toņiem nonāk līdz ceriņu un tumši violetai krāsai. Šīs lilijas ir aromātiskas, hibrīdiem ar lielāku Henrija lilijas ietekmi aromāts parasti ir mazāk izteikts.

Pēc noziedēšanas ziedlapas, kā arī citas nobirušās auga daļas un bojātās lapas dobē atstāt nevajadzētu, jo tās būs pelēkās puves (botrytis) avots un nākamajā sezonā varētu sagādāt audzētājam nepatīkamus brīžus, jo puves izraisītāja sporas pārziemo slimības skartajās auga daļās.

Galva siltumā, kājas – vēsumā

Trompetlilijas tāpat kā visas citas lilijas vislabāk aug irdenā augsnē ar labu drenāžu. Tas nozīmē, ka pēc lietus stādīšanai paredzētajā vietā nedrīkst palikt peļķes, jo lieks mitrums veicina slimību attīstību. Augsnes skābums ir vēlams neitrāls, ap pH 6,5–7,0. Stādīšanai ir jāizvēlas vieta, kurā lilijas vai tām radniecīgi augi nav auguši.

Liliju sīpoli parasti ir jāstāda 3 sīpolu jeb 10-20 cm dziļumā atkarībā no sīpola lieluma. Augšana tiks veicināta, ja sīpola saknes (bet ne pats sīpols!!!) sasniegs vēl lielākā dzijumā bagātīgi samēslotu augsni. Trompetliliju stādīšana parasti notiek rudenī, bet tikpat veiksmīgi to var darīt pavasarī, vasarā, jebkurā laikā, kad ir pieejams stādāmais materiāls. Veselīgs trompetlilijas sīpols itin viegli pārcieš pārstādīšanu.

Kā zināms, lilijām tīk silta galva, bet vēsas kājas. Tās mīl sauli, bet karstā laikā vēlams izvairīties no augsnes sakaršanas. Labākais veids ir lietot mulču. Liliju saknēm ir nepieciešams gaiss; jo irdenāku augsni uzturēsim, jo labāki panākumi būs gaidāmi.

Ziemā dobes jāmulčē

Mūsu klimatiskajos apstākļos augsne sīpola dziļumā ziemā sasalst. Parasti tas nav bīstami miera stāvoklī esošajam sīpolam, ja vien bezsniega ziemā temperatūra nenokrīt zem 25 grādiem, lielākās nepatikšanas var sagādāt biežā sala un atkušņa mija. Ja ziemas miera periods ir beidzies, sīpols ir sācis dzīt asnu un tad iekniebj pamatīgs sals, var gadīties, ka vasarā skaistos ziedus var arī nesagaidīt, jo jauns asns parādīsies tikai pēc kārtējā miera perioda – nākamajā sezonā. Varam riskēt un paļauties uz to, ka laika apstākļi gaidāmajā ziemā nebūs nekādi ekstrēmie, tomēr prāts būs mierīgāks, ja trompetliliju dobi nomulčēsim un piesegsim ar ūdens necaurlaidīgu materiālu, jo no slapjas mulčas labuma maz. Sausa mulča piebremzēs straujas temperatūras svārstības ziemas beigās un pavasarī. Jārēķinās arī ar to, ka ziemot siltumā un sausumā patīk arī grauzējiem, kas nesmādē arī sīpolus. Tradicionāls paņēmiens pret grauzējiem ir zem plēves vai ruberoīda, kas nu kuram, dobes seguma novietotas drenu caurules ar īpaši viņiem sagatavotu desertu. Ziemā varam tās pārlūkot un papildināt saindēto ēsmu.

Pavasarī dzinumu augšana jāpiebremzē

Beidzoties ziemai, dārzā augošās trompetlilijas nevajadzētu steidzināt, gluži pretēji, ir derīgi piebremzēt jauno dzinumu parādīšanos virszemē un to straujo attīstību, līdz būs pagājis salnu periods. Trompetlilijas ir jutīgas pat pret vieglām (pāris grādu zem nulles) salnām, ko spēj pārciest citu grupu lilijas.

Ļoti vērtīgi ir pilnīgi sadalījušies kūtsmēsli vai no slimību izraisītājiem brīvs komposts. Abus pēdējos var sekmīgi lietot kā mulču.

Trompetlilijām nepieciešams atbalsts

Mēdz teikt, ka puķei pašai ir jāspēj noturēt sava galva, tomēr attiecībā uz trompetlilijām ir pieļaujams izņēmums. Atsevišķi augoša lilija var sasniegt arī 2 metru augstumu un spēj noturēt pat 20 lielus ziedus, tomēr negaisam pretī noturēties nav viegli. Arīdzan nepietiekamā apgaismojumā koku vai ēku paēnā augoša lilija var noliekties pret sauli. Tāpēc audzētājam ir jāpadomā arī par lielāko augu atbalstu vārda tiešā nozīmē.

Sēklu pogaļas jānolauž

Ja ziedkopa nav izmantota mājas pušķošanai vai daiļā dzimuma apdāvināšanai, bet nozied turpat, kur augusi, dobē, noziedējuša zieda sēklotne piebriest un pogaļā veidojas sēklas. Ja mūsu plānos neietilpst sēklu iegūšana, tad lietderīgi ir liekās pogaļas nolauzt, lai augam nebūtu velti jātērē barības vielas. Lielu, labi attīstītu augu sēklu veidošanas process nenovājinās, nobriedušās sēklu pogaļas izskatās pietiekoši dekoratīvi, un, ja kādam patīk, tās var arī atstāt.

Augu atliekas no dobes jāaizvāc

Pēc noziedēšanas ziedlapas, kā arī citas nobirušās auga daļas un bojātās lapas dobē atstāt nevajadzētu, jo tās būs pelēkās puves (botrytis) avots un nākamajā sezonā varētu sagādāt audzētājam nepatīkamus brīžus, jo puves izraisītāja sporas pārziemo slimības skartajās auga daļās. Tāpat pēc sezonas beigām ir jānovāc visas palikušās augu virszemes daļas. Tās var kā agrākos laikos ziedot Uguns dieviem vai, mūsdienīgāk, Hoetikai, tikai nemest savā komposta kaudzē.

Cik paņem, tik jāatdod

Trompetliliju mēslošana profesionālā līmenī ir zinātnisko darbu vērts temats un pirmām ārtām ir atkarīga no augsnes sastāva, kas dažādos dārzos var būt ļoti atšķirīgs. Ja iestādītās lilijas aug labi un augsnē ir pietiekoši daudz humusa, tad praktiski ir jāpatur prātā vienkārša lieta - cik daudz augs no augsnes paņem, tikpat mums ir jāatdod augsnei atpakaļ. Visvienkāršākajā gadījumā tā varētu būt viena tējkarote tādu komplekso minerālmēslu ar mikroelementiem kā Kemira Cropcare 10-10-20 vai Hydro Complex 12-11-18 vienam augam gadā, ko vēlams sadalīt 2 mēslošanas reizēs - agri pavasarī un zied-pumpuru parādīšanās sākumā. Mēslojums nekādā gadījumā nedrīkst nonākt tiešā kontaktā ar augu.

Ļoti vērtīgi ir pilnīgi sadalījušies kūtsmēsli vai no slimību izraisītājiem brīvs komposts. Abus pēdējos var sekmīgi lietot kā mulču.

No visas plašās liliju saimes tieši trompetlilijas ir vismazāk uzņēmīgas pret vīrusiem. Vīrusslimības pārnēsā sūcēji un dūrēji kukaiņi.

Trompetlilijas siltumnīcā

Mūsu klimatā trompetlilijas labi aug āra apstākļos zem klajas debess, taču, ja kāds vēlēsies saviem augiem sagādāt vislabākos iespējamos apstākļus un uzcels tām siltumnīcu, tad jāievēro, ka ar tradicionālo 2–2,2 m augstumu var arī nepietikt.

Ar ko slimo lilijas?

• Pelēkā puve. Biežāk sastopamā liliju slimība ir pelēkā puve. Tās izraisītāji ir sēne Botrytis elliptica, kā arī Botrytis cinerea. Pirmajos gados pēc iestādīšanas tā ir ļoti reta viešņa. Uz liliju lapām parādās brūngani plankumi ar sarkanīgu apmali. Plankumi pieaug izmēros un skaitā un pāriet uz stublājiem un ziediem. Puves strauju izplatīšanos sekmē slapjas, aukstas naktis un mitras, karstas dienas.
• Pamanot pirmās puves pazīmes, bojātās lapas ir nekavējoties jānovāc un jāiznicina kā potenciāls infekcijas perēklis. Labvēlīgos apstākļos tā var apturēt vai vismaz piebremzēt slimības izplatīšanos. Pelēkās puves profilaksei ir lietojami fungicīdi. Vienkāršākais no tiem ir Bordo šķidrums, par pārējiem atļautajiem un pieejamiem fungicīdiem vislabāko informāciju iegūsiet to pārdošanas vietās. Noderīgi ir sabiedrības Bioefekts ražotie bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi Trihodermīns, BIO 1 un BIO 2.
• Fuzarioze. Otrā populārākā liliju slimība ir fuzarioze. Tās izraisītājas sēnes var iekļūt sīpolā caur mehāniskiem bojājumiem saknēs vai sīpolā. Slimā sīpola saknes un pamatne kļūst brūna un pūst, auga virszemes daļas attīstība apstājas. Slimības izplatību veicinošie faktori ir augsta augsnes temperatūra un mitrums, arīdzan pārmēslošana ar slāpekli. Slimie sīpoli ir jāizrok ar apkārt esošo augsni. Da sīpola bojājumi nav lieli, varam atlauzt bojātās zvīņas, pali­kušo sīpolu nodezinficēt kaut vai ar kālija permanganātu un stādīt jaunā vietā. Slimā augsne ap sīpolu ir jāaizvāc, slimību izraisītāji tajā var saglabāties pat 5 gadus, kā tiek minēts literatūrā. Augsnes dezinficēšana nav amatiera dārznieka darbs. Arī Fusarium sēnes varam apkarot ar Trihoderminu un Biomiksu.

Vīrusslimie augi nav ārstējami

No visas plašās liliju saimes tieši trompetlilijas ir vismazāk uzņēmīgas pret vīrusiem. Vīrusslimibas pārnēsā sūcēji un dūrēji kukaiņi. Tulpju raibziedainības vīruss trompetlilijām ir novērots ārkārtīgi reti, reizēm gadās redzēt lilijas ar Gurķu mozaīkas vīrusa pazīmēm, kas izpaužas kā gaiši, iegareni punkti vai strīpas uz lapām. Vēlāk visa lapa izžūst un atmirst. Pret virusslimībām zāļu nav, un augs ar slimības simptomiem ir jāizolē un jāiznīcina.

Samērā nesen, 1995. gadā parādījās pirmās komerciāli pieejamās tetraploidās trompetlilijas. Pateicoties dubultotam hromosomu skaitam šūnā, tās pārspēj parastos diploidus vairākos rādītājos – tetraploīdiem ir biezākas un lielākas ziedlapas un lapas, resnāks, stabilāks ziedkāts, ilgāks ziedēšanas laiks dobē.

Kaitēkļu lilijām maz

Latvijā liliju kaitēkļu nav daudz.

• Liliju vabole. Specifiskais kaitēklis ir liliju vabole jeb melnkāju lilijgrauzis (Lilioceris lilii). Tā ir 5–7 mm gara brūnsarkana vabole, kas ir sastopama tikai uz fritilārijām un lilijām. Pašas vaboles lilijas neapskādē, toties to kāpuri slēpjas lapu apakšpusē un grauž lapas, sākot no lapas galotnes. Kad viena lapa ir nograuzta, kāpuri ar apetīti ķeras pie nākamās augstāk augošās. Sezonas laikā var izaugt vairākas liliju vaboles paaudzes.
• Minētās vaboles Latvijā līdz šim nav savairojušās masveidā, tāpēc ar tām var viegli tikt galā ar manuālo metodi. Kāpuri dzivo ar savām gļotām pārklāti, ņemt tos ar pirkstiem nekādu lielu prieku nesagādās.
• Liliju tripsis. Vēl viens nepatīkams liliju kaitēklis ir liliju tripsis (Lilioceris lilli). Šie ap 1 mm garie melnie kukaiņi mit liliju sipolā starp zvīņām. Siltums un mitrums veicina tripšu izplatību. Atbrīvoties no tiem var tikai, vannojot izrakto sīpolu insekticīda šķīdumā. Pēc sīpolu norakšanas tripsis var palikt arī augsnē, tāpēc tā arī ir jāaizvāc vai jāapstrādā ar insekticīdiem. Par atļautajiem ķīmiskajiem līdzekļiem un to pareizu lietošanu arī jautājiet to pārdošanas vietās.

Trompetliliju šķirnes

Populārākā, biežāk sastopamā un Latvijā senāk audzētā ir karaliskā lilija. Tā ir ātri augoša un mūsu klimatiskajiem apstākļiem ļoti piemērota liliju suga. Ātri augoša - tas nozimē, ka pavasarī tās asni parādās virszemē vēlāk, bet ziedēšana sākas ātrāk nekā citām trompetēm, kas ir ievērojama priekšrocība. Ziedi tīri baltā krāsā ar kanārijdzeltenu viduci, dzeltenajiem putekšņiem un vīna krāsas aizmuguri izskatās klasiski pievilcīgi. Baltās krāsas tīrībā un spožumā ar L. regale var sacensties vienigi baznīcas lilija (L. candidum). Arī neilgi pirms ziedēšanas L. regale stādījumi izskatās atraktīvi ar saviem kā zaldātiņiem, vienā virzienā uz rītiem pavērstajiem balti rozā krāsotiem ziedpumpuriem.

Nevienam nav lemts dzīvot mūžīgi, arī lilijām, ļauniem, no sēklām audzētiem augiem ir krietni vien lielāks augšanas spars un labāka veselība. Trompetlilijas bieži vien tiek grupētas nevis pa šķirnēm (kloniem), bet pa streiniem. Par streinu sauc noteiktas izcelsmes sējeņu grupu ar līdzīgām pazīmēm. Audzējot katru streinu no noteiktu vecākaugu sēklām, katrreiz iegūst jaunus augus. Šāda prakse tiek izmantota lielākajā trompetliliju audzētavā Oregonas štatā ASV. Populārākie no, streiniem ir aprakstīti zemāk. Reizēm sīpolu I audzētavas savos katalogos vārdiņu strain nosaukumā atmet.

Populārākie streini

• African Queen Strain. Šo trompetliliju ziedi ir oranžo toņu gammā no persiku oranžā līdz bronzas sarkanīgajam tonim.
• Black Dragon Strain. Šīm lielajām trompetēm ir balts zieds ar gaiši dzeltenu rīklīti, ziedlapu ārpuse ir tumša, sarkanbrūna. Šīstreina liliju ziedēšanas laiks ir trompetliliju ziedēšanas perioda beigās.
• Golden Sunburst Strain Ziedi pēc savas formas var būt platāk atvērti, pēc krāsas - intensīvi dzelteni ar zaļu svītru ziedlapas ārpusē.
• Golden Splendor Strain. Šī streina trompešu kopīgā pazīme ir zeltaini dzeltena ziedu krāsa ar vīna krāsas strīpu ziedlapas mugurpusē. Strīpas platums atsevišķiem augiem ir nedaudz atšķirīgs.
• Olympic Hybrids Strain. Balti, krèm-krāsas toņi ar dzeltenīgu līdz gaiši rozā ēnojumu. Rīklite dzeltenzaļa, zieda ārpuse tumšāka.
• Pink Perfection Strain. Kā jau ir norādīts nosaukumā, ziedi ir rozā krāsā. Atšķirības ir novērojamas zieda centrā, tas var būt balts vai dzeltens.
• Kā savdabīgu trompetliliju grupas pārstāvi ir jāpiemin Herald Angel Strain. Šo liliju augšupvērstās taures izskatās gana impozanti ar vienu piebildi, kamēr nelīst lietus.

Samērā nesen, 1995. gadā parādījās pirmās komerciāli pieejamās tetraploidās trompetlilijas. Pateicoties dubultotam hromosomu skaitam šūnā, tās pārspēj parastos diploidus vairākos rādītājos – tetraploīdiem ir biezākas un lielākas ziedlapas un lapas, resnāks, stabilāks ziedkāts, ilgāks ziedēšanas laiks dobē. Tām tika doti ASV nacionālo parku vārdi – krēmbaltais ar oranžu centru Grand Canyon Strain, krēmbalts ar zaļgandzeltenu zvaigzni centrā Grand Teton Strain, balts ar rozā ēnojumu Shenandoah Strain, zeltainais Yellowstone Strain un baltais Yosemite Strain.

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Dārza pasaule un Liliju selekcionāru Dāvidu Hercbergu.