Lasītāju iesūtītie dzejoļi par mīlestību. Apvīt un caurvīt tevi...

Paldies visiem, kas rakstīja dzeju un uzticēja mums savas sirds un mīlestības noslēpumus! "Klusi, klusi sapņojiet par to, Klusi, klusi mīlējiet to, Klusi, klusi glabājiet to, Klusi, klusi... klusi... klusi..."

FOTO: Shutterstock.com

 

Citu lasītāju iesūtīto dzeju lasi šeit!

 

Dzejolis bez nosaukuma (Māra Lazdiņa)

Tad, kad Gaujienai manai balto ievziedu reibinošais skats,
Mani aicina laivā Gaujas laivinieks pats.
Kad tas lūkojas upes ūdeņos, kur ziedošais krasts,
Tad vienalga vai līdzi vējiem kā viesulis aizšalc
Mana ievziedu un lakstīgalu treļļu pilnā nakts.
 
Tad, kad Gaujienai manai zilo vizbuļu skats
Manī lūkojās Pirātu kuģa kapteiņa viltīgā acs,
Kad tas piestāj Gaujas krastā viens pats
Tad vienalga vai uzbango vētra kā šalcoša takts
Es lūkoties eju lai saredz mani šis pirāts pats.
 
Tad, kad Gaujienā manā uzplaukst dzelteno pieneņu nakts,
Vējiem līdzi nes bites savu medu no zieda uz ziedu,
Tad vienalga man vai medus līst pār lūpām kāri
Vai dziesmas aizskan Gaujas viļņos uz saulaino tāli,
Kur tauriņš aizsteidzās uz ziedu pļavu pāri.
 
Bet ir taču Gaujienai —
                sava ceriņu takts
                sava kastaņu sveču nakts
                sava  dziesmu un dzejas takts
                un katram sava mīlas nakts.

 

 

Pie Tevis (Sarma Cīrule)
Pie Tevis es aiziešu ciemos,
Lai  skumjas no acīm Tev smeltu,
Lai smago rūpju nastu,
No taviem pleciem nost veltu.
Lai prieku ielietu tavās acīs,
Kad bēdas un nogurums māc.
lai aizmirstas visas rūpes un raizes,
Kā saule starot lai sāc.
Es iešu pie TEVIS  un būšu tev līdzās,
Vienalga ko ļaudis saka.
Mums dvēseles spēlēs uz laimes stīgām —
Mēs būsim viens otram blakām.

 

 

Patiesība (Sigita Dobuma)
Tu aiziesi no manas dzīves,
Bet no manas sirds NEKAD.
Kamēr sirds vēl manās krūtīs pukstēs,
Manas lūpas Tavu vārdu sauks.

 

Reklāma
Reklāma

 

...klusi, klusi... (Lauma BilāneJ.)
Tad kad noriet saule,
Un visi vēji rimst,
Tad kad guļas debess,
Un zvaigznes debesīs mirdz.
Tad uzmanīgi klausies,
Kur apklust tava sirds
Kad klusums pārtop dziesmā
Un mīlestība liesmā.

Klusi, klusi sapņojiet par to
Klusi, klusi mīlējiet to
Klusi, klusi glabājiet to
Klusi, klusi...klusi..klusi...

 

 

Iededz sveci (Māra Lazdiņa)
Aizdedz sveci uz galda
Piepildi sirdi ar  liesmām
Sirdī palicis tukšums
Jo man Tevis tā pietrūkst.
 
Aizdedz sveci uz galda
Sasildi sirdis kas maldās
Piepildi domas ar mīlu
Jo tā maldos tik sildās.
 
Aizdedz sveci uz galda
Silta gaisma lai ieplūst
Mūsu sirdis tā pildot-
— ar gaismu
— ar mīlu
— ar liesmām.

 


Parodija par Valentīna dienu (Māra Lazdiņa)
Šī mīlas diena nāk pie mums no tālēm,
Bet vai tad tādēļ mīlēt mēs vairs neprastu
Kad tikai šajā dienā un nevienā citā
Mums sava mīlestība būtu jāzvērē!
Ir katram pašam dienas skaistākas un mīļākas
          Kā kāzu gadadiena,
          Pirmā iepazīšanās diena,
          Bērna piedzimšanas diena,
          Tava dzimšanas diena,
          Vēl Mātes diena, bērnu Aizsardzības diena.
Tad lai jau paliek arī Valentīna diena,
Jo tāpat drīz mēs būsim Eiropai kā siena,
Tad arī daudzus svētkus, ko pašreiz tik lasām
Mēs pierindosim savam svētku pūram klāt,
Bet vai gan tādēļ mīlēsim mēs eiropeiskāk?

 


Dzejolis bez nosaukuma (Māra Lazdiņa)
Katram mums ir dots savs liktens,
Manā bija tevi satikt dzīves pusceļā.
Vai patiesi nežēlīgāk nevar būt,
Kad man jābūt blakus nesakot neko.
 

 

Dzejolis bez nosaukuma (Māra Lazdiņa)
Es mīlu Tevi, draugs
Ar Tavām mīlas kaprīzēm,
Un Tavu straujo domu ritumu
Es mīlu Tevi, draugs no sirds,
Kaut bieži steigā nepamani to.
Nedrīkstu es tevi apskaut, ieraugot
Nevaru es skaļi saukt, ja sapņoju
Jāklusē, ja dzirdu runājam ko zināmu,
Jo tu esi, noslēpums mans dziļākais.