Vai mums ir jāsvin sveši svētki?

Kopīgi pavadīts laiks ir viens no pamatakmeņiem, lai indivīds un ģimene kopumā justos laimīgi, liecina nupat veiktais laimes un ģimenes attiecību mērījums "Amigo laimes indekss". Trešā daļa laimīgo ģimeņu kā vienu no svarīgākajiem laimes stūrakmeņiem minējusi tieši kopīgus hobijus un kopīgu laika pavadīšanu, tas skaitā arī kopīgu svētku svinēšanu. 

Tomēr mums, te Latvijā dzīvojošajiem, jāatzīst, ka ar prieku svinam ne tikai mūsu pašu tradicionālos svētkus - Jāņus un Ziemassvētkus, bet viegli un bez iekšējiem pārmetumiem pārņemam svinēšanai svešo tautu tradīcijas. Valentīndiena, Helovīni, Valpurģu nakts ir pat iecienītākas svinamdienas kā latviskiem Mārtiņi, Miķeļi vai Jurģi. 

 

Vai svešās tradīcijas būtu piekopjamas vai ravējamas ārā no mūsu ģimenes tradīciju loka, savās pārdomās raidījumā "Kā labāk dzīvot" dalās Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas  ģenerālsekretāres p.i Baiba Moļņika un ģimenes portāla mammam.lv/tetiem.lv vadītāja un “Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Tautas tradīciju pārzinātāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela: "Kāpēc tādu popularitāti ir iemantojuši Helovīni un Valentīndiena? Jo tie šeit ir komercsvētki, kas tiek pasniegti jau gatavā veidā - sagremoti un nopērkami veikalos. Svinētajiem pašiem nekas vairs nav jādomā, tikai jāaiziet uz veikalu vai krogu, iespējams tas arī izskaidro šo svētku popularitāti. Taču, zinot gan Helovīnu, gan to pašu latviešu svētku Miķeļu senākās tradīcijas, pretrunu nav. Miķeļi, kas ir tikai dažas dienas vēlāk par Helovīniem, simboliski nozīmē praktiski to pašu. Bērni Helovīnos tiek baroti ar saldumiem, jo ķeltiem ir uzskats, ka bērni dvēseles ir vistuvāk garu pasaulei un tās ir jāpielabina. Arī latvieši to pašu dara ar veļiem - cienā un pielabina.
 

Cilvēkiem ir svarīgi justies labi! Protams, tas galīgi nesasaucas ar ilgus gadus piekopto uzskatu, ka vajag ražot, pelnīt un tad atnāks laime pati. Jau tagad progresīvās Rietumu valstis sāk veidot paradigmu, ka vairāk spēj pelnīt tieši laimīgs cilvēks. Laimīgi cilvēki ir tie, kas nodrošina arī valsts ekonomisko uzplaukumu

Ir cilvēki, kuriem svētku dziļākā būtība nav tik svarīga. Viņi vienkārši svin un svētī, dažreiz to darot pat tīri intuitīvi, piemēram, Mārtiņos apstaigāt laukus kā to darīja viņu senči. Šis rituāls ir tik simbolisks un skaists!

Bet svinami jau ir ne tikai mūsu tradicionālie vai citu svešie svētki! Svētkiem, svētku sajūtai kopumā ir ļoti liela nozīme sabiedrībā. Piemēram, zinu kādu darba vietu, kurā algas ir ļoti zemas, bet kadru mainība minimāla. Cilvēki neiet prom, jo tur ir tātas ballītes, tāds kolektīvs, ka tas kompensē materiālo pusi. Cilvēkiem ir svarīgi justies labi! Protams, tas galīgi nesasaucas ar ilgus gadus piekopto uzskatu, ka vajag ražot, pelnīt un tad atnāks laime pati. Jau tagad progresīvās Rietumu valstis sāk veidot paradigmu, ka vairāk spēj pelnīt tieši laimīgs cilvēks. Laimīgi cilvēki ir tie, kas nodrošina arī valsts ekonomisko uzplaukumu."

Portāla mammamtetiem.lv un "Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm" vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa, kas ir arī mazu bērnu mamma, par svarīgāko aspektu svētku svinēšanā nosauc spēju jebkurus svētkus uztvert radoši un iemācīties par tiem priecāties kopā visai ģimenei: "Man ir mazi bērni un mēs svinam arī šos it kā svešos svētkus. Jā, tās nav mūsu tautas izkoptās tradīcijas, bet arī Helovīnos un Valentīndienā mēs tiem pieejam radoši, nevis nopērkam gatavās sirdis vai veikalos nopērkamos kostīmus. Mēs ģimenē paši izgrebjam ķirbīšus un darinām sirsniņas.

Vai tie ir komercsvētki, vai svešas tradīcijas vai pašu svinamdienas, galvenais, lai tie dod labas sajūtas. Veidojiet svētkus ne tikai bērniem par prieku, bet arī sev - pieaugušajiem, par iepriecinājumu

Protams, katra ģimene pati lemj, ko svinēt, bet mans aicinājums ir darīt radoši un atrast prieku no šiem svētkiem. Latvieši savus svētkus nav komercializējuši, bet tieši komercija ir tā, kas dažas svinamdienas ir padarījusi tik populāras. Un ikviens, kas protestē pret komerciālajiem sveštautu svētkiem, var taču saviem bērniem pastāstīt šo svētku dziļāko ideju. Kādi svētki ir mums – latviešiem, un kādi citām tautām gandrīz tajā pašā laikā.

Te vietā pieminēt nupat veiktā laimes indeksa mērījuma datus, kas uzrāda, ka 59% cilvēku atzīst, ka viņi ir laimīgi. Ko laimīgie dara savādāk nekā nelaimīgie? Viņiem ir kopīgas tradīcijas! Un nav svarīgi, kurus svētkus iedzīvinām ģimenē. Galvenais, ka mēs to vispār darām - lai pašiem prieks un lai bērniem prieks. Lai kopīgi svinot, iemīlinam katru ģimenes locekli savā ģimenē caur šīm īpašajām tradīcijām.

Pie tam katra ģimene var radīt savas tradīcijas, ne tikai kalendāros svētkus.  Bieži vien mēs vairāk koncentrējamies uz labu paēšanu, bet kas pēc pasēdēšanas pie galda paliek atmiņās bērniem? Ka sēdējām pie galda un ēdām. Varbūt jāievieš, ka dodamies uz mežu vai pārgājienā, vai ekspedīcijā. Šos svētkus bērni atceras, veidojas kopīgas atmiņas, kurās var pakavēties vēlāk.

Tāpat pētījuma dati atklāj, ka vecie un vientuļie cilvēki jūtas nelaimīgāki. Bērni izaug, aiziet no mājas un pāris, kas iepriekš domājis tikai par svētkiem, kas svarīgi bērniem, vairs nezina, kas viņiem vispār ir kopīgs. Ir vērts padomāt, ko svinem ne tikai bērniem par prieku."

UNESCO pārstāve Latvijā Baiba Moļņika atzīst, ka teju visi svētki, kas tiek uzspiesti no ārpuses, viņas ģimene nav kļuvuši par mīļiem un svinamies. Ar bērniem viņa ir piedalījusies Mārtiņos un gājusi ķekatās, ir iets arī Helovīnos. "Kad ar bērniem gājām Helovīnos, centos tos piemērot mūsu Mārtiņu tradīcijām. Gājām un dziedājām. Manuprāt svarīgākais ir aiz krāšņajiem aksesuāriem, ko piedāvā komercija, nepazaudēt to, kas ir šo svētku būtība. Tomēr mani mīļākie nekomerciālie svētki, kas piesķir vislielāko vienotības sajūtu, ir Lāčplēša diena. Šos svētkus veikali vēl nav sākuši "pārdot", kopīgi ar ģimeni aizdedzinātas svecītes krastmalā  sniedz vislielāko vienotību", stāsta Baiba Moļņika.


Mēs varam svētīt katru dienu. Iemācīties novērtēt to, kas jau ir dots - iespēju no rīta  piecelties, spēju kustēties, dot citiem! Esi svētkos viens? Uzaicini kādu ciemos!  Tu jau esi saņēmis svētību un nodot  to tālāk. Došanas sajūta iepriecina tikpat cik saņemšana.  Vai tie ir komercsvētki, vai svešas tradīcijas vai pašu svinamdienas, galvenais, lai tie dod labas sajūtas. Veidojiet svētkus ne tikai bērniem par prieku, bet arī sev - pieaugušajiem, par iepriecinājumu.

Ieklausīšanās vērti bija arī klausītāju padomi. Piemēram, katra cilvēka svinamā diena ir dzimšanas diena, ko svinēt var no bērna kājas līdz sirmam vecumam. Savukārt kāda kundze pastāstīja, ka viņa jau ir vecmāmiņa, bet ik Valentīndienu zem spilvena atrod sirsniņu, ko tur atstāj viņas vīrs. Tik patīkami!