Kāzas COVID-19 laikā. Kristīnes un Kaspara pieredzes stāsts

Kā stāsta Kristīne un Kasprars, tad "kopš laika, kad sākām tikties, esam izdzīvojuši cauri tik daudziem attiecību formātiem un modeļiem, ka sajūta ka pazīstam viens otru līdz kaulam. Šis dzīves posms bijis pilns ar pārmaiņām, piedzīvojumiem un iespējām augt".

Drīz pēc attiecību sākšanās, Kaspars sāka studēt Rīgā, kamēr Kristīne vēl mācijās Madonā. Pēc tam abi mācijās un strādāja Rīgā. Viņi ir daudz ceļojuši gan kopā, gan atsevišķi  – ikreiz kaut ko par sevi un viens otru mācoties.

Cik ilgi pirms Covid-19 parādīšanās plānojāt kāzas? Kādas kāzas tika plānotas un kā apprecējāties realitātē?
Saderinājāmies Latvijas 100. dzimšanas dienā un saderinājušies bijām apmēram pusotru gadu. Uz dzimtsarakstu nodaļu aizbraucām pieteikt laulību reģistrāciju 14. februārī – tāda īstena Valentīndienas aktivitāte.
 

8 FOTO

Kristīnes un Kaspara COVID-19 laikā

+ 4

Skatīt visus

Kristīnes dzimšanas diena iekrīt 18. aprīlī un Kaspara 16. aprīlī. Tapēc arī nolēmām, ka laulību varētu reģistrēt 17. aprīlī. Būs vieglāk atcerēties, kad ir kāzu gadadiena.

Attiecīgi, mums bija gana daudz laika apdomāt, kādas kāzas gribam, ko vēlamies kopīgi sasniegt, iesoļojot laulības ostā. Kristīne jau gadiem darbojas pasākumu industrijā un ar pasākumu plānotāja aci spēj izsapņot kādus mīlestības svētkus gribētu uzburt, apzinoties arī reālās izmaksas šim sapnim.

Nolēmām, ka šajā dzīves posmā svarīgāks par ārišķībām mums ir solījums pašiem sev. Tāpēc jau sākotnēji nolēmām, ka uz dzimtsarakstu nodaļu dosimies ar diviem lieciniekiem – mūsu tuviem draugiem. Pēc laulības reģistrēšanas bija plānots doties gardās svētku pusdienās. Vēl tikām plānojuši pēc svētku maltītes pabūt divatā kādā skaistā atpūtas vietā. Tomēr mūsu plānā bija kāds robs – ikviens, kam atklājām savu plānu ļoti priecājās par mums, bet gribēja būt daļa no tā.

Kristīne: Mūsu kāzu plānošana un notikumi jau sākotnēji nebija tādi, kā tas notiek lielākoties. Manai draudzenei no viņas kāzām bija palikusi otra kleita, kas tā arī netika nekad uzvilkta. Draudzene, smiedamās teica, lai pamēru! Kasparu izsūtijām uz balkona, tikmēr uzvilku kleitu, tā derēja gluži kā šuta man! Pāris nedēļas vēlāk mūsu draudzene Sandija Veikša piezvanīja mums un apsveica ar “laimētu” kāzu fotosesiju Jaunajā Teikā. Neplānodami tikām pie līgavas kleitas un kāzu fotosesijas! Protams, tikām arī pie ierobežojumiem covid-19 dēļ, bet mūsu gadījumā tas palīdzēja kāzu dienu saglabāt tik šaurā lokā. Sāpīgākais brīdis bija pie dzimtsarakstu nodaļas, kad mans brālis bija atbraucis mūs sveikt ar ziediem, bet dzimtsarakstu nodaļas darbinieki aizsūtīja viņu prom.

Kāpēc izlēmāt nepārcelt kāzas, bet apprecēties tagad?
Pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi būtiski nestājās ceļā mūsu jau sākotnēji iecerētajam plānam.

Kāda ir realitāte, ar kuru jārēķinās, precoties tagad?
Pat ar mūsu minimālistiko laulību dienu bija sarežģītāk izpildīt to, ko vēlējāmies. Kaut vai aizbraukt uz lielveikalu pēc pāris nepieciešamajām lietām likās nepatīkami. Vai arī došanās pēc apģērba. Tāpat arī šobrīd daudzām vietām ir izmainīti darba laiki, arī mūsu izvēlētajam restorānam. Tāpēc nedevāmies pusdienot uz restorānu, bet pasūtijām gardas pusdienas mājās.

Kas bija skaistākie kāzu dienas mirkļi?
Pirms došanās ceļā saposties kopā ar labākajiem draugiem. Protams, arī Kristīnes brāļa satikšana pie dzimtsarakstu nodaļas, kāzu fotosesija ar Sandiju Veikšu un šampanieša saskandināšana divu metru distancītē ar draugiem Jaunajā Teikā. Pusdienas kopā ar lieciniekiem un pavisam nelielās, bet ļoti priecīgās svinības vakarā.

Vēl, protams, iepriecināja arī kaimiņa drona pielidošana, lai iemūžinātu mūs abus logā Instagram projektam Dzīvot var.

Ko jūs iesakāt citiem pāriem, kam kāzas plānotas tuvākajā laikā?
Lielāks, skaļāks un košāks pasākums nenozīmē laimīgāku kopdzīvi. Tas noteikti nav populārs viedoklis mūsdienu sabiedrībā un mediju telpā, bet tieši tāpēc tam ticam. Mēs gribam novēlēt pāriem vairāk uzdrošināties atteikties no bieži slavinātās kāzu pasakas. Pateicoties šim lēmumam, mūsu mērķi ir daudz tuvāki.