10 ikdienas izstrādājumi, kas vidi piesārņo ar mikroplastmasu
Internetā regulāri cilvēki dalās ar video un fotogrāfijām, kur redzamas jūras un okeāni, kuros peld plastmasas pudeles, maisiņi, plastmasas salmiņi un dažādi iepakojumi. Taču ne vienmēr ir pietiekami, ja atkritumus no ūdens izzvejojam un salasām pa grāvmalām. Ir daudzi izstrādājumi, par kuriem nemaz nenojaušam, ka tie rada mazus plastmasas gabaliņus - mikroplastmasu, kas arī nonāk vidē, radot ietekmi uz dabu un cilvēkiem. Lūk, 10 izstrādājumi, kuru lietošanas rezultātā dabā nonāk mikroplastmasa, un ieteikumi, kā samazināt ietekmi uz vidi.
Plastmasa ir materiāls, kas veidots no sintētiskiem, retāk dabiskiem, apstrādātiem polimēriem. Sintētiskos polimērus galvenokārt iegūst no naftas un tās blakusproduktiem. Plastmasa ir lēta un izturīga, tās izmantošanas iespējas mūsdienās ir ļoti plašas.
Mikroplastmasa ir par 5 mm mazāki plastmasas gabaliņi, kas vai nu sākotnēji ir saražoti mazos izmēros, vai arī veidojas, sadaloties lielākiem plastmasas gabaliem. Arī mikroplastmasas turpina sadalīties kļūstot par nanoplastmasu, kas ir mazāka par 1 mikronu.
Tā kā plastmasas ražošana pieaug, tā tiek neefektīvi patērēta, ir noturīga vidē, tas kļuvis par aktuālu vides piesārņojumu un apdraudējumu.
Pētījumos ir pierādīts, ka mikroplastmasa negatīvi var ietekmēt augšanu, attīstību un reprodukciju. No mikroplastmasas var izdalīties toksiskas vielas, tā var kalpot kā mikroorganismu pārnesējs.
Nevienam vairs nav pārsteigums, ka viens no problemātiskākajiem plastmasas piesārņojumiem ir plastmasas salmiņš, tāpēc apkopojām citus neparastus produktus, kas satur mikroplastmasu, par ko ikdienā nemaz neaizdomājamies.
Skaistumkopšanas un higiēnas līdzekļi
Mazas plastmasas daļiņas, lodītes tiek pievienotas zobu pastām,
ķermeņa skrubjiem un citiem kosmētikas produktiem. Pēc
aizskalošanas kanalizācijā tie nonāk vidē, jo lielākā daļa
attīrīšanas iekārtu nespēj nodrošināt pilnīgu mikroskopisko daļinu
atdalīšanu un sadalīšanu.
Pārliecinies vai Tavā kosmētikas līdzeklī nav mikroplastmasas. Tai ir iespējamas dažādas alternatīvas, piemēram, ķermeņa skrubjos var izmantot vulkāniskās smiltis, samaltas mandeļu čaumalas, jūras sāls.
Sintētiskās drēbes
Vairāk nekā 50% mūsdienās ražoto drēbju ir no sintētiskajām
šķiedrām, piemēram, poliestera, poliamīda, viskozes. Sintētiskās
šķiedras bieži izmanto kopā ar vilnu, kokvilnu, linu, jo tā piešķir
apģērbiem elastību, izturību pret nodilumu. Tomēr katru reizi,
mazgājot šādu apģērbu, notekūdeņos nonāk pat vairāki simti tūkstošu
mazu šķiedru gabaliņu – mikroplastmasa.
Foto: www.sciencedirect.com
Šobrīd tiek izstrādāti inovatīvi veļas mašīnu filtri un notiek diskusijas par apģērbu pirmreizējo mazgāšanu rūpnīcās. Ko Tu vari darīt, lai samazinātu mikroplastmasas nonākšanu vidē no apģērbiem?
- Apsver, vai vari savā garderobē ieviest vairāk vilnas, kokvilnas un lina apģērbus.
- Ievēro higiēnu, tomēr nemazgā sintētisko apģērbu tikai mazgāšana pēc, bet tad, kad tas tiešām nepieciešams. Mazgā īsākā mazgāšanas ciklā un vēsākā ūdenī.
- Nepērc vairāk kā Tev nepieciešams, izmanto lietoto drēbju veikalus, izmanto preci efektīvi.
- Izmanto veļas žāvēšanai auklu nevis veļas žāvētāju veļas mašīnā.
Cigarešu filtri
Liela daļa cigarešu filtru ir izgatavoti no celulozes acetāta –
sintētiska materiāla, kas ir avots mikroplastmasas
piesārņojumam.
Tas ir viens no biežāk sastopamajiem piesārņojošiem elementiem pludmalēs. Mazākais un vienkāršākais ko Tu vari darīt, ja esi smēķētājs – izmet izsmēķus tam paredzētajā vietā. Bet ir pieejamas arī cigaretes, kuru filtri bioloģiski noārdās, tās, pēc smēķēšanas var gluži vienkārši ielikt puķu podā.
Košļājamās gumijas
Lielākā daļa košļājamo gumiju satur plastmasas polimērus. Aplēses
liecina, ka gada laikā košļājamās gumijas veido tūkstošiem tonnu
plastmasas piesārņojuma. Pagājušā gada augustā kāda Lielbritānijas
lielveikalu ķēde paziņoja par "no plastmasas brīvas košļājamās
gumijas" ieviešanu savā sortimentā.
Foto: www.aswetravel.com. Attēlā redzams tūristu
iecienīts objekts Sietlā - siena, kas veidota no košļājamām
gumijām.
Mitrās salvetes
Bērnu mitrās salvetes, kā arī mitrās salvetes roku tīrīšanai un
kosmētikas noņemšanai parasti ir izgatavotas no poliestera,
polietilēna un polipropilēna vai šo plastmasas savienojumu
sajaukuma ar dabiskām šķiedrām. Tās var nosprostot kanalizāciju.
Kad vien iespējams, izvēlies videi draudzīgu risinājumu – kokvilnas
salvetes, kas samitrinātas ūdenī.
Foto autors: Fēlikss Klejs (Felix Clay), www.theguardian.com.
Tējas maisiņi
Daudzu tējas maisiņu “skelets” ir no polipropilēna. Kad papīrs
sadalās, plastmasas daļiņas paliek vidē. Labā ziņa ir tāda, ka
vairāki atpazīstami tēju ražotāji ir ņēmuši vērā šo vides problēmu
un 2018. gadā uzsākuši no plastmasas brīvu tējas maisiņu ražošanu.
Vēl kāda alternatīva - vienmēr var izvēlēties beramo tēju,
izmantojot stilīgu tējas sietiņu.
Foto: Tējas maisiņa "skelets", https://treadingmyownpath.com.
Gliteri, spīdumi
Rokdarbos tik ļoti iecienītie gliteri, spīdumiņi ir izgatavoti
no plastmasas polimēriem, un tos ir sarežģīti atdalīt efektīvai
atkritumu pārstrādei. Ir ražotāji, kas piedāvā gliterus no
bioloģiski noārdāmām vielām.
Vienreizējās papīra krūzītes
Lai arī pati krūzīte ir izgatavota no papīra, tās iekšpuse izklāta
ar plānu polietilēna slāni. Papīrs noārdās, bet plastmasa tikai
sadalās aizvien mazākos gabaliņos, veidojot mikroplastmasas
piesārņojumu.
Ja Tev vēl nav, iegādājies daudzkārt lietojamo krūzi no metāla, stikla vai plastmasas, kuru neizmetīsi pēc katras izdzertās kafijas.
Riepas
Mēs visi zinām, ka riepas jāmaina, jo tās nolietojas, bet kur
paliek tas, kas pazūd no riepas? Arī riepu sastāvā ir sintētiskie
polimēri.
Nonākot vidē, riepu putekļi veido nopietnu vides piesārņojumu, kas tiek ieskalots upēs, ezeros un okeānos, tālāk nonāk dzīvnieku un cilvēku barības ķēdēs. Mikroplastmasa no riepām un sintētiskajiem apģērbiem veido būtisku mikroplastmasas piesārņojuma daļu okeānos. Riepu problemātikas jautājums attiecībā uz vidi gan joprojām ir aktuāls, jo pašlaik tam nav risinājuma.
Veļas mīkstinātāji
Vai zināji, ka, veļas mīkstinātājos smaržas tiek iekapsulētas
īpašās mikroskopiskās plastmasas polimēru kapsuliņās, kas pēc
mazgāšanas saglabājas uz šķiedrām, un kuras, mehāniski bojājot
(veļu mazgājot, izkarinot), atbrīvo smaržu, kas saglabājas dienām
ilgi pēc mazgāšanas?
Foto: www.groupe-jlf.com
Izvēlies veļas mīstināšanas līdzekļus bez smaržvielām vai, ja iespējams, atsakies no veļas mīkstināšanas!
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtā realizēto projektu, atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai, projekta numurs 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/2/18/359.