5 pārgājieni gar jūru iesācējiem un izturīgajiem
Tik populāros pārgājienus gar jūru iecienījuši gan jautru kompāniju cienītāji, gan cilvēki, kuri vēlas vienatnē pārdomāt dzīvi. Šī demokrātiskā nodarbe ir pa spēkam pat iesācējiem, kuri dienā nemanot nosoļo līdz pat 20 kilometriem, Liepājas pusē pārliecinājusies Nīcas novada viesnīcas “Jūrnieka ligzda” vadītāja Liene Šalte.
“Apsveicami, ka aizvien vairāk cilvēku brīvajā laikā izvēlas aktīvas nodarbes, un viena no tādām ir došanās pārgājienā gar jūru. Tā ir demokrātiska atpūta no ikdienas, un grūtības pakāpi katrs var izvēlēties pēc savas fiziskās sagatavotības, kā arī izlemt, cik pārgājienam atvēlēt laiku, kādu komfortu baudīt pa ceļam vai galapunktā. Vairums ārpus atvaļinājuma pārgājienam var veltīt tikai sestdienu, jo svarīgi arī atpūsties pēc ceļa un atgūt spēkus jaunajai darba nedēļai. Galvenais, lai gājējam gar jūru ir atbilstoši apavi, elpojošs apģērbs. Jārēķinās, ka stundā vidēji tiek noieti trīs līdz pieci kilometri, kas atkarīgs no pludmales pamatnes un vēja virziena. Saprotami, ka pārgājiena dalībnieki pa ceļam vēlas paēst siltu zupu, sātīgas vakariņas, jo ar enerģijas batoniņu vien visai dienai par maz. Daudzi vakarā labprāt pasildās pirtiņā, pasēž pirts kubulā, jo tādējādi atbrīvojas saspringušie muskuļi,” pieredzē par pārgājienu dalībnieku vēlmēm dalās viesnīcas “Jūrnieka ligzda” vadītāja Liene Šalte.
Līdz ar siltāku sauli pārgājienos modina
dabu
Izturīgākie pārgājienos gar jūru dodas arī ziemā, bet dabas
mīļotāji pavasara sākumu līdz ar pirmajiem siltākajiem saules
stariem atzīmē pārgājienā martā, aprīlī. Raksturīgi, ka viņu
izvēlētais maršruts nav garāks par 20 kilometriem, jo organisms pie
slodzes jāpieradina pakāpeniski.
Grūtākais – pavasarī pareizi saģērbties, lai nebūtu auksti
vai karsti.
Patīkamākais – esmu pamodies kopā ar dabu.
Jo vairāk cilvēku, jo jautrāk
Kompānijas esamību jautrības uzturēšanai var vērtēt dažādi, jo
pārgājiens tomēr ir fiziska slodze. Pēc pirmajiem 10 kilometriem
pat trenētiem cilvēkiem diez vai prāts nesīsies vairs uz jokiem un
garām sarunām – jātaupa spēki. Tomēr lielākā kompānijā viens otru
var arī uzmundrināt, var dalīties ar nesamo. Kopīgās pusdienas būs
brīdis, kad pārrunāt pārgājiena gaitu, iepazīties ar citiem
dalībniekiem. Tas ir labs veids kā stiprināt kolēģu, kursabiedru,
sporta komandas attiecības utml.
Grūtākais – padomāt vienatnē, jo ceļabiedri traucē ar
mēģinājumiem sarunāties, jāpakļaujas grupas tempam un dienas
režīmam.
Patīkamākais – kopības sajūta.
Iet par godu jubilejai vai nokārtotiem
eksāmeniem
Nereti nozīmīgu dzīves notikumu pārgājienu cienītāji atzīmē,
dodoties gar jūru. Stundām ilgi soļojot vienmērīgā tempā, iespējams
pārdomāt līdz šim dzīvē paveikto, izvirzīt jaunus mērķus. Bieži
nozīmīgu dzīves notikumu atzīmētāji ceļā dodas vieni paši vai tikai
ar ļoti tuvu cilvēku. Ja izvēlēts doties vienam, tomēr vajadzētu
painformēt kādu par savu plānu, iespējamo atrašanos vietu noteiktos
laikos, kā arī plānoto atgriešanos. Tas pasargās no iespējamās
nelaimes, nespējot par to paziņot, atstātās koordinātes palīdzēs
meklētājiem.
Grūtākais – ceļā vienatnē var apnikt iet, pārvarēt kādas
grūtības, tā radot risku pārtraukt pārgājienu, bet vēlāk nožēlojot
par nesasniegto mērķi.
Patīkamākais – sev svarīgā dzīves brīdī esmu paveicis kaut
kas nozīmīgu.
Fotogrāfi un putnu vērotāji
Garākā pārgājienā iespējams nofotografēt gan dabu, gan pārgājiena
dalībniekus un ceļā satiktos cilvēkus, zvejnieku mājas un bākas.
Ceļā noteikti izdosies iemūžināt tādus skatus, kādus neatrast
vietās, kur ērti piebraukt ar automašīnu un daudz atpūtnieku.
Savukārt izteiksmīgu portretu medniekiem garajās stundās noteikti
izdosies nofotografēt ceļabiedru patiesās emocijas, nogurumu,
pārdzīvojumu un prieku par ceļā piedzīvoto. Savukārt putnu
vērotājiem, piemēram, pavasarī ir iespēja satikt pat ļoti retu sugu
pārstāvjus vai arī gājputnu pulku, būt tuvumā jūras putnu
ligzdošanas vietām.
Grūtākais – fotogrāfiem jānes līdzi tehnika, putnu
vērotājiem binoklis.
Patīkamākais – unikālās fotogrāfijas un redzētie
putni.
Gatavi nosoļot gar visu jūras krastu
Latvijā
Ir entuziasti, kuri pa posmiem dažādos laikos ir izlēmuši nosoļot
gar jūras krastu no Rucavas (Nidas – Lietuvas robeža) līdz Ainažiem
(Igaunijas robeža). Gandrīz pieci simti kilometri, ja pat sadalīti
posmos, ir pa spēkam izturīgākajiem. Visbiežāk tie ir cilvēki, kuri
ikdienā nodarbojas ar kādu sporta veidu. Viņi pārgājienam gatavojas
savlaicīgi.
Grūtākais – noiet dienā 50 vai pat vairāk kilometrus, reizēm
iet arī naktī.
Patīkamākais – esmu kājām pieveicis valsts jūras
robežu.