Soli pa solim mazāka atkritumu kalna virzienā

Atkārtoti uzpildāmās un 100% pārstrādājamās Pantene, Head & Shoulders un Aussie šampūnu pudeles ir pieejamas arī Latvijā, ceļu pie patērētājiem sākot veikalos Drogas. Good Refill sistēma sastāv no atkārtoti lietojamas 100% alumīnija šampūna pudeles un pārstrādājama materiāla uzpildes pakas. Tā izgatavota, izmantojot par 60% mazāk plastmasas. Atkārtoti izmantojamā alumīnija šampūna pudele ļaus miljoniem cilvēku Eiropā samazināt izmantotā iepakojuma apjomu. Turpmāk, pērkot šampūnu mīkstajā plastmasas iepakojumā un mājās pārlejot jau esošajā alumīnija pudelē, katram ir iespēja samazināt radīto atkritumu apjomu, turklāt šampūna iepakojums ir atkārtoti pārstrādājams. P&G kā lielam uzņēmumam ir iespēja ietekmēt daudzu cilvēku paradumus ilgtermiņā. Inovācijām populāru produktu iepakojumā ir plašas iespējas radīt vērienīgas izmaiņas. 

Solis pretī tīrākai videi

“Pircēju iemīļoto šampūnu Aussie, Pantene un Head&Shoulders ienākšana Drogas produktu klāstā ir vēl viens solis pretī tīrākai videi, ikvienam no mums palīdzot savu ikdienu veidot dabai draudzīgāku,” teic AS Drogas mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore Ilze Kirstuka-Ščeglova. Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības jautājumi pēdējos gados ieņem arvien svarīgāku lomu AS Drogas darbā. “Šī planēta ir ne vien mūsu, bet arī nākamo paaudžu “mājas”, tādēļ ir tik būtiski strādāt ar atbildību pret nākotni,” viņa saka. Par to uzņēmums rūpējas gan iekšēji, nepārtraukti uzlabojot energoefektivitāti un šķirojot savas darbības rezultātā radušos atkritumus, gan ārēji – darbā ar klientiem un veidojot sortimentu. Piemēram, no šī gada atsevišķos Drogas veikalos klientiem ir iespēja nodot pārstrādei skaistumkopšanas produktu plastmasas iepakojumus, un drīzumā plānots ieviest šķirošanas tvertnes vēl vairākos veikalos. Drogas iepirkumu maisiņi ir izgatavoti no 50% pārstrādātas plastmasas, un tie ir 100% pārstrādājami. Arī e-veikala sūtījumu iepakojums ir padarīts maksimāli draudzīgs videi, plastmasu tajā aizstājot ar kartonu. Drogas ierobežo mikroplastmasas klātesamību piegādātāju produktos un savā sortimentā ievieš arvien vairāk jaunu produktu, kuru iepakojumi ir pārstrādājami un izgatavoti no pārstrādātas plastmasas.

No šī gada atsevišķos Drogas veikalos klientiem ir iespēja nodot pārstrādei skaistumkopšanas produktu plastmasas iepakojumus, un drīzumā plānots ieviest šķirošanas tvertnes vēl vairākos veikalos. 

Šķiro jau gadiem

TV personība un pasākumu vadītājs Aivis Ceriņš atkritumu šķirošanā ir piedalījies jau kopš bērnības, jo laukos, kur viņš uzauga, bija komposta kaudze, kur tika liktas gan rudens lapas, gan arbūzu mizas utt. Šodien ikdienas patēriņā Aivis pievērš uzmanību tam, lai produkti nebūtu iefasēti liekā kartonā un plēvē un lai iepakojums ir otrreiz pārstrādājams. “Atkritumu šķirošanai es pievēršu lielu uzmanību. To darām gan Rīgā, gan laukos. Man šķiet būtiski to iemācīt bērniem, lai arī viņiem ir izpratne par to, kas ir šķirojams, pārstrādājams un kas tāds nav,” saka Aivis.

Arī blogere Alise Mankus jau gadiem ilgi šķiro atkritumus. Uz veikalu viņa dodas ar savu auduma maisiņu un nekad nemet ārā stikla burciņas. Kopā ar ģimeni Alise cenšas izmantot dabai draudzīgus iepakojumus. “Līdz šim nebiju aizdomājusies, cik daudz vannasistabas preču ir plastmasas iepakojumos. Nākotnē, P&G iedvesmota, noteikti ņemšu vērā arī šampūnu iepakojumu draudzīgumu dabai,” saka Alise. Aivis par iepakojumu ir aizdomājies jau agrāk, jo īpaši tad, kad bija jāmēģina saplacināt šampūna vai veļas mīkstinātāja iepakojums. “P&G uzsāktais virziens pavisam noteikti ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī ērti lietojams un estētiski gaumīgs. Alumīnija pudele izskatās lieliski,” viņš teic.

Labās gribas izpausme

“Šobrīd Latvijā nav atsevišķu prasību, kas diktētu, ka iepakojumam jābūt pārstrādājamam, tomēr situācija varētu mainīties jau no nākamā gada. Tikmēr ilgtspējīga iepakojuma izmantošana ir uzņēmumu labā griba un kādam arī daļa no mārketinga stratēģijas. Un ne velti, jo sabiedrība arvien vairāk dod priekšroku zīmoliem, kuri saudzē vidi, kā arī turpina palielināties to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus,” saka Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors. Plastmasu visbiežāk ražo no naftas, kas ir izsīkstošs un neatjaunojams dabas resurss. Savukārt atkritumus kā otrreizējas izejvielas var atgriezt apritē, tādējādi pasargājot dabu, samazinot atkritumu ietekmi uz vidi un ne mazāk svarīgi - izpildot ES. “Lai arī produktu iepakojums pilda svarīgas funkcijas, kas attiecas uz produkta kvalitātes nodrošināšanu, pārvadāšanas iespējām un daudziem citiem aspektiem, vienlīdz svarīga loma ir tam, kas ar šo iepakojumu notiks pēc produkta izlietošanas,” uzsver K. Zakulis. Svarīgi panākt, lai mazāk izlietoto materiālu nonāktu atkritumu poligonos, kas tostarp tiek stingri noteikts arī Eiropas Savienības direktīvās.

Šobrīd Latvijā tiek pārstrādāti 35% no kopējā plastmasas apjoma, liecina Eurostat dati.

Jākāpina šķirošanas temps

Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem par 2019. gadu Latvijā vidēji viens iedzīvotājs gadā rada 439 kg atkritumu. No kopējā atkritumu apjoma Latvijā tiek pārstrādāti tikai aptuveni 30%. ES ir noteikusi, ka dalībvalstīm ir strauji jākāpina šķirošanas temps. Līdz 2025. gadam būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. 2030. gada mērķis ir 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%. Turklāt no 2035. gada poligonos drīkstēs noglabāt tikai 10% no kopējiem sadzīves atkritumiem.

Šobrīd Latvijā tiek pārstrādāti 35% no kopējā plastmasas apjoma, liecina Eurostat dati. Iepakojums tiek pārstrādāts 55% apmērā. Paredzēts, ka saskaņā ar Eiropas Savienības zaļo kursu līdz 2025. gadam otrreizējai pārstrādei būs jāsavāc vismaz 50% plastmasas iepakojuma, bet 2030. gadā šim īpatsvaram būs jāsasniedz 55%. Jau 62% iedzīvotāju dod priekšroku zīmoliem, kuri iestājas par tīru vidi, liecina Latvijas Zaļā punkta pērn īstenotās aptaujas rezultāti. Tāpat arvien pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka šķirot atkritumus ir svarīgi – to pauduši jau 85% aptaujāto. Turklāt arī šķirošanas aktivitāte Latvijā palielinās. Pērn atkritumus šķiroja jau 60% iedzīvotāju. 2011. gadā tie bija 34%, 2018. gadā – 56%.