630 eiro gadā izmetam atkritumos, Jeb 3 zelta likumi, kā pirkt un uzglabāt pārtiku

Kā izmestās pārtikas un naudas apjomu varam samazināt

CleanR eksperimentā “Nenoroc nākotni!” Latvijā zināmi cilvēki, kuri ikdienā praktizē videi draudzīgu dzīves veidu, dalījās ieteikumos, kā viegli un ērti samazināt savu pārtikas atkritumu daudzumu. Motivācija šķirot ir dažāda – vides sakopšana, dabas resursu un ekoloģijas saudzēšana, kā arī vēlme samazināt metāna gāzes izplūdi apkārtējā vidē, kas rodas no pārtikas atkritumiem un kuras kaitīgā ietekme 21 reizi pārsniedz ogļskābās gāzes ietekmi uz globālo sasilšanu. Mērķi un motivācijas mēdz atšķirties, tomēr būtiskākie padomi visiem ir līdzīgi. 

1. zelta likums: gudra iepirkšanās

Ēdienreižu plānošana palīdz gan ietaupīt finanšu līdzekļus, neļaujoties spontāniem pirkumiem, gan samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Nav uzreiz jāizplāno uz priekšu vesela nedēļa, pilnīgi pietiek kaut ar 2–3 dienām, ik pa pāris dienām pārskatot plauktu un ledusskapja saturu. Ēdienreižu plānošana nenozīmē dzelžainu pieturēšanos pie iepriekš izstrādāta maltīšu grafika – arī plānojot var saglabāt iespējas improvizēt. Turklāt ēdienreižu plānošanai noder pārtikas iegāde internetā – pirkumi ir daudz strukturētāki, pārdomātāki un mazāk spontāni, tas palīdz iedomāties, ka veikals ir tavs ledusskapis, proti, pērc tikai to, ko tiešām ēdīsi.

Zelta likums, ko ievērot un kas patiesi palīdz samazināt nevajadzīgus pirkumus, ir apdomīgums iepērkoties. 

• Izvairies iet uz pārtikas veikalu nepaēdis un nepērc lietas, par kuru pielietojumu neesi pārliecināts.
• Esi uzmanīgs, ieraugot košās cenu zīmes ar akcijas precēm, īpaši, ja pazeminātā cena uz preci attiecas tikai gadījumā, ja uzreiz pērc 2 vai 3 iepakojumus. Pret šādām akcijām jābūt īpaši kritiskam, ja pārdots tiek produkts, kas ātri bojājas – piens, gaļa, svaigi dārzeņi un augļi.

Ja nezini, ko iesāksi ar 3 piena pakām vai 5 kilogramiem svaigu ogu, labāk akcijai neļauties un iegādāties tikai tik daudz, cik patiesi spēsi pagatavot un apēst.

2. zelta likums: iemācies uzglabāt

Nereti izsalkuma vai kādu izdevīgu piedāvājumu dēļ tomēr sanāk iziet no veikala ar lielāku iepirkumu maisu, nekā bija plānots. Šādos gadījumos svarīgi iemācīties produktus attiecīgi uzglabāt, tādējādi paildzinot to izlietošanas termiņu. Saglabājot produkta kvalitāti ilgāk, samazinās atkritumu daudzums, ko rada neapēstie pārtikas produkti. Pie visbiežāk izniekotās pārtikas grupām pieder augļi, dārzeņi un piena produkti, kam seko gaļa un zivis, kā arī graudaugi (maize). Pie pareizas šo produktu uzglabāšanas ēdiena derīguma termiņu iespējams paildzināt.

Vērts atcerēties:

• Mājās rītos, kad kafijai pievienots piens, paku neatstāj uz galda, bet uzreiz liec atpakaļ ledusskapī.
• Zaļo salātu maisījumus, kas lielākoties tiek pārdoti plastmasas iepakojumā, atver un pārliec tos plastmasas vai stikla traukā ar vāku, jo tādējādi zaļumi saglabājas svaigi un kraukšķīgi ilgāk. Lai mazinātu mitrumu, vari tos pārklāt ar papīra dvieli.
• Garšaugus uzglabā ievietotus ūdenī.
• Garšaugus var uzreiz arī sasmalcināt un ielikt saldētavā – tie būs ērti lietojami, turklāt nezaudēs nedz garšu, nedz aromātu.
• Burkānus nomizo un glabā aukstā ūdenī.
• Ledusskapī izmanto iespēju dažādus produktus novietot atsevišķos nodalījumos, kas specializēti konkrētām produktu grupām, piemēram, gaļai, zivīm, dārzeņiem un augļiem.
• Ja redzi, ka pārtikas apjoms ir pārāk liels, pārliec tos uz saldētavu. Saldētavā var glabāt olu baltumus, kurus nav izdevies izmantot kādā no receptēm, buljonu, maizi, banānus, kuri ātri apbrūnējuši un nogatavojušies, un dažādu porciju izmēra trauciņos ievietotas maltītes, piemēram, zupas.

3. zelta likums: samēro savas vēlmes ar varēšanu, arī ēdot ārpus mājas

Pārtikas atkritumus cilvēki rada ne tikai mājās, darbā un skolā, bet tie rodas arī publiskās ēdināšanas vietās. Tāpēc nozīmīgi atcerēties par ēdiena daudzumu, ko pasūtinām vai izvēlamies. Labāk nepārspīlēt un neatstāt lieku uz šķīvja. Tomēr, ja visu apēst nav iespējams, atceries, ka vienmēr ir iespēja palūgt iesaiņot maltīti līdzņemšanai. Piemēram, Spānija jau apstiprinājusi likumprojektu, kura mērķis ir novērst pārtikas izšķērdēšanu, ieviešot prasību restorāniem informēt apmeklētājus par pārtikas pārpalikumu līdzņemšanas iespēju, savukārt Latvijā sabiedriskās ēdināšanas vietas lielākoties ir atsaucīgas arī vienkāršam klienta lūgumam iesaiņot neapēsto līdzņemšanai.

No tomāta līdz tomātam – visa pamatā pareiza atkritumu šķirošana

Veido kompostu un šķiro savus ikdienas atkritumus! Ja tavas mājas pagalmā iespējams iekārtot nelielu stūrīti kompostam, tas būs vislabākais sadzīves atkritumu otrreizējās izmantošanas veids. Kompostam var izmantot nopļauto zāli, augļu un dārzeņu atkritumus, kā arī lapas un zarus (atkritīs rudens “galvassāpes” – ko darīt ar sagrābtajām lapām). Kompostu varēs izmantot zāliena, puķu dobju un dārza mēslošanai. Savukārt dzīvoklī izmanto iespēju šķirot BIO atkritumus, kuri tālāk nonāks bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā, kur no tiem tiks iegūti jauni resursi, piemēram, lai apsildītu “Getiliņi EKO” siltumnīcu. 

Zināšanai!

Latvijā un visā Eiropas Savienībā (ES) ir milzīgs pārtikas pārtēriņš. Saskaņā ar vides grupas “Feedback EU” ziņojumu, 

ES katru gadu nelietderīgi izmet vairāk nekā 153,5 miljonus tonnu pārtikas. Būtiska atbildības daļa par pārtikas izmešanu atkritumos gulstas uz pircēju pleciem, kas neplāno pirkumus un pārtiku iegādājas pārāk lielos apmēros. 

Rezultātā tā sabojājas, un būtisks apjoms, pat nenonākot uz galda, ir jāizmet atkritumos.

Inflācijas ietekmē, salīdzinot ar 2021. gadu, šogad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā kāpušas par 25,7 %. Attiecīgi, ja pērnā gadā gada laikā viena mājsaimniecība, izmetot pāri palikušo vai sabojājušos pārtiku, zaudēja ap 500 eiro, šogad šī summa palielinājusies līdz 630 eiro. Tomēr pārtikas straujais sadārdzinājums nenozīmē, ka esam kļuvuši apdomīgāki un mazinās pārtikas atkritumu apjoms. Daudzos aizvien mīt iesakņojusies “taupīšanas kultūra”, 

iedzīvotāji aizvien veido pārtikas uzkrājumus, par akcijas cenām un ar atlaidēm iegādājoties tādu produktu apjomu, ko nespēj izlietot. 

Rezultātā mājsaimniecībās radīto pārtikas atkritumu apjoms nesamazinās, bet naudas summa, ko šādi izmetam, turpina palielināties.