Kā mūsdienīgi nosvinēt Meteņus?

Vērojot valdošās tendences, noteikti ir vērts aktualizēt tos latviskos svētkus, kas gadu gaitā savu nozīmi nepelnīti ir zaudējuši. Senāk ļaudis šos svētkus pieskaņoja dabas ritējumam un darāmo/padarīto darbu aktualitātēm. Vieni no tādiem svētkiem ir Meteņi.

Meteņus svin starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Viena no versijām – šī diena svinama 7 nedēļas pirms Lieldienām. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām Meteņu vakars ir sestdienā, Meteņi ir svētdienā, bet Pelnu diena ir pirmdienā. Senču priekšstatos Meteņos beidzās ziema, savukārt nākamajā dienā (Pelnu dienā) sākas pavasaris, līdz ar to arī jauns darba gads. 

Meteni visi gaidīja ar prieku, jo līdz ar tā aizvadīšanu pienāk pavasaris. Izbeidzas garo, tumšo ziemas vakaru nodarbes istabā (pasaku stāstīšana, mīklu minēšana, aušana, virvju vīšana un citi rokdarbi), cilvēku domas pārslēdzas uz pavasara darbiem – pievēršas darbarīku sakārtošanai un labošanai, tiek plānoti zemes apstrādes darbi, sagatavotas sēklas sējai. Arī dienas pamazām kļūst gaišākas un saulainākas. 

Kādas tad ir Meteņu tradīcijas, un kā tās padarīt mūsdienīgas?

Lasot un pētot, kādas ir Meteņu tradīcijas, par pārsteigumu jāsecina, ka pašas tradīcijas ir gluži mūsdienīgas. Varbūt vienīgi iemesli un sekas vairs nav tik aktuāli.

Meteņa raksturīgākā darbība ir vizināšanās ar ragavām, kas nodrošināja linu augšanu garumā un veicināja auglību druvās. Šajā gadā visticamāk ar ragavām pa kalnu nobraukt būs grūti, taču varam īstenot citas aktīvas darbības – izbraukt pirmajā pavasara velobraucienā, izbraukt ar vilcienu ārpus pilsētas un doties pretim pavasarim gar jūru vai pa kādu dabas taku. Esot dabā, mēģinām saklausīt pavasara skaņas, sajust pavasara smaržas un pārrunāt lietas, ko paveiksim gada aktīvajā periodā.

Šajā dienā senāk brauca tālos ciemos. Kāpēc gan to neizdarīt arī jūsu ģimenei? Ja ir kādi mīļi draugi vai radi, ko sanāk satikt reizi gadā, jo viņi (vai arī mēs?) dzīvo pārāk tālu, piesakieties doties ciemos! Dāvanā sarūpējiet podiņus ar zemi un jauku puķu sēklas, ko visiem kopā iesēt pavasara gaidās.

Senāk Meteņi bija tā diena, kad vēl pēdējo reizi devās ķekatās no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā, kur tās ciemojās. Maskas bija tās pašas tradicionālās - čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags. Īpašu prieku sagādāja fakts, ka sievietes pārģērbās par vīriešiem, bet vīrieši par sievietēm. Maskoto ļaužu galvenā funkcija bija ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Mūsdienās tāda staigāšana no mājas uz māju nav populāra tradīcija. Taču tas netraucē sarīkot mājās pamatīgu karnevālu. Var saaicināt viesus, nosakot tematiku, piemēram, latviskās maskas, tērpi visās varavīksnes krāsās, pasaku festivāls vai kosmosa tēma. Karnevāla laikā ļaujieties jautriem dančiem un dažādām aktīvām rotaļām. Galvenais – lai jautri un priecīgi.

Meteņos svarīga tradīcija - labi klāts galds. Tiesa, tas svarīgi ikvienos latviešu svētkos – arī mūsdienās. Galdā cēla grūdeni, kas gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, pīrāgus, cūkgaļu, miežu plāceņus, alu, kvasu. Kāpēc gan grūdeni nepagatavot visiem kopā? Varam derēt, ka reti kurš līdz šim tādu ir gatavojis un nogaršojis. Meteņi ir lielisks laiks, lai dārzā sakurtu ugunskuru un pagatavotu neticami gardu zupu, un sarīkotu pirmo pavasara pikniku.

Viena no Meteņu tradīcijām – darināt no salmiem tēlus un tos sadedzināt. Arī tā var izvērsties par ļoti aizraujošu atrakciju! Iepriekš sagādājiet salmus un striķus, no kuriem gatavot vai nu individuālus vai kopēju tēlu no salmiem. Veidošanas procesā salmu tēlos ievijiet sliktās domas un darbus. Senā tradīcija nosaka, ka salmu veidojumi pēc to pabeigšanas jānoripina pa kalnu un pēc tam jāsadedzina, tādējādi vairojot gaismu, labās domas un ātrāk atsaucot pavasari.

Izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, noteikti fotografējiet savus Meteņu svētkus! Pēc tam izgatavojiet fotogrāfijas un salieciet lielajā ģimenes albumā.

Izmantotā literatūra:

1. M. Mellēna, E. Spīčs, V. Muktupāvels, I. Irbe. Gadskārtu grāmata. R.: 2004.

2. http://www.dievturi.org/