10 vietas, ko vērts apmeklēt Latgalē un Sēlijā, ja ģimenē ir skolas vecuma bērni

Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija Preiļos

Vai esat draugu un paziņu sociālo tīklu ierakstos redzējuši foto, kur viņi ietērpušies prinču un princešu tērpos? Visticamāk, bildes tapušas Leļļu galerijā Preiļos.

Apmeklētājiem pieejama ļoti plaša garderobe! Katrs pats var izvēlēties, kādu tērpu vilkt, un šajā sarežģītajā procesā ar prieku talkā nāk ļoti laipnas darbinieces. Izklaide noteikti patiks meitenēm un arī vecākiem, bet puišus pusaudžu vecumā var mulsināt. 

Arī pats muzejs ir apskates vērts. Pirms tam gan ieteicams būt pacietīgiem un noskatīties īsu videofilmu par mākslinieci Vladlenu, kura šīs lelles izgatavo. Tas sniegs pilnīgāku izpratni par to, cik apbrīnojamu darbu sieviete veic! Lelles, kas muzejā apskatāmas, nav parastas – to vidū ir pat Misters Bīns.

Atrodas: Preiļos, Daugavpils ielā 21.

Atvērts: katru dienu no pulksten 10.00 līdz 18.00.

Ieeja: 5 eiro. Pārģērbšanās – viens tērps 7 eiro, pirmsskolas vecuma bērniem – 5 eiro.
 

Ņem vērā

Muzeja kasē iespējami norēķini tikai skaidrā naudā!

Aglonas bazilika

Pat ja neesat katoļticīga ģimene, bērnus noteikti ir vērts aizvest aplūkot Aglonas baziliku. Visticamāk, viņi to ir redzējuši televīzijas ziņu pārraidēs saistībā ar Jaunavas Marijas Debesīsbraukšanas svētkiem. Tas sniegs pilnīgāku priekšstatu par vietu, kas ik gadu augustā kļūst par svētceļnieku galamērķi. Dievnams ir tiešām iespaidīgs, un tam ir starptautiskas nozīmes svētvietas statuss. 

Atrodas: Preiļu novada Aglonas pagasta Ciriša ielā 8. 

Atvērta: katru dienu no pulksten 6.30 līdz 19.00.

Ieeja: par ziedojumiem. 
 

Slutišķu sādža

Foto: visitdaugavpils.lv
 

Ja gribas redzēt īsto Latgales kolorītu, jādodas uz Slutišķu vecticībnieku sādžu. Laiks te ir apstājies pirms simt gadiem. Sādžā apskatāmi zemnieku mājokļi, kas būvēti pēc senajām tradīcijām. Ēku apdare un dekori ļoti atgādina tuvāko kaimiņu – slāvu – tautu celtniecības tradīcijas. Fasāžu, logu, durvju rotājumu izgatavošanā namdariem bagātīgi darbojusies fantāzija – katrā ēkā meistari strādājuši ar individuālu pieeju. 

Sādžā atrodas arī Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa – “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”. Tas ir vienīgais šāda veida muzejs, kas atrodas autentiski apdzīvotā sādžā. 

Dzīvojamā mājā var iepazīt vecticībnieku kultūru, sadzīvi un apskatīt krievu krāsni. 

Otra ekspozīcija iepazīstina ar pagājušā gadsimta pirmās puses darbarīku kolekciju.    

Atrodas: Augšdaugavas novada Naujienē, Skolas ielā 1.
Atvērts: no maija līdz septembrim: no otrdienas līdz piektdienai pulksten 8–17, sestdienās – pulksten 9–17.30. No oktobra līdz aprīlim muzejs strādā no pirmdienas līdz piektdienai pulksten 8–17. 

Ieeja: ieeja muzejā pieaugušajiem 2 eiro, mācību iestāžu audzēkņiem – 1 eiro, ģimenes biļete – 4 eiro.

Kokneses pilsdrupas

Ja bērnam skolā pienācis laiks lasīt Andreja Pumpura eposu “Lāčplēsis”, apmeklēt Kokneses pilsdrupas ir gluži vai nepieciešamība. Vecāki, kas šai vietā nav bijuši ļoti sen, jutīsies pārsteigti, cik ļoti tā ir mainījusies. 

Mūri iekonservēti, un tuvējā apkārtnē pieejams plašs tūrisma piedāvājums – sākot no izbrauciena ar kuģīti un supiem, beidzot ar iespēju izkalt monētu. Ar vietas vēsturi var iepazīties paviljonā, kas atrodas pie ieejas pilsdrupās. Bērniem der pastāstīt, ka, būvējot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, Daugavas un Pērses ūdeņi applūdināja pils pamatus. Starp citu, mūri ir laba vieta, kur uzņemt efektīgas fotogrāfijas!

Atrodas: Aizkraukles novada Kokneses pagasta Kokneses parkā.

Atvērtas: katru dienu no 9.00 līdz 19.00.

Ieeja: 2 eiro. 

Teiču dabas rezervāta skatu tornis

Ja ģimenē ir kāds, kuram nav baiļu no augstuma, Teiču dabas rezervāta skatu tornis viņam, visticamāk, sagādās lielu prieku. Tā augstums – 27 metri. No torņa iespējams pārskatīt daudzkrāsaino Teiču purvu, kas ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Pašu purva teritoriju gan drīkst apmeklēt tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim.

Atrodas: Atašienes pagasta Kristakrūgā, ceļa Jēkabpils–Rēzekne malā.

Atvērts: tornis pieejams visu laiku.

Ieeja: bez maksas.

Gārsenes parks

Foto: Sigita Āboltiņa

Kolosāla vieta, kur bērni prasa atgriezties atkal un atkal. Šeit patiks visiem – gan pieaugušajiem, gan pusaudžiem, gan mazākiem bērniem. Parkā izveidota Rūķu taka, un visā tās garumā izvietoti dažādi interesanti objekti: lieli zirnekļtīkli ar milzu zirnekļiem, mājiņas, aka, rūķi, troļļi, ir iespēja nomērīties, izlasīt interesantus faktus par takas “iemītniekiem”. Parkā izveidota arī lielā pastaigu taka. Tā gan ir diezgan gara, taču bagāta skaistiem dabas skatiem.

Ja ir laiks šajā apvidū uzturēties ilgāk, vēl var apskatīt pašu Gārseni – ar ezeru, pili, sauktu arī par Sēlijas pērli, un senlietu kolekciju “Solis sendienās”, ko pēc paša iniciatīvas izveidojis vietējais iedzīvotājs Valdis Kalnietis. Tajā priekšmeti ir gan no pavisam seniem laikiem, gan padomju gadiem. Pirms ierašanās ar saimnieku jāsazinās privāti, zvanot pa tālruni 26430814.

Atrodas: Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.

Atvērts: no otrdienas līdz ceturtdienai pulksten 11.00 līdz 18.00, piektdien no pulksten 11.00 līdz 17.00. 

Ieeja: pieaugušajiem 1,40 eiro, bērniem  0.70 eiro. Biļetes nopērkamas Gārsenes pilī. 

Līksnas parks

Vieta, kas piesaista sava neparastuma dēļ. Parkā var atrast rūķus, raganas un vēl daudzus citus tēlus un objektus, arī no koka veidotu labirintu un citas aktivitātes. Ir ierīkotas lapenītes piknikam, iespējams rīkot svinības, tostarp – kāzas. Savulaik Līksnas muižā uzturējusies un pa parka takām staigājusi Polijas nacionālā varone Emīlija Plātere. Emīliju viņas dzīvesveida un rakstura dēļ sauca par vietējo Žannu d’Arku. 

Foto: visitdaugavpils.lv

Apskates vērta ir arī netālā Līksnas Romas katoļu baznīca, kas celta 1912. gadā un atzīta par labāko neogotikas stila paraugu Baltijas valstīs. Ja paveicas tur būt laikā, kad notiek mise, var dzirdēt izcili skaistus dziedājumus.

Atrodas: Augšdaugavas novada Līksnas pagasta Līksnā, Daugavas ielā 8.

Atvērts: katru dienu.

Ieeja: grupām līdz 10 cilvēkiem parka apskate bez maksas (ja netiek izmantotas atpūtas vietas).
 

Stendera muzejs

Foto: visitdaugavpils.lv

Gothards Frīdrihs Stenders jeb Vecais Stenders bija pirmās plašākās latviešu valodas gramatikas, latviešu–vācu un vācu–latviešu vārdnīcas, latviešu ābeces un pirmās ilustrētās ābeces “Bildu ābice” autors. Viņa bērnības mājās darbojas muzejs, ko varētu būt lietderīgi apskatīt katram skolēnam. Šeit var iepazīt Stenderu dzimtu, kas trīs gadsimtu garumā bija “gaismas stars” Sēlijas dzimtcilvēku ikdienā, kaut uz mirkli aizmirst ikdienas steigu, baudīt mieru un klusumu. Pēc vienošanās iespējama cienāšanās ar Mācītājmuižas “Prišuma tēju”.

Atrodas: Augšdaugavas novada Eglaines “Balonos”.

Atvērts: no maija līdz oktobrim. Pieteikšanās, zvanot pa tālruni 29628369 vai rakstot e-pastu ilgabrodova@inbox.lv.
 

Raiņa muzejs “Tadenava”

Raiņa jeb Jāņa Pliekšāna bērnības mājās caur spēlēm un rotaļām iespējams saredzēt, saklausīt un sataustīt to, kas veidojis izcilā literāta dzīves pirmos dzīves gadus. 

Rainis šeit pavadījis pirmos trīsarpus dzīves gadus, pusmuižu cēlis viņa tēvs. 

Muzejā ir pieejama spēle, kas Raiņa literāro mantojumu ļauj iepazīt interaktīvā veidā. Var arī izaijāt saulīti šūpulī, palīdzēt lidot Stikla kraukļiem un rēķināt saimniecības izdevumus Raiņa tēva istabā. Bez spēlēm un rotaļām muzejā īpaši iemīļotas ir Putnu dienas, kas noris rudeņos un pavasaros, pulcējot ģimenes uz radošām darbnīcām.

Atrodas: Jēkabpils novada Dunavas pagastā.

Atvērts: no trešdienas līdz svētdienai pulksten 10–17, sezona ilgst no 1. maija līdz 31. oktobrim.

Ieeja: pieaugušajiem – 2 eiro, skolēniem, studentiem – 1 eiro, ģimenes biļete – 3 eiro. 
(Foto: no “Facebook”)
 

Akmeņupītes taka

Foto: lv.wikipedia.org

Akmeņupītes taka ir 5,5 kilometrus gara un izejama arī bērniem, taču nav piemērota bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Te apskatāms Akmeņupītes jeb Veģerupītes ūdenskritums, kas ir ģeoloģisks dabas piemineklis. 

Aiz katra upes pagrieziena skatam paveras cita – neatkārtojama ainava. Sevišķi relaksējoša ir ūdens čalošana. 

Upītes gultne ir pilna ar lieliem, apsūnojušiem akmeņiem ar bagātīgu sūnu floru. Pa ceļam var apskatīt lakšu audzes, kas Latvijā ir aizsargājams augs un iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas III kategorijā. Jāņem vērā, ka maršruts atrodas mikroliegumā, tādēļ no taciņas nedrīkst nokāpt.

Ja bez pastaigas gribas vēl citas aktivitātes, netālu no Bebrenes muižas var doties izjādē ar zirgu vai izbraukt ar pajūgu. Par to gan iepriekš jāvienojas ar jāšanas sporta skolas “Gaita” saimniekiem. Netālu – “Alpaku salā” – apskatāmas alpakas, kuras bērni drīkst arī pabarot. 

Atrodas: Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.

Atvērts: katru dienu.

Ieeja: bez maksas.