Baltas, dzeltenas un sarkanas mēnešzemenes ilgākai ogu baudīšanai

Mēnešzemenes radušās, atlasot meža zemenes (Fragaria vesca L. Var semperflorens) remontantās formas. Daži tās pieskaita arī pie t. s. dienas neitrālām zemenēm. Rietumeiropā sikaug|u remontantās zemenes, kuras sauc arī par alpīnajām zemenēm (alpine strawberry) pazīstamas jau kopš 16. gadsimta. Tās ražo nepārtraukti visu veģetācijas periodu. Arī pēc ogu lieluma tās tuvas meža zemenēm (vidējā ogu masa 3,5-4 g), ļoti garšīgas un aromātiskas, baltas, dzeltenas vai sarkanas.

Mēnešzemenes tiek izmantotas gan kā ārstniecības augs, gan kā dekoratīva kultūra.

Mēnešzemenes neaudzē lielos apjomos, tās ir tipiskas mazdārziņu ogas. Pēc spējas veidot stīgas izšķir stīgojošās un nestigojošās mēnešzemenes. Nestīgojošās mēnešzemenes pavairo ar sēklām vai dalot cerus, bet stīgojošās ar sēklām vai stiīgām. Nestīgojošas mēnešzemenes ir ražīgākas, tāpēc vairāk izplatītas. Mēnešzemenes atšķiras no parastajām dārza zemenēm ar to, ka tās pieder pie dažādiem fotoperiodiskiem tipiem, kas ir par iemeslu to ražošanas atšķirībām.

Zināšanai!

Mēnešzemenes tiek izmantotas gan kā ārstniecības augs, gan kā dekoratīva kultūra. Bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija ogās ievērojami lielāka nekā dārza zemenēm. Mēnešzemeņu ogās ir daudz vitamīnu: askorbinskābe 50-80 mg/100 g, vitamīns E 0,54 mg /100g, vitamīni B,, B2, B6, PP un fenoli. Zemeņu ogas uzlabo ēstgribu un gremošanu, remdē slāpes, uzlabo vielmaiņu. Lielais dzelzs (1200 pg/100g) un vara (125 pg/100g), kā arī folskābes saturs labvēlīgi iedarbojas uz cilvēkiem, kas cieš no mazasinības. Svaigas ogas lielos daudzumos lieto asinsvadu sklerozes, hipertonijas, aizcietējumu, bet jo sevišķi podagras, nierakmeņu, žultsakmeņu un kuņģa čūlas gadījumos. Ogām ir pretiekaisuma un brūču dziedinošas īpašības.

Mēnešzemenes nereti izmanto kā dekoratīvu augu, veidojot dekoratīvas apmalītes puķu dobēm un dārza celiņiem. Sezonā no viena cera var iegūt līdz 400 g ogu.

Parastās dārza zemenes:

• Ziedpumpuri nākamā gada ražai ieriešas augusta beigās, septembra sākumā, kad dienas garums ir 13-14 stundas un diennakts vidējā temperatūra pazeminās.
• Ziedpumpuru ienešanās rudens periodā ilgst 40-45 dienas, bet dažām šķirnēm tā noslēdzas tikai nākamā gada pavasarī.
• Ziemošanā aiziet ar snaudošiem ziedpumpuriem.

• Salnas var iznīcināt lielāko daļu ražas, jo ziedpumpuri ieriešas tikai rudenī.

Remontantās zemenes, tai skaitā alpīnās jeb mēnešzemenes

• Visintensīvākā ziedpumpuru ienešanās notiek, kad dienas garums ir vislielākais (16-17 stundas) un augsta diennakts vidējā temperatūra, bet saīsinoties dienas garumam līdz 12-13 stundām, ziedpumpuru ienešanās samazinās.
• Garās dienas apstākļos un pie augstām temperatūrām ziedpumpuri ieriešas 2-3 nedēļās.
• Ziemošanā aiziet augi ar ziedpumpuriem, ziediem un ogām.
• Salnu radītie ražas zaudējumi ir nelieli, jo bojāto ziedpumpuru vietā tajā pašā sezonā ieriešas jauni.
• Uz katras sānvasas veidojas 15-20 reizes vairāk ziedkopu nekā parastajām dārza zemenēm.

Pavairošana ar sēklām

Pavairošana ar sēklām ir galvenais mē-nešzemeņu pavairošanas veids. Paaudze, kas tiek iegūta no sēklām, pilnībā saglabā mātes auga morfoloģiskās un saimnieciski bioloģiskās īpašības.

• Sēklu iegūšana. Ogas ievāc jūlijā-augustā, izvēloties lielākās ogas pilnā to gatavībā. Ar žileti nogriež plānu ārējo ogu slāni ar sēklām, izsmērē to uz papīra un žāvē saulē vairākas dienas. Izžuvušo masu saberž un atsijā ogu daļiņas, ieber papīra maisiņos un uzglabā istabas temperatūrā. Sēklas var atdalīt arī ogas izžāvējot un pēc tam saberžot starp pirkstiem virs tīra trauka. Sēklas var atdalīt arī ar slapjo paņēmienu, izmantojot blenderi. Ogas saber traukā, pārlej ar ūdeni un smalcina, izmantojot blenderi, apmēram 1 minūti, tikai jāuzmanās, lai netiktu sasmalcinātas sēklas. Attīrītas sēklas nosēžas trauka dibenā, bet ogu masu kopā ar mīkstumu nolej. Sēklas vairākas reizes skalo ar ūdeni, pēc tam nolej uz sietiņa un žāvē izbērtas uz filtrpapīra. Pareizi sagatavotas sēklas saglabā didzību 3-4 gadus.
• Sēja. Lai panāktu sēklu vienmērīgu dīgšanu mēnešzemeņu sēklas pirms sējas 1,5 līdz 2 mēnešus stratificē. Kā substrātu izmanto izkarsētas upes smiltis. Sēklas sajauc ar smilti attiecībā 1:34 (1 daļa sēklu un 3/4 daļas smilts), samitrina un ievieto kaprona maisiņā vai stikla traukā. Maisiņu ar sēklām ievieto puķu podā, kura dibenā iebērta mitras smilts kārtiņa. No virspuses maisiņu apber ar mitrām, bet ne slapjām smiltīm. Trauku ar sēklām ievieto vēsā vietā 3-5 grādutemperatūrā (var ledusskapja apakšējā kastē). Stratifikācijas laikā seko, lai smilts pastāvīgi būtu mitra. Stratificētās sēklas februāri -martā izsēj kastītēs vai podos. Iesaka izmantot podus 6 cm diametrā. Kastes vai poda dibenā ieber drenāžas slāni: ķieģeļu lauskas, keramzītu vai citu materiālu, apmēram 1/3 no tilpuma, bet virs tā substrātu, kas sastāv no 50% lapu trūdzemes, 25% velēnzemes un 25% upes smilts. Pirms sējas substrātu samitrina un samarķē rindiņās 5 cm attālumā citu no citas. Substrātu pirms sējas iesaka samitrināt ar viegli sārtu kālija permanganāta šķīdumu, kas noderēs arī augsnes dezinfekcijai. Sēklas var izkaisīt arī izkliedsējā uz nolīdzinātas un noblietētas augsnes virsmas. Zemeņu sēklas ir ļoti sīkas, tāpēc tās nedrīkst apbērt ar pārāk biezu augsnes slāni, ne vairāk kā 5 mm, vai arī tās jāiespiež augsnē ar lineālu. Traukus ar sēklām pārklāj ar plēvi vai stiklu un uz 8-12 dienām novieto 20-25 grādu temperatūra tumšā vietā. Reizi dienā vēdina, noņemot stiklu vai plēvi, jo nepieciešams apžāvēt augsnes virskārtu. Labāk mitrināšanu veikt, lejot ūdeni apakšējā traukā vai arī sīki izsmidzinot no virspuses, lai neizskalotu sēklas.

Zemeņu sēklas ir ļoti sīkas, tāpēc tās nedrīkst apbērt ar pārāk biezu augsnes slāni, ne vairāk kā 5 mm, vai arī tās jāiespiež augsnē ar lineālu.

• Piķešana. Parādoties dīgstiem, traukus ar sēklām novieto labi apgaismotā vietā (siltumnīcā, lecekti vai uz palodzes saules pusē). Pēc 2 nedēļām, kad augiem parādās pirmā īstā lapa, tos izpiķē 2-3 cm attālumā citu no citas. 12 cm podā var iz-piķēt 25 sējeņus. Apriļa beigās, kad augiem parādās 4-5 lapiņas, tos pārpiķē otro reizi 5 x 5 cm attālumā. Pēc mēneša (maija beigās) izaudzētos dēstus ar četrām - piecām normāli attīstītām lapām pakāpeniski pieradina pie lauka apstākļiem un pēc 5-7 dienām izstāda pastāvīgā vietā rindās 80-90 x 30-50 cm attālumos.
• Tiešā sēja. Dažu šķirņu mēnešzemeņu, piemēram, šķirnes 'Rugen' sēklas dīgst ļoti labi bez stratifikācijas. To audzēšanai izmanto šādu paņēmienu: svaigi nogrieztu ogu virsējo slāni ar sēklām novieto uz plānas papīra lapas, kas uzklāta uz vieglas auglīgas augsnes, kas iepildīta kastītē vai traukā. Lai papīram saglabātu vienmērīgu mitrumu, lapas apber ar plānu smilšu kārtiņu (apmēram 1 mm). Parasti sēklas uzdīgst 14 dienās. Kad sējeņiem parādās trešā lapiņa, tos piķē. Šim nolūkam noder aukstās lecektis, kas piepildītas ar auglīgu augsni (komposts, kas sajaukts ar smilti). Var piķēt arī dobēs, virs kurām novieto karkasu noēnošanai. Piķē 5 x 7 cm attālumā.

Sākumā lecektis pārklāj ar rāmjiem un ēno. Kad augi iesakņojušies, lecektis vēdina, bet pēc augu norūdišanas rāmjus noņem. Pa ziemu augus atstāj lecektis, bet, lai tie neizsaltu, piesedz ar rāmjiem un egļu zariem. Pavasari augi ir jau pietiekami attīstījušies un tos var izstādīt pastāvīgā vietā.

Ja ar sēklām pavairotos stādus izstāda pavasari, raža vācama jau augustā.

Augiem nepieciešama rūpīga kopšana un mēslošana, jo, nepārtraukti ražojot, tie patērē daudz barības vielu. Augi labāk ražo, ja tos vienā vietā audzē ne ilgāk kā divus gadus.

Pavairošana ar ceru dalīšanu

Ar ceru dalīšanu zemenes labāk pavairot pavasarī. Izvēlas veselīgus, spēcīgi attīstītus augus. Izrok, nopurina augsni un ar asu nazi ceru sadala tā, lai katrai daļai būtu sakne un 2-3 lapas. Vienu ceru var sadalīt 2-5 daļās.

Mēnešzemenes regulāri jāpārstāda

Mēnešzemenes vislabāk audzēt saulainā vietā, bet labi aug arī nelielā noēno-jumā. Mēnešzemenes ir mitrumprasīgas un, lai iegūtu lielākas ražas, jārūpējas arī par laistīšanu. Audzēt vienā vietā ieteicams ne ilgāk kā 1-2 gadus. Pēc tam ra-žiba samazinās.

• Augsnes sagatavošana. Augsnes sagatavošanu veic mēnesi pirms stādīšanas. Uz kvadrātmetru augsnes iestrādā 10 kg komposta vai satrūdējušu kūtsmēslu, 100-120 g kālija mēslojuma un 60-80 g superfosfāta. Pavasara stādīšanai augsni sagatavo jau rudeni. Stāda augus dobēs 30-50 cm attālumā. Pavasari stāda pēc iespējas agri, tad zemenes labi ieaugas un augustā jau var vākt pirmo ražu.
• Papildmēslošana. Tā kā menešzemenes ražo intensīvi, tām nepieciešama arī intensīva mēslošana. Mēslot var reizi mēnesī, uz 1 m2 rēķinot 3-4 g slāpekļa tirvielā, visā sezonas laikā. Var arī kā mēslošanas veidu izmantot fertigāciju, pievadot mēslojumu ar pilienveida apūdeņošanu, katru nedēļu dodot 0,5 g/m2 slāpekļa, rēķinot tirvielā. Labs mēslošanas līdzeklis ir kalcija nitrāts, kuru dod agri pavasarī, bet karbamidu var izmantot tikai pie augstākām gaisa temperatūrām.
• Ražas paātrināšana. Lai paātrinātu ražošanas sākumu, iesaka zemeņu stādījumu aprīļa sākumā pārklāt ar agroplēvi vai gaismas cauriaidigu plēvi, turot augus zem seguma 20-25 dienas līdz veģetācijas sākumam. Tā iespējams palielināt arī ziednešu skaitu.

Lai varētu vākt ražu ilgāk, rudeni sākoties salnām, augus der piesegt ar agrotiklu vai plēvi, tādējādi ļaujot ražai nogatavoties.

Augiem nepieciešama rūpīga kopšana un mēslošana, jo, nepārtraukti ražojot, tie patērē daudz barības vielu. Augi labāk ražo, ja tos vienā vietā audzē ne ilgāk kā divus gadus.

 Slimības un kaitēkļi

Mēnešzemenes tāpat kā parastās dārza zemenes apdraud pelēkā puve un aveņu - zemeņu ziedu smecernieks, bet, pateicoties ilgajam ražas periodam, to nodaritie kaitējumi ir salīdzinoši niecigi un tādēļ par to ierobežošanu nav vērts satraukties.

Šķirnes

• Yellow Wonder Ogas dzeltenas, saldas, ļoti aromātiskas, garšīgas. Šīs ogas nenoēd putni. Pavairo ar sēklām.
• Alexandria Vislielākās ogas starp mēnešzemeņu šķirnēm. Ogas lielas (5-8 g), aromātiskas, sarkanas, garšīgas. Ražiba augsta. Stīgas neveido, pavairo ar sēklām.
• Baron von Solemacher Viena no labākajām mēnešzemeņu šķirnēm ar izteiktu meža zemeņu aromātu. Šķirne stīgas neveido, tā ir ziemcietīga un ražīga. Ogas sarkanas, spilgtas, masa ap 4 g. Bagātīgi ražo no jūnija līdz pat rudens salnām. Zināmas arī formas ar dzeltenām un baltām ogām.
• Rugen Ogas sāk nogatavoties agri, ogas ļoti sīkas, sarkanas lidz tumši sarkanas. Garša saldskāba. Stīgas neveido, pavairo ar sēklām. Ražas pirmos divus gadus labas, bet pēc tam samazinās.

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Dārza Pasaule.

Autors: Sarmīte Strautiņa