Pirms jāņiem vācamie ārstniecības augi. Praktiski padomi zāļu tējas ievākšanai

Zāļu tēju ievākšanas pamatprincipi

• Ziedus vāc pēc iespējas ziedēšanas sākuma fāzē, kamēr viss labums nav aizgājis augļu veidošanai. Nekad nežāvē ziedus saulē, jo ziedos bieži ir ēteriskā eļļa, kas, žūstot saulē, iztvaiko. Vēl ziedos ir smalki pigmenti – flavanoīdi un antociāni, kas ultravioleto staru ietekmē noārdās. Ziedus žāvē ēnā, tumšākā vietā, izklātus plānā kārtiņā. Pēc 2–3 dienām vari pārbaudīt, vai tie izžuvuši: paņem saujā un saspied – ziedi nedrīkst salipt pikā, tiem brīvi jāizbirst. Gatavojot uzlējumus no ziedu drogām, aplej tās ar karstu ūdeni.
• Lapas vāc, kad tās izaugušas, bet vēl nav novecojušas (kļuvušas cietas, kaitēkļu bojātas). Parasti žāvē tikai lapas bez kātiem, citādi žūs ilgi un, iespējams, nekvalitatīvi. Arī lapas labāk žāvē noēnotā vietā. Gatavojot uzlējumus, lapas vari apliet ar verdošu ūdeni, izņemot gadījumus, ja lapas ir stingras un ādainas (tad mazliet pavāri!). 

• Lakstus (auga virszemes daļas) svarīgi vākt, kamēr tie vēl nav pārkoksnējušies. Piemēram, baltā panātre nepārkoksnējas, bet vībotne un asinszāle gan. No koksnaina laksta nekāda īpaša labuma nebūs. Tos žāvē, pakārtus kūlīšos, bet ne saulē. Lakstu drogas jāvāra, jo zariņos un stublājā arī ir vērtīgas vielas, kam ar vienkāršu apliešanu būs par maz.

Vērtīgās lapas

• Ceļteku lapas – ļoti labas! Ja esi pieradusi lietot svaigas sasitumiem un nobrāzumiem, zini, ka arī kaltēta ceļmallapa ir izcila. Efektīvi noderēs pret klepu.
• Nātru lapas – lielās, asās, kodīgās nātres ir īsts polivitamīnu avots. Kaltētas vari likt ikdienas tējā un zupas katlā.
• Bērzu lapas – labs urīndzinējs, ja ir šķidruma aizture organismā vai sirdsdarbības traucējumi. It īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Bērzu lapām nav kairinoša darbība.
• Gaiļbiksīšu lapas (nevis gaiļpiešu!) – mazo, dzelteno ziediņu īpašnieču lapas ir bagātas ar askorbīnskābi tieši ziedēšanas beigās un tūlīt pēc tās.
• Māllēpju lapas – tās vācamas, kad ziedi jau noziedējuši. Labs atkrēpotājs, ar mīkstinošu iedarbību.
• Piparmētras – ja dārzā aug, pa lapiņai jau vari vākt, bet īstā vākšana ir jūlijā pirms ziedēšanas.

Veselīgie ziedi

• Sarkanais un baltais āboliņš. Sarkanais zied mazliet agrāk, baltais vēlāk. Abu ziedi ir vērtīgi – sarkanais ir spēcīgs urīndzinējs, ar labu antisklerotisku darbību (ja tev negaršo biezpiens, lūdzu!), vari iemaisīt arī pretklepus tējā. Baltajam piemīt ļoti labas pretiekaisuma īpašības.
• Gaiļbiksītes – varbūt vēl kaut kur zied. Vari droši ievākt kopā ar lapām. Ziedi bagāti ar flavonoīdiem, tos izmanto klepus tējās.
• Liepziedi – īstais vākšanas laiks ir jūlijs, bet mēdz ziedēt jau jūnijā. Laba ikdienas tēja ar patīkamu aromātu, nomierinoša, arī sviedrējoša. Vāc ar visām plēksnītēm, jo tajās slēpjas lielākais labums – gļotvielas.
• Baltā panātre – mīkstām, pūkainām lapiņām, baltiem ziediņiem, kuros ir salds nektāriņš. Labs vitamīnu un polisaharīdu sastāvs, pretiekaisuma un mīkstinošas īpašības.
• Rudzupuķe – parasti aug kā tīruma nezāle labības laukos. Rudzupuķēm vāc tikai ziedus, turklāt tikai pašā ziedēšanas sākumā, citādi tie zaudē savus labumus. Satur antociānus, vienu no labākajām antioksidantu grupām. Izmanto kā urīndzinēju, pret iekaisumiem, arī acu problēmām.
• Melnais plūškoks – ziedi ir ļoti bagāti ar flavanoīdiem, aromātiski, satur ēterisko eļļu. Labs sviedrējošs un pretiekaisuma līdzeklis.
• Vīgrieze – aromātiskai, nomierinošai tējai (mazās devās). Labs sviedrētājs, pretiekaisuma darbība. Var lietot vannām dažādu ādas saslimšanu gadījumā, jo satur dabīgo salicilskābi.
• Kumelīte – atceries, ka īstā, smaržīgā kumelīte aug tikai dārzā, nevis savvaļā!
• Kliņģerītes – arī dārzā ievācamās. Var vākt ar visu ziedkopu, var tikai mēlziediņus. Ļoti labs karotīna avots, no kura organismā veidojas A vitamīns.

Labākie laksti

• Rasaskrēsliņa (raspodiņa) laksti – izcila droga! Var vākt ar visiem lakstiem. Neaizvietojama pretiekaisuma tēja, piemērota tieši mums, sievietēm. Ievāc, ja tevi nomoka mēnešreižu traucējumi, sāpes, ginekoloģiska rakstura iekaisumi.
• Tīruma vijolīte – zied ar maziem, baltiem ziediņiem. Var vākt arī trejkrāsu vijolīti, bet tā aug daudz retāk. Divējāda iedarbība – gan atkrēpojoša, gan urīndzenoša.
• Maura sūrene (cūkmauriņš) – lieto urīnceļu iekaisumu, nieru problēmu gadījumos.
• Tīruma kosas laksti – spēcīgs urīndzinējs, bet ar kairinošu iedarbību (nepatiks, ja ir problēmas ar nierēm). Parasti izmanto kopā ar bērza lapām, mazina sāļu uzkrāšanos, uzlabo locītavu veselību, bet lieto tikai tad, ja zini, ka nieres ir veselas.
• Māteres laksti – aug savvaļā, bet ir arī dārzos. Gan nomierinošs, gan sirdsdarbību uzlabojošs efekts.
• Mazais mārsils – aug gan savvaļā, gan dārzos kā garšaugs un krāšņumaugs, smaržīgs (līdzīgs timiānam). Ļoti efektīvs pret klepu.
• Raudenes laksti – lieto ne tikai kā garšaugu. Piemīt nomierinoša un gremošanu veicinoša darbība. Atceries, ka visi garšaugi, kuriem ir ēteriskās eļļas un rūgtena, kairinoša garša, ieteicami gremošanas veicināšanai.
• Meža zemenītes – tās gan visi cenšas apēst svaigas, bet, ja nejauši atrodi sārtu izcirtumu, salasi arī kaltēšanai – nenožēlosi! Liec pie tējām, jo dzelzs, kas ir meža zemenītēs, ir ļoti svarīga asinsradei! Zemenītes žāvē saulē, jo tās ātri jāatbrīvo no mitruma. Ja nav tādas iespējas, to vari darīt arī cepeškrāsnī.

Stikla burkās drogām piekļūst gaisma, tāpēc tās jāglabā tumsā. Glabā tējas ne vairāk kā gadu!

Tēju glabāšana

Izkaltētās tējiņas glabā noslēgtos traukos, nevis polietilēna maisiņos – tajos nereti iemetas kaitēkļi, kuriem īpaši garšo ziedos esošie cukuri. Labāk izvēlies stikla, porcelāna un metāla noslēdzamus traukus. Stikla burkās drogām piekļūst gaisma, tāpēc tās jāglabā tumsā. Glabā tējas ne vairāk kā gadu!

Autore: Ilze Irbe, žurnāls Una

Konsultējusi: Dr. pharm. Vija Eniņa