Piemājas dīķī iemājojis bebrs. Vai ir droši turpināt tur peldēties?

Lasītājas jautājums: “Piemājas dīķī ir iemājojis bebrs, šobrīd aktīvi veido alas. Vai ir droši turpināt tur peldēties? Ir dzirdēti stāsti par uzbrukumiem cilvēkam, piemēram, šis gadījums Daugavpilī (lasi šeit Lsm.lv)”. 

Atbild Māris Lielkalns, Rīgas Zooloģiskā dārza eksperts:

"Simts procentu garantiju dot noteikti nevarēšu, jo bebrs tomēr ir dzīva būtne, kam ir savs funktieris un sava attieksme pret dzīvi un apkārtnē notiekošajiem procesiem. Viens bebrs būs mieramika un labprāt var aicināt iedzert kopā kafiju un apspriest dzīvi, turpretī cits būs izkāpis no gultas ar kreiso kāju… Otrām kārtām, arī peldētājs ir dzīva būtne ar savu funktieri.

Bet vismaz publiskajā vidē nav dzirdēts, ka bebrs ūdenī būtu uzbrucis  kādam peldētājam. Piedevām šis Latvijā lielākais grauzējs dienas laikā tomēr ir mazaktīvs un atpūšas savā migā, lai pēc tam, krēslas aizsegā, aktīvāk dotos barības meklējumos. Tātad vēlos vakaros un agros rītos varētu biežāk pamanīt veiklo peldētāju. Tiesa gan, bebrs ir ļoti uzmanīgs un, pamanot briesmas, centīsies no tām attālināties. Cilvēks un bebrs ir arī atšķirīgās svara kategorijās, un tādēļ pēdējais centīsies izvairīties no satikšanās. Cita situācija var izvērsties, ja dzīvnieks ir, tā teikt, “iedzīts stūrī” jeb tam ir nogrieztas atkāpšanās iespējas. Tad, lai izlauztos no ielenkuma, tas var mesties virsū. Ne vienmēr tas var būt tiešs uzbrukums, biežāk tā būs uzbrukuma imitācija – dzīvnieks metas pretī uzbrucējam, kurš, šādu pavērsienu negaidījis, sabīstas un metas sāņus. Bebrs, izmantojot uzbrucēja apmulsumu, laiž ļekas vaļā. Tā dara dažādas dzīvās būtnes. Tāpēc visticamāk peldoties nekas ļauns varētu nebūt, bet… simtprocentīgi apgalvot nav iespējams. 

Arī Daugavpilī notikušajā gadījumā cilvēks uzmācīgi devās pie lielā grauzēja, kurš bija izkāpis krastā. Tā kā bebrs uz sauszemes nejūtas tik droši, kā ūdenī, piedevām, ja cilvēks pietuvojas no ūdenstilpes puses, norobežojot dzīvniekam ātru atkāpšanās ceļu, tad tas sajutās “iedzīts stūrī” un atbilstoši reaģēja.

Tādēļ silts ieteikums, satiekot jebkuru dzīvnieku, vērot to pa gabalu. Nevajadzētu skriet strauji klāt un taisīt selfijus. Dzīvnieks to iztulkos kā draudus. Un arī peldoties, ja jaušam konflikta situācijas veidošanos, tad labāk ir doties atpakaļ, attālinoties no notikuma vietas un izvairoties no strīdiem ar citiem ūdenstilpes iemītniekiem.
Cita lieta varētu rasties nākamajos gados – rudenī bebrs griež zarus, ko pēc tam sanes ūdenstilpē savā dambī un nogremdē zem ūdens. Pēc tam viņš ziemā savākto maltīti pārstrādā. Gan jau kādi zari paliek arī pāri un, cilvēkam peldoties, tie var traucēt.