Kādi ir riski un kas notiek, ja organismā nonāk ķīmiskā viela – pesticīdi?

Dati vēsta, ka augļus un dārzeņus katru dienu ēd aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju – tikai 35,3% iedzīvotāju ikdienas ēdienkartē iekļauj augļus un 39,4% iedzīvotāju – dārzeņus. Salīdzinājumam: Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs vidēji sasniedz 64%. 

“Jebkāds pamudinājums likt galdā vasaras un rudens veltes, salātus un zaļumus ir atbalstāms. Tāpat rūpīgi izskatāmi jebkādi iebildumi vai dažkārt arī aizspriedumi, kāpēc kāda produktu grupa netiek patērēta iespējamo kaitējumu dēļ, piemēram, aizbildinoties: tie taču ir apstrādāti ar visādām ķīmijām!” teic “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.

“Laikam kaut ko sliktu apēdu!”

“Gremošanas traucējumi ir viena no biežākajām problēmām, ar kurām apmeklētāji vēršas aptiekā,” stāsta farmaceite. “Vasara un, jo īpaši, rudens nav izņēmums, un tieši šajā laikā pacienti biežāk vēdersāpes vai diareju saista ar dārzeņu vai augļu lietojumu, dažkārt arī izsakot aizdomas, ka ar tiem visticamāk kaut kas nebija lāgā.” 

Lai gan parasti pie vainas ir tikai pārmērības dārza ballītē, farmaceites ieskatā saruna un skaidrojumi par drošu pārtikas lietojumu ir svarīga, tādēļ iedziļināšanās nekaitēs.

“Papildus tam, ka no svaigiem augļiem un dārzeņiem noskalojam augsnes paliekas, daudzi no mums ir sākuši apsvērt, kā maksimāli atbrīvoties no iespējamām baktērijām, kas varētu būt cēlonis vēdera problēmām, un pesticīdu atliekām. Ne velti populārā vietne TikTok ir pārpilna ar padomiem mazgāt augļus un dārzeņus pārtikas sodā, etiķī un speciālos mazgāšanas līdzekļos. Taču vai tas tiešām ir vajadzīgs?” retoriski jautā farmaceite, uzsverot, ka vislabākās norādes gūstamas pētnieku atziņās un, protams, pielietojot pamata zināšanas ķīmijā. 

Kas tie tādi – pesticīdi?

Patiešām, pesticīdi (ķīmiskas vielas ar dzīvajai dabai kaitīgām īpašībām) nereti tiek saistīti ar veselības traucējumiem, taču tiešu cēloņsakarību dažādu faktoru dēļ ir grūti pierādīt. “Ir daudz dažādu pesticīdu veidu, un šo ķīmisko vielu nonākšana organismā un ietekme uz to var atšķirties. 

Dažu pesticīdu sastāvdaļas un ķīmiskie savienojumi var izraisīt neiroloģiskus bojājumus, savukārt citi ir saistīti ar hroniskiem veselības stāvokļiem, piemēram, vēzi. 

Pētījumos fiksēta arī ietekme uz reproduktīvo sistēmu vai bērna attīstību, ko saista ar endokrīnās sistēmas traucējumiem. Lai gan pārtikas drošības normas pieprasa, lai pesticīdu atliekvielas dārzeņos un augļos būtu niecīgās koncentrācijās, kas ir drošas ēdāju veselībai, tomēr nereti mūsu zināšanas ir nepilnīgas, līdz ar to precīza deva un iedarbības laiks, kas nepieciešams, lai izraisītu nozīmīgu kaitējumu, daudzos gadījumos nemaz nav zināms vai nosakāms. Tās visas, protams, nav labas ziņas, kas daudziem rada bažas, mudinot izvairīties no papildus saskares ar pesticīdiem. 

Astoņi ieteikumi, kā pareizi sagatavot ēšanai augļus, ogas, dārzeņus

“Ja vēlaties gan ēst veselīgi, gan samazināt nevēlamu vielu nonākšanu organismā, jūs patiesi neesat viens!” atzīst farmaceite. Pārcilājot šobrīd zināmo un liekot lietā specializētās zināšanas farmācijā un ķīmijā, Juta Namsone sniedz padomus, kā augļus un dārzeņus lietot uzturā droši, bez pesticīdu atliekām uz to virsmas. 

• Ūdens ir labākā izvēle

Tekošs krāna ūdens joprojām ir vienkāršākā un drošākā metode, kā no produktiem nomazgāt baktērijas un pesticīdu atliekvielas.

• Neizmantojiet ziepes vai citus mazgāšanas līdzekļus

Vislabāk augļus, ogas un dārzeņus ir rūpīgi mazgāt tekošā krāna ūdenī, neziepējot, neapstrādājot ar etiķi, dzeramo sodu vai spirtu saturošiem līdzekļiem. “Internetā iegādājami pat speciāli mazgāšanas līdzekļi tieši dārzeņiem un augļiem, taču tā ir ne tikai lieka naudas tērēšana, bet var pat radīt kaitējumu. Augļi un dārzeņi ir absorbējoši, tādēļ, gribot tos atbrīvot no vienām ķimikālijām, varam gluži vienkārši un bez jēgas pārklāt tos ar citām.

Svaigu produktu mazgāšana ar ziepēm, mazgāšanas līdzekļiem vai jebkādu citu ķīmisku līdzekli nav ieteicama, jo to drošība un efektivitāte šādam nolūkam nav pārbaudīta,” skaidro farmaceite, uzsverot, ka pesticīdu ietekme pārtikas drošības jomā tomēr tiek vērtēta, taču diez vai ir zināms, cik “ēdamas” būs ziepes, ar kurām tiks nolemts nomazgāt tomātu vai vīnogas. Tā kā šie produkti ir poraini, ziepes un mazgāšanas līdzekļi var uzsūkties pat pēc rūpīgas skalošanas, un tas var rezultēties ar kaitējumu veselībai.

• Mērcēšana nepalīdz!

Augļu un dārzeņu mērcēšana tīrā ūdenī nespeciālistam var šķist efektīvs veids, kā tos dziļi attīrīt pirms ēšanas, ļaujot negantajām atliekvielām izdalīties ūdenī, kas pēcāk tiek noliets. Lai gan tas palīdz nomazgāt pesticīdu paliekas no produkta virsmas (to taču lieliski paveic tekošs ūdens!), ilgstoša peldināšana ūdenī var izraisīt pastiprinātu baktēriju vairošanos, jo sevišķi, siltākos laika apstākļos

• Parūpējieties par tīriem traukiem un izlietni

Īpaši tīrības nosacījums attiecināms uz izlietni. Tā nenoliedzami ir netīrāka un baktērijām bagātāka, nekā spējat iedomāties!

• Raupjām virsmām un lapām, nepieciešama rūpīgāka tīrīšana

Rudens veltes ir dažādas, sākot no izturīgiem un cietām mizām klātiem augļiem un ogām, piemēram, arbūziem, līdz ļoti mīkstiem, tādiem kā avenes. Var šķist, ka mazgāt tos ar ūdens strūklu ir par maz, lai tiktu galā ar visiem netīrumiem un pesticīdu atliekām. “Te būtu vietā daži padomi. Maigāku virsmu augļus vai ogas sākumā uzmanīgi noskalojiet zem vēsa tekoša ūdens, lai tie neizšķīstu un netiktu traumēta delikātā struktūra. Vēlams iespēju robežās to darīt pa vienai un susināt uz papīra dvieļa vai salvetes. Lapu zaļumiem atdaliet lapas un noskalojiet tās  katru atsevišķi, pārliecinoties, ka visas daļas ir rūpīgi noskalotas. Produktiem ar raupjām virsmām, piemēram, melonēm vai sīkām detaļām, kā ziedkāpostiem izmantojiet produktu birsti (tās var būt ar dažādas cietības sariem), lai notīrītu visus netīrumus vai gružus. Pirms likšanas galdā nosusiniet ar tīru dvieli.

•  Mizojiet produktus ar biezu mizu un neaizmirstiet vispirms tos nomazgāt  

Visbiežāk pesticīdi koncentrējas augļu un dārzeņu mizā, tāpēc to mizošana ir ieteicama. Arī, lietojot uzturā mizotus augļus un dārzeņus, piemēram, meloni vai banānu, ir nepieciešama rūpība – mazgāšana ir svarīga, lai samazinātu iespējamo piesārņojumu, kas varētu tikt pārnests no mizas uz augli mizošanas vai griešanas laikā. Ja vēlaties izmantot augļu mizas kā garšvielu (piemēram, citrona vai apelsīna miziņu), izvēlieties bioloģiskās lauksaimniecības produktus! 

• Tīrīšanas sukai ir jābūt katrā mājsaimniecībā

Augļu un dārzeņu mazgāšana tekošā krāna ūdenī būs vēl efektīvāka, ja tos mazliet paberzīsiet. Pārliecinieties, ka birstīte vai virtuves cimdiņš ar mīkstiem silikona sariņiem ir tīri, lai novērstu baktēriju izplatīšanos un iespējamo netīrumu un pesticīdu atlieku pārnešanu.

• Bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētie produkti ir labākais veids, kā izvairīties no pesticīdiem

Bioloģiski sertificētai produkcijai ir augstāka cena nekā konvencionāli audzētiem augļiem un dārzeņiem. Ja ir iespēja iegādāties ēdienu ar drošu eko marķējumu (Eiropas zaļo lapiņu https://agriculture.ec.europa.eu/farming/organic-farming/organic-logo_en), ziniet – tas ir labākais veids, kā izvairīties no pesticīdu atliekvielu nonākšanas organismā.

Mājas aptieciņa mazajām “avārijām”

Augļi, ogas un dārzeņi ir gardi un, tos baudot, dažkārt var patiesi aizrauties, un tas ir samērā bieži sastopams gremošanas traucējumu iemesls. Ikvienā mājas (un ceļojuma) aptieciņā noteikti ir jābūt pirmās palīdzības medikamentiem pret vēdergraizēm, vēdera uzpūšanos, caureju un vemšanu. 

Farmaceite iesaka sagādāt medikamentus – absorbentus, piemēram, aktivēto ogli (1 tablete uz 10 kg ķermeņa svara), diosmektītu vai silīcijskābes gelu. 

“Absorbenti jālieto, atbilstoši zāļu instrukcijai. Tiesa, tie var absorbēt arī zarnu traktā esošās labās baktērijas. Labs palīgs akūtas caurejas gadījumā būs arī Saccharomyces boulardii – rauga sēnīšu šūnas. Jāpatur prātā, ka caureja veicina organisma dehidratāciju jeb šķidruma zaudēšanu, tādēļ, iespējams, vajadzēs atjaunot arī elektrolītu līdzsvaru organismā, uzņemot kādu šim nolūkam paredzētu līdzekli, kas satur nātrija citrātu, nātrija hlorīdu, kālija hlorīdu, glikozi. 

Pret vemšanu vai sliktu dūšu labi noder piparmētru tēja, ingvers, kam piemīt pretiekaisuma īpašības un kas uzlabo gremošanas sistēmas darbību. 

Vēdera uzpūšanos jeb meteorismu var palīdzēt mazināt zāles, kas satur aktīvo vielu simetikonu. Tas sadala kuņģī un zarnu traktā iesprostotos gāzu pūslīšus, lai atbrīvotās gāzes var dabīgā veidā izvadīt. Šie medikamenti ir pieejami košļājamo tablešu, kapsulu un suspensijas formā. 

Ja pēc kārtīgas svaigu dārzeņu un augļu porcijas rodas diskomforta un smaguma sajūta vēderā, palīgs būs pankreatīns, kas uzņemto palīdz sagremot. Šo bezrecepšu medikamentu ieteicams lietot ēšanas laikā vai tūlīt pēc tās.  

Noteikti iesaku ēst lēnām, kārtīgi sakošļājot, un ēšanas laikā neuzņemt pārlieku daudz šķidruma, lai izvairītos no kuņģa – zarna trakta problēmām un nepatīkamiem simptomiem,” uzsver „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.