Kristības jeb krustības! 5 ticējumi, kuri jāievēro
Latviešu pirmais lielais mūža gods ir krustabas, kad bērnam dod vārdiņu. Kādi ir senlatviešu ticējumi par kristībām?
Interesanti ir tas, ka vecāki nepiedalās bērna vārda izvēlē, arī pašā krustabu norisē viņiem nav piešķirta nozīmīga darbība. Krustabu rituāla galvenie izpildītāji ir krusttēvs un krustmāte, tādēļ svarīga ir viņu izvēle.
Kādi ir senlatviešu ticējumi par šo tik nozīmīgo dzīves godu?
- Sieviete nevar būt pirmo reizi par krustmāti meitenei, vītietis – puisēnam, jo tad nevarot tik ātri apprecēties.
- Vienas mātes bērni jākrista vienā krekliņā, lai visi mīļi dzīvo.
- Bērnu krustījot, jāpieliek tam klāt kumosu maizes, naudu un Dievvārdu, lai bērns dzīvē būtu pārticis un gudrs.
- Pa to laiku, kamēr meiteni kristī, mātei mājā jādara dažādi sieviešu darbi – tad meitene būs čakla un tīrīga. Ja puiku kristī – tēvam jāstrādā vīriešu darbi, lai dēls būtu strādīgs.
- Ja bērns nokristīts – to ūdeni, ar kuru viņš tika kristīts, vajag izliet klusā vietā, kur ļaudis nestaigā, zem liepas vai ozola. Ja bērns ir meitene – zem liepas; ja zēns – zem ozola. Tad bērns aug stiprs, veselīgs un skaists.
Avots: Diāna Karaša "Latviešu sadzīves tradīvijas un godi", izdevniecība Jumava