Lietot vēlreiz, liet kompostā, atkritumos vai podā – kur likt eļļu, kas paliek pāri pēc pončiku cepšanas
Kādi ir iespējamie varianti?
Kāda “Mammamuntetiem.lv” lasītāja uzdeva jautājumu: ko darīt ar eļļu pēc biepiena pončiku uzcepšanas? Apspriežot redakcijā, izcēlās diskusija – vieni piedāvāja variantus, raugoties no savas veselības viedokļa, citi, lai neaizdambē savu kanalizāciju, vēl citi – lai tas nekaitētu dabai. Rezultātā ģimenes portāls Mammamuntetiem.lv nonāca pie šādām versijām:
- ieliet burciņā un pakāpeniski izmantot cepšanai atkārtoti;
- izliet izlietnē vai podā;
- izliet kompostā;
- ieliet burciņā un izmest atkritumos;
- nodot šķirotajos atkritumos.
Tālāk apskatīsim katru no šīm iespējām sīkāk, lai atrastu veselībai un videi draudzīgāko risinājumu
Vai jau reiz karsētu eļļu drīkst lietot uzturā?
“Šis jautājums pēc būtības būtu adresējams pārtikas tehnologam vai pārtikas ķīmijas speciālistam,” norāda Gremošanas slimību centra “Gastro” Lelde Cīrule-Dambe. “Cik man zināms, vienas atbildes nav, jo ir daudz ietekmējošo faktoru: kādu eļļu izmantojam, kādā temperatūrā un kādus produktus fritējam, cik ilgi to darām, kādā laika periodā.”
Ne mazāk svarīgi, kā tieši eļļu sagatavo un uzglabā starp fritēšanas reizēm. To vajadzētu:
- atdzesēt;
- izkāst vai izfiltrēt;
- uzglabāt tumšā, vēsā vietā slēgtā traukā.
“Tas paliek katra paša ziņā, cik tad reizes atkārtoti lietot šo eļļu un cik bieži uzturā lietot fritētus ēdienus,” saka L. Cīrule-Dambe, atgādinot, ka,
eļļu karsējot, kā arī tai saskaroties ar mitrumu un gaisu, rodas kaitīgi savienojumi, kuru daudzumu mājas apstākļos nav iespējams novērtēt.
Šiem savienojumiem ir potenciāli negatīva ietekme uz veselību – tie ietekmē sirds un asinsvadu veselību, var būt kancerogēni un tamlīdzīgi.
Svarīgi!
- Ja virtuvē paceļas zils dūmu mākonis, šādā eļļā gatavots produkts veselībai labu nedarīs un šī eļļa pavisam noteikti nav lietojama atkārtotai ēdiena pagatavošanai.
- Ja eļļa glabājot sabojājusies – par to liecina krāsas, garšas, izskata izmaiņas –, tā vairs uzturā nav izmantojama nekādā veidā.
Retu reizi var
Līdzīgu viedokli pauž ģimenes ārste, dietoloģe un fitnesa trenere Justīne Rudzīte: “Protams, taukiem un eļļām uzturā ir jābūt, bet fritēšana nav labākais veids, kā to uzņemt. Teorētiski man būtu jāsaka, ka nevajadzētu vispār pat domāt par ēdiena fritēšanu, jo tas nav veselīgākais gatavošanas veids, nemaz nerunājot par eļļas otrreizēju karsēšanu.”
Tomēr, vienlaikus būdama mamma, viņa atzīst, ka pa laikam vēlas bērnu iepriecināt ar mājās gatavotiem našķiem un ir fritējusi, piemēram, pilngraudu donatus: “Mājās gatavoti našķi jebkurā gadījumā ir labāki par veikala piedāvājumu.” Šādā gadījumā J. Rudzīte izmanto zemākas kvalitātes – rafinētu rapšu vai saulespuķu – eļļu, ko ikdienā nelieto. Saprotot, ka “svaigas” eļļas pietrūkst, bet mīkla vēl palikusi, ir karsējusi to atkal.
“Kā ar visu dzīvē – nekas ļauns nenotiks, ja divas reizes gadā apēdīs pa pončiku porcijai,” viņa saka un piebilst: “Nekas ļauns arī nenotiks, ja retu reizi lietos atkārtoti karsētu eļļu. Tomēr – vairāk par divām reizēm gan to darīt nevajadzētu.”
Ko saka likums un vides aizstāvji?
Juridiskām personām, kā kafejnīcām, restorāniem, ēdnīcām, pārtikas eļļas atkritumi ir jānodod atkritumu apsaimniekotājam, kas saņēmis atļauju B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Uzņēmēji tos var nodot SIA “Marivo” un SIA “Moss&Moss”.
Savukārt pārtikas eļļu atkritumu savākšanu no mājsaimniecībām netiek specifiski regulēta normatīvajos aktos. “Diemžēl videi draudzīga risinājuma eļļas utilizācijai Latvijā šobrīd nav,” norāda “Zero Waste” pārstāve Anna Doškina.
Speciālisti norāda, ka to nevajadzētu ne liet kanalizācijā, ne kompostā. Kompostā eļļu nav ieteicams izliet, jo tā pievilinās grauzējus, izraisīs nelāgu smaku, kā arī kavēs organisko vielu sadalīšanās procesus. Savukārt podā vai izlietnē to nevajadzētu izliet, jo, saskaroties ar aukstu ūdeni, eļļa sacietē un var radīt aizsprostojumus.
A. Doškina iesaka eļļas pārpalikumus ieliet traukā un izmest nešķirotajos atkritumos. Šai gadījumā vajadzētu:
- noskaidrot, vai trauks, kurā eļļu ielej, nav pārstrādājams, pretējā gadījumā atkārtoti izmantojams materiāls tiks sabojāts;
- pārliecināties, ka trauks ir cieši aizskrūvēts, lai eļļa neizlītu konteinerā un nesabojātu citus atkritumus, ko pāršķirošanas brīdī var atdalīt un pārstrādāt.
Atkritumos tomēr nedrīkst mest!
Turpretī atkritumu apsaimniekošanas kompānijas “CleanR Grupa” sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone norāda, ka ne sadzīves, ne bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerā nedrīkst izmest šķidrumus, tai skaitā pārtikas eļļu.
Tā vietā uzņēmums iesaka pārtikas eļļu mājas apstākļos uzkrāt plastmasas pudelē, kuras tilpums ir vismaz 1,5 litri. Kad tā pilna – izmest šiem atkritumiem paredzētā tvertnē, kas uzstādīta “CleanR” klientu apkalpošanas centrā, Vietalvas ielā 5, Rīgā.
Plānots, ka nākamā gada sākumā šāda iespēja būs nodrošināta visos “CleanR” šķirošanas laukumos. To atrašanās vieta atrodama šeit. Kartē jāmeklē tieši sadaļa “Šķirošanas laukumi”.
Videi draudzīgs risinājums ir arī ārpus Rīgas!
Pēc gatavošanas pāri palikušu eļļu visas Latvijas teritorijā gatavs savākt Lietuvas uzņēmuma “Biomotorai” meitasuzņēmums SIA “Biomotorai Latvia”. Te gan jāmin, ka uzņēmums brauks pakaļ tikai tad, ja būs sakrāti vismaz pieci litri eļļas. Tātad – vai nu tas jādara ilgākā laika periodā, vai arī jākooperējas ar kaimiņiem vai radiem, draugiem.
Lietoto eļļu var krāt piecu litru tilpuma plastmasas pudelē. Uzņēmums to utilizēšanai savāks bez maksas. Toties, ja mēnesī nodod vairāk par 20 litriem eļļas, tas vēl samaksās jums – 25 centrus par litru. Ar klientiem tiek slēgts līgums. “Tas nepieciešams, lai gadījumā, ja mums prasa, kur esam ņēmuši šo eļļu, mēs varētu minēt konkrētu adresi un personu,” skaidro kompānijas Iepirkumu daļas vadītājs Ivans Rozens.
Kompānija savākto eļļu izmanto biodīzeļa ražošanai, ko pievieno parastajai dīzeļdegvielai. “Eiropas Savienībā ir noteikts – katrā litrā jābūt vismaz 3% biodīzeļa,” saka I. Rozens. “Tāpēc tas arī ir izdomāts – lai šo eļļu nelietu upēs, mežos un citur dabā.”
Zināšanai
Informāciju par to, kā sazināties ar “Biomotorai” var atrast šeit.