Ja gadījies apmaldīties mežā: efektīvākās metodes, kā tikt no tā laukā! Dalās eksperti

Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes dienesta nodaļas vecākais inspektors Kristaps Kalvāns, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics un ceļotājs, personīgās izaugsmes treneris, glābējs Andžejs Reiters.

Kristaps Kalvāns apstiprina, ka VUGD ik gadu palīdz atrast vairākus mežā apmaldījušos cilvēkus. Izteiktāk tas ir tieši rudens periodā, kad cilvēki aktīvi dodas mežā pēc ogām un sēnēm. Šogad no apmaldīšanās mežā izglābti jau 19 cilvēki, bet pērn 61 cilvēks, tai skaitā viens bērns.

“Pats svarīgākais un vienkāršākais ieteikums dodoties mežā, ir informēt piederīgos: uz kurieni mēs dodamies un kāds ir plānotais atgriešanās laiks."

"Otra problēma – nav pieejamu saziņas līdzekļu, telefons ir aizmirsts vai izlādējies. Kaislīgi sēņojot, bieži vien cilvēks apjūk, neseko līdzi, kur viņš atrodas. Iestājas sava veida panika. Viss apkārt šķiet vienāds, bet neesam iepriekš pievērsuši uzmanību objektiem, kas ir apkārt - lieli koki, nolūzuši koki, kādas pļavas. Dziļi mežā viss šķiet vienāds," norāda Kristaps Kalvāns.

Savukārt  glābējs Andžejs Reiters norāda, ka cilvēki mūsdienās ļoti paļaujas uz tālrunī pieejamo GPS sistēmu.

"Tas ir brīnišķīgi, līdz brīdim, kamēr telefons nav izlādējies vai iekritis peļķē. Tajā brīdī ir trakāk nekā būtu bez tā. Ja ir bez telefona, cilvēks pievērš uzmanību mežam, kurā vietā viņš atrodas. Ja viņš ir kaut mazliet pirms tam paskatījies kartē, ir lielākas izredzes pašizglābties, nekā ja paļaujas tikai uz telefonu," atzīst Andžejs Reiters. "Tā bilde ir bēdīga, vienā brīdī ir viss, vienā - nav nekā, tad panika ir baisāka, jo pilnīgi cilvēks nesaprot, kur atrodas."

Ko darīt pirms vispār dodies mežā? 

Andžejs Reiters norāda, ka pirmais, kas jāsaprot: cik liels ir tas kvadrāts, kurā es dodos mežā. “Piemēram, es saprotu, ka es iebraucu no lielā ceļa trešajā, kaut kādā valsts mežu sānceļā. Tad telefonā īsziņā var pateikt – 3. ceļš, nogriezos tur un tur, plānoju būt atpakaļ pēc 2 stundām. Pēc 6 stundām ceļat trauksmi. Ja šo informāciju zina radinieki, tad viņi vismaz zinās, kā rīkoties tālāk. Visticamāk, ka ātrums, ar kuru pārvietojamies pa mežu, nebūs liels, tādēļ tas kvadrāts būs pietiekoši skaidrs, kur meklēt,” saka Reiters.

Tikmēr Andis Rinkevics iesaka izdomāt, ko darīs situācijā "x".

"Ejot uz mežu, lielāka daļa nedomā, ko darīs, kad apmaldīsies. Tas būtu pirmais mājas darbs, izdomāt, ko es darīšu tajā brīdī. Lai cik tas izklausītos absurdi, mēs daļēji šo domu muguras smadzenēs iestādām. Kad mums būs panika un panika būs vienmēr vai stress krīzes situācijā, tad tā informācija, ko miera apstākļos būsim sev ieprogrammējuši, vismaz kaut kādā mērā palīdzēs," norāda Andis Rinkevics.

Ko būtiski pateikt, sazinoties ar glābējiem?

"Vienmēr rēķinos ar viskritiskāko situāciju. Ja ir telefons, pieņemu, ka ir 2% [baterija], nevis ka ir pilns, bet tādā situācijā, ka jāpasaka būtiskākais. Ja tādā brīdī saku - ļoti traki nomaldījos, tas neizsaka neko. Tās ir emocijas, kas neizsaka neko glābējam vai meklētājam. Atrodos tajā un tajā vietā, vārds tāds un tāds, pēdējo reizi iegāju mežā, redzēju to un to, jūtos šobrīd tā un tā. Šīs lietas pirmās, varbūt vārdu var pateikt pēdējo, kaut gan vārds ir būtisks, jo pēc soctīkliem var atrast cilvēka pēdējo atrašanās vietu," skaidro Andžejs Reiters.

“Šīs lietas būtiskas vairāku iemeslu dēļ. Tās var būt pēdējās skaņas, ziemā sevišķi telefons var nosalt, cilvēkam var būt slikti un pēdējais, ko varu, ir pateikt - atrodos tajā un tajā vietā. Tas ir visbūtiskākais, jo ar šo informāciju pēc tam strādā.”

Tāpat eksperti norāda, ka ir pieejami kursi, kuros tiek apmācīts, kā uzvesties mežā un ko tad darīt, ja nu gadījies apmaldīties.