Padomi putnu barošanai ziemā. Un idejas vienkāršu barotavu izgatavošanai!

Nekādā gadījumā nevajag sākt putnu barošanu ziemā, ja nav pilnīgas pārliecības, ka būs iespējams to darīt no pirmās barošanas reizes līdz pat pēdējam sniegam, kad putnus vairs neinteresē cilvēku pasniegtā barība. 

Nav pieļaujama pat vienas barošanas reizes iztrūkšana,  jo tas kaitē putniem daudz lielākā mērā, nekā pašam barotājam šķiet,  proti, putniem ierastajā laikā barībai barotava neparādoties,  tie atgriežas barotavā atkal un atkal, lai pārliecinātos, vai tā nav parādījusies. Šādi paiet liela da|a laika, kuru tie varētu izmantot barības meklējumiem citur. Un tad, kad to saprot paši putni, it īpaši, ja tas notiek, tuvojoties vakaram, parasti jau ir par vēlu. Neuzkrājuši barības rezerves naktij, putni nosalst.
 

15 FOTO

Idejas putnu barošanai ziemā

+ 11

Skatīt visus

Ja nu tomēr esat pilnīgi pārliecināti, ka spēsiet barot putnus regulāri, tad noderīgus ieteikumus ir sagatavojusi Latvijas Ornitologu biedrība

Putni, kuri apmeklē barotavu

• No barotavas atrašanās vietas un tajā izmantotās barības ir atkarīgs, cik un kādi putni to apmeklēs. Jo barotava ir atklātāka, jo vairāk to apmeklē sugas, kuras labprāt barojas uz zemes. Ja barotava ir slēgta un tai ir šaura ieeja - tā kļūst vairāk piemērota putniem, kas dzīvo kokos un pieraduši lodāt to zarotnē.
• Ja barotava atrodas kokā, krūmā vai uz palodzes, tajā ir vislielākā putnu dažādība, savukārt zarā iekārta barotava vai barība, kas šūpojas vai ir piestiprināta pie nestabilas virsmas ir piemērota galvenokārt īstiem "koku" putniem. Visbiežākie viesi pie šādām putnu barotavām ir lielās zīlītes, zilzīlītes, cekulzīlītes, purva un pelēkās zīlītes, mājas un lauku zvirbuļi, dzilnīši, dižraibie dzeņi, melnie mežastrazdi, kā arī mājas baloži, žagatas un sīļi. Retāk barotavas apmeklē zaļžubītes, svilpji, pelēkās dzilnas, mazie un vidējie dzeņi.
• Putnu barotavas dažkārt apmeklē arī dažādu iemeslu dēļ Latvijā ziemot palikušie gājputni, kuri parasti pie mums ir sastopami tikai ligzdošanas periodā, piemēram, sarkanrīklītes un žubītes.
• Lauku apvidos, ārpus lielajām pilsētām, it īpaši mežu un lielāku parku tuvumā, putnu barotavas paretam mēdz apciemot gandrīz visas pārējās Latvijā ziemojošo putnu sugas.

Par putniem, kas neapmeklē barotavas

Ziemā ar papildus barību var palīdzēt ne tikai sīkajiem dziedātājputniem. Īpaši pilsētās populāra ir Latvijā ziemojošo meža pīļu piebarošana, kas, iespējams, daļu putnu bargās ziemās pasargā no bojāejas. Ja pīles kādā vietā ir piebarotas regulāri, nedrīkst barošanu ziemā pēkšņi pārtraukt, jo putni ir rēķinājušies ar barības pieejamību un tieši tādēļ palikuši ziemot šajā vietā.

Ja regulāru barošanu nodrošināt nav iespējams, putnus (it sevišķi ūdensputnus) labāk nebarot vispār!

Par barību meža pīlēm var izmantot maizi, tomēr daudz pilnvērtīgāki uztura ziņā ir dažādi labības graudi, cieti novārītas biezputras, sasmalcināti kartupeļi (vislabāk vārīti) un arī ozolzīles. Labāk meža pīles barot tādos ūdensbaseinos, kuri ziemā ilgi neaizsalst. Atklāts ūdens ūdensputniem arī ziemā ir tikpat nepieciešams kā barība.

Latvijā ziemojošos gulbjus barot nebūtu ieteicams, jo atšķirībā no pīlēm, tie kļūst no barošanas pilnīgi atkarīgi. 

Viņi pie tās pierod ļoti ātri un tādā mērā, ka nelido prom pat tad, kad jau ir gandrīz aizsalušas ūdenstilpes. Nekādā gadījumā nevajag gulbjus barot vasarā un rudenī. Ja nu tomēr gulbji ir iebaroti, jāturpina tos barot regulāri līdz pat pavasarim, citādi tie nenovēršami ies bojā.

Putnu barotavu gatavošana

Putnu barotavai jābūt funkcionālai un tādai, kas nebaida putnus (bez vaļīgām, plīvojošām detaļām, stabili nostiprinātai, izņemot pakārtās barotavas). 

Lai putni barotavu ātrāk pamanītu, sākotnēji ieteicams nedaudz barības izbārstīt ārpus tās, vai arī "izrotāt" barotavu ar pīlādžiem, noziedējušām saulespuķēm, u.tml.

Barotavu vajadzētu veidot iespējami vienkāršu, un, to būvējot, ievērot šādus pamatprincipus:

• barotavai jābūt tādai, lai putni varētu viegli piekļūt barībai,
• lai barība neapsnigtu un ieeja barotava netiktu aizputināta,
• barības iekāršanai labāk izmantot metāla stiepli nevis striķi (lai putni nesapinas),
• lai barības resursi būtu vienkārši atjaunojami,
• var arī iztikt bez speciālas barotavas.

Piemēram, taukus var uzziest uz jebkādas nelīdzenas virsmas (malkas kluča, koka stumbra, utt.). Speķi var pienaglot vai pakārt stieplē pie palodzes vai koka zara. Var arī uz pannas saulespuķu eļļā izkarsēt baltmaizes gabalus un uzspraust tos uz koku zariem; eļļa putniem nekaitē, turklāt neļauj maizei sasalt.

Uz pannas saulespuķu eļļā izkarsē baltmaizes gabalus un uzspraud tos uz koku zariem; eļļa putniem nekaitē, turklāt neļauj maizei sasalt.

Visvienkāršāk putnus var piebarot, izkaisot barību uz zemes no sniega attīrītā laukumā kāda koka vai krūma aizvējā. Šādu barošanās vietu labprāt apmeklēs laukirbes, dzeltenās stērstes, zaļžubītes un melnie mežastrazdi.

Var rīkoties arī tā: gludi atgrieztā konservu kārbā ieber auzu pārslas, pārlej ar saulespuķu eļļu un pēc tam - ar izkausētiem taukiem (taukiem jābūt pārsvarā). Kad tauki atdziestot sacietējuši, barotavu pakar ar atveri uz leju. Barotavu ieteicams pakārt stieplē, jo auklās un diegos putni bieži sapinas. Šādu barotavu apmeklēs zīlītes, arī dzilnīši un dzeņi, un iztukšos to vidēji 4-5 dienu laikā.

Barotāji visvairāk iecienījuši t.s. "klasiskās" putnu barotavas. Barotavas galvenās sastāvdaļas ir jumtiņš, kas neļauj barībai apsnigt un grīdiņa ar apmalītēm, uz kuras novieto barību tā, lai putni to ar spārniem nenotrauktu zemē. Putni no šīm barotavām nebaidās, tajās var iepildīt barību ilgākam laikam, turklāt barības krājumus ir vienkārši papildināt. 

Šīs barotavas var nostiprināt uz palodzes, kokā, uz celma vai staba. Barotavas izmēri nav stingri noteikti, tie var variēt plašās robežās. Tomēr, ja negribam barotava ielaist lielos putnus (žagatas, baložus), kuri barību ziemā spēj sameklēt paši, tad barotavas ieejas izmēriem jābūt tādiem, lai šie putni barotava nevarētu iekļūt. Mazajiem dziedātājputniem, no kuriem lielākais putnu barotavas apmeklētājs ir melnais mežastrazds, barotavas ieejas izmēriem nevajadzētu pārsniegt 6-7 cm.

Vienkārši apkalpojamas un efektīvas ir "automātiskās" barotavas. Šajās barotavas izmanto birstošu barību (saulespuķu sēklas, auzu pārslas, kaņepes, auzas, utt.). Barotavas darbības princips ir barības pakāpeniska izbiršana no tvertnes pa atveri, kas vērsta uz leju. Atvere no barības galdiņa atrodas 1-2 cm attālumā. Barība, izbirstot pa atveri, uz galdiņa veido nelielu kaudzīti, kas aizsprosto atveri un neļauj tai izbirt vairāk. Putni ēd barību, kas atrodas uz galdiņa, tā no tvertnes izbirst pakāpeniski, un ir putniem vienkārši un ilgstoši pieejama.

Par ideālu zīlīšu, dzilnīšu un dzeņu barotavu var kalpot arī uz sētas vai uz resnāka horizontāla zara izkārta meža cūkas vai kāda cita dzīvnieka āda, pie kuras gandrīz vienmēr paliek zināms daudzums tauku. Putni to attaukos dažu dienu laikā.

Putnu barība ziemā

Ziemā no augu barības pārtiek ne tikai sēklēdāji putni, bet arī daudzas sugas, kas vasarā barojas ar kukaiņiem u.c. dzīvnieku izcelsmes barību. Piemēram, zīlītes ļoti labprāt ēd ne tikai taukus (speķi, u.tml.), sviestu un margarīnu, bet arī dažādas sēklas (saulespuķu sēklas, kaņepes, u.c.). 

Speķi un taukus labprāt ēd arī dzeni un dzilnīši. Citiem putniem vislabāk piedāvāt dažādas sēklas un graudus - saulespuķu sēklas, auzu pārslas, kaņepes, linsēklas, kā ari miežu putraimus, grūbas, prosu, pat novārītus zirņus un pupas. Kā ne tik pilnvērtīga barība minama sasmalcināta baltmaize. Sausajai barībai (piem. auzu pārslām) ieteicams pievienot taukvielas (saulespuķu eļļu, margarīnu), kas neļauj barībai sasalt un padara to barojošāku.

Informācija no lapas http://www.lob.lv