“Mums ar meitām ir tradīcija – katru vasaru aizbraukt uz Igauniju!” Vietas, ko apskatīt, kur nakšņot un kur baudīt maltīti Dienvidigaunijā

“Pirmos gadus mūsu galamērķis Igaunijā bija “Ahhaa” zinātnes centrs, kas atrodas Tartu, un visu ceļojumu būvējām ap to. Taču tagad veidojam jaunus maršrutus; šovasar Dienvidigaunijā devāmies uz vairākām jaunām vietām,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Kā izplānot ceļojumu atbilstoši visu vēlmēm

Parasti Igaunijas ceļojumu pieturpunktus meklējam pēc šiem principiem: viesnīca (noteikti ar spa zonu), kāds skatu tornis (skatu tornis, baznīcas tornis vai cita vieta, kur uzkāpt, lai skatītu apkārtni no putna lidojuma), kafejnīcas (mums ir svarīgs garšīgs ēdiens) un vēl kāds interesants objekts/vieta/aktivitāte. Sākām ar to, ka “Google Maps” izveidojām ceļojuma plānu, un tas bija šāds: 
 

• viesnīca ar spa – “Kubija hotell-loodusspaa”; 
• ūdens centrs “Värska Sanatoorium”;
• skatu tornis Meremäe; 
• vairākas kafejnīcas, piemēram, “Cafe Katariina”, restorāns “Seto Tsäimaja” – vieta, kur galdā ceļ nacionālos ēdienus un kur pusdienošanu var apvienot ar muzeja lauku sētas apmeklējumu –, burvīga kafejnīca “Värska külastuskeskus – Reegi maja”, kas ir ģenerāļa Nikolaja Rēka jūgendstila vasaras rezidence – tā atrodas Ersavas ezera krastā, un ir iespēja vizināties pa ezeru, iznomājot laivas vai ūdens velosipēdus;
• interesantas vietas, piemēram, Piusas alu apmeklētāju centrs “Piusa Cave Museum”, sena setu svētvieta “Peko Jumalamägi”, kur saskaņā ar leģendu dievs uzņem dvēseles, lai nogādātu tās debesīs.

Taču ceļojums izvērtās mazliet citādi.

42 FOTO

Ceļojums uz Dienvidigauniju

+ 38

Skatīt visus

Galvenais – lai skaisti, mierpilni un nesteidzīgi

Šoreiz ceļojumu ieplānojām uz divām dienām un vienu nakti. Un otrās dienas pēcpusdienā sapratām – ceļojums ir stipri par “īsu”. Taču mūsu ģimenes moto ir: galvenais, lai skaisti, mierpilni un nesteidzīgi. Tāpēc atļāvāmies savu tik krāšņi iecerēto maršrutu noīsināt, neapmeklētās vietas atstājot nākamajai reizei (mazliet gan joprojām žēl, ka neizdevās maršrutā “iespiest” ģenerāļa Nikolaja Rēka jūgendstila vasaras rezidences apmeklējumu, jo patiešām biju sacerējusies uz izbraucienu Ersavas ezerā, piestājot uz saldējumu kādā āra kafetērijā).

Negribējām savu mierpilno atpūtu pārvērst par skrējienu, jo īpaši tāpēc, ka izvēlēto, priežu meža ieskauto viesnīcu “Kubija hotell-loodusspaa” meitas novērtēja kā ļoti jauku, patīkamu vietu. Tā vietā vakarā devāmies peldēties uz blakus esošo ezeru un vēlāk ļāvāmies masāžām spa centrā. 

Tā kā ceļojām darba nedēļas sākumā, tad spa zonā bija ļoti maz apmeklētāju un pirtis, baseinus un skaistos dabas skatu pa logiem varēja no sirds izbaudīt. Jāatzīst, ka lielāko daļu laika, ko pavadīju spa, es atrados baseinā, kura temperatūra bija 42 grādi pēc Celsija. Iespējams, tāpēc, ka tik karstā citi apmeklētāji negribēja kāpt :), vai arī tāpēc, ka ikdienas darba dunā uzkrātais stress tādā karstumā atkāpās visātrāk.

Maltīte viesnīcā, tāpat kā apkalpošana, bija lieliska – cenā iekļautas brokastis. Patīkami, ka starp tādiem Eiropas viesnīcās tradicionāliem brokastu ēdieniem kā omlete, pupiņas un bekons bija arī kas no tradicionālās virtuves – dažādi gatavotas reņges. Es izvēlējos tās! Un vēl, pieliekot plusiņu viesnīcas izvēlei, – ģimenes numuriņš bija ievērojami lielāks par iedomāto. Tajā bija reālas divas istabas, turklāt vienā, kurā atradās divas guļvietas, vienu varēja atdalīt ar aizkaru.

Uz alām un sakopto Voru (pavisam netālu no Latvijas robežas!)

Kad pa gleznainām vietām ar auto izlīkumojām līdz Piusa alām, vecākā meita teica: mammu, mēs šeit jau esam bijuši! Man likās neticami, tomēr tas ir fakts – pirms aptuveni septiņiem gadiem tiešām šeit jau reiz bijām bijuši. Taču, tā kā jaunākā meita alas nebija apmeklējusi, devāmies vien ekskursijā (alās jāņem līdzi jaka, tur ir vien aptuveni 8 grādi pēc Celsija!). Pirms alu apmeklējuma gids novada nelielu lekciju, savukārt pēc alu apmeklējuma var doties pastaigā pa meža takām. 

Pēc tam braucām uz Võru jeb latviski Veru – tā ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos. Senākos laikos latvieši to dēvējuši par Vēravu vai Veravu, reizēm lietots arī nosaukumus Veri un Viru. Pilsēta atrodas pavisam netālu no Latvijas robežas, Tamulas ezera krastos – ja vien sanāk, ieplānojiet laiku peldei! Izstaigājušas šo labi sakopto vietu, piesēdām uz kūciņām “Cafe Katariina”. Mums garšoja! Un tad jau bija laiks mājupceļam.