Kad būtu pieklājīgi atvērt dāvanu, kas saņemta svētkos vai dzimšanas dienā? Atbild etiķetes trenere

“Lai gan gandrīz ikvienam patīk redzēt pārsteigumu un sajūsmu dāvanu saņēmēja sejā, tomēr ne vienmēr publiska dāvanu atvēršana ir laba doma,” norāda K. Sprūdža. 

Ja jubilārs ir bērns

Bērniem jau no mazotnes vajadzētu mācīt vispirms priecāties par to, ka ielūgtais ciemiņš ir ieradies un tikai tad par dāvanu, neatkarīgi no tā, vai tas ir balons, pašu salasīts ziedu pušķītis vai sen gaidīta dārga manta.

Sagaidot ciemiņus pie durvīm, vispirms vajadzētu:

• sasveicināties (“Čau!”, “Labdien!”, “Sveiks!);
• pateikties par ierašanos (“Paldies, ka atnāci”, “Es Tevi ļoti gaidīju”, “Priecājos, ka esi atnācis”).

Pēc tam bērnam var ļaut izbaudīt dāvanu saņemšanas prieku, atverot dāvanu kastes vai maisus dāvināšanas brīdī.

Savukārt, ja bērns uzaicināts uz svinībām pie drauga, dāvanas izvēles apspriešanā, iesaiņošanā vajadzētu iesaistīt pašu mazo ciemiņu un mudināt viņu arī pašam pagatavot apsveikuma kartīti.

Ja jubilārs ir pusaudzis

Pirms pusaudžu un jauniešu ballītes jubilāram vajadzētu palīdzēt izlemt, kā rīkoties ar dāvanām. Tās var atvērt uzreiz, izsaiņot kādā konkrētā ballītes brīdī vai arī tad, kad ciemiņi devušies jau mājās. 

Taču jebkurā gadījumā jāatceras, ka

• pirmo “paldies” viesiem sakām par atnākšanu;
• otro – saņemot dāvanu;
• trešo – atvadoties. 

Ja dāvanu atver ciemiņu klātbūtnē, tad, ieraugot tās saturu, vajadzētu vēlreiz pateikt “paldies”. Ja dāvanu atver pēc ballītes, tad tajā pašā vakarā vai nākamajā dienā nosūtīt pateicības vārdus īsziņā. 

“Mācām pateikt paldies par kopā pavadīto laiku un saņemto dāvanu!” aicina K. Sprūdža un piebilst – jauniešiem varētu patikt nosūtīt viesiem arī īsu, pozitīvu fotoreportāžu no ballītes.

Ja jubilārs ir pieaugušais

Pieaugušo ballītēs parasti priekšplānā izvirzās satikšanās prieks un kopīgi sportiski, muzikāli, kulināri vai mākslinieciski piedzīvojumi. Tomēr nedrīkstētu aizmirst par atnestajām dāvanām: 

• saņemtos ziedus liekam vāzēs,
• dāvanas – kādā redzamā vietā, nevis aizmirstam kaut kur pa ceļam. 

Ja tiek uzdāvināts kāds īpašs dzēriens, augļi vai citi kārumi, jubilārs var rīkoties pēc saviem ieskatiem – likt uz galda vai pietaupīt citam brīdim. Savukārt, ja dāvanā saņemts pašgatavots cienasts, to vajadzētu likt galdā. 

Citu dāvanu publiska atvēršana pieaugušo dzimšanas dienās nebūs labs stils – tas drīzāk viesiem radīs neērtības sajūtu, nevis prieku. Dāvanas labāk atvērt pēc ballītes. Tad katram ciemiņam vajadzētu nosūtīt arī personīgu paldies. 

Ja jubilāram tiek dāvināta nauda konkrēta pirkuma, ceļojuma vai cita dzīves mērķa sasniegšanai, sakot vai rakstot pateicības vārdus, nav jāmin saņemtā summa. Taču būtu jauki atcerēties dalīties ar ciemiņiem arī tajā brīdi, kad sapnis īstenojies. ““Paldies” nekad nevar būt par daudz,” atgādina K. Sprūdža.

Atceries!

Ja tiek rīkota mājas ballīte, kurā nevienam nav svētki, tad līdzi atnestais cienasts ir paredzēts kopējai baudīšanai. Visu viesu atnesto vajadzētu likt uz galda. Ja arī vakara gaitā kaut ko neatvērs vai nenogaršos – tas nekas. Galvenais, ka atnestais ir novērtēts un nav aizmirsts virtuvē.