Pēc 36 gadu kopdzīves apprecējušies hokejistu brāļu Rēdlihu vecāki. KĀZU FOTO
Ja viņi ir lemti viens otram, tas notiks agri vai vēlu – varbūt tās būs kāzas divatā jau pavisam drīz pēc iepazīšanās. Varbūt jestra ballīte lielā draugu pulkā. Bet varbūt kāzas būs kā dzimtas stiprināšana un mūžīgais solījums caur mazliet maģiskiem un filozofiskiem rituāliem. Tieši tāda bijusi Maijas Smildziņas-Rēdlihas (71) un Jāņa Rēdliha (60) kāzu diena – pilna Saulgriežu mistērijas, simbolu un absolūtas pielīdzināšanās.
Pāra kopīgais ceļš aizsācies pirms 37 gadiem, kad Jāņa un
Maijas rokas pavisam burtiskā nozīmē savienojušās filmēšanas laikā.
Kādam tuvplānam vajadzējis vīrišķīgas plaukstas. Tās bijušas Jāņa.
Savukārt sievišķīgās – Maijas. Un tā viens otra plaukstu vaļā vairs
nav palaiduši. Faktam, ka tikai tagad kļuvuši par oficiāli laulātu
pāri, viņi nepiešķir lielu nozīmi. Patiesībā viņiem viss bijis
citādi – vispirms laimīga kopdzīve, tad kāzu ceļojums uz Toskānu,
tad skaistā kāzu ceremonija un diena kopā ar bērniem un mazbērniem.
Un tikai mēnesi vēlāk dzimtsarakstu nodaļā parakstījuši oficiālus
dokumentus.
Taču – kāpēc kāzas tik vēlu?
“Man šķiet, ka dzīvē viss notiek sakarībās. Bija vairāki iemesli,
kādēļ beidzot nonācām līdz lēmumam apprecēties. Viens no tiem –
fakts, ka dzīve tomēr ir trausla. Tu nekad nevari zināt,
kad betona maisītājs uzskries virsū mašīnai, kurā tu sēdi un
kura stāv pie gājēju pārejas tādā klusā vietā kā Grobiņa
(minēto traģisko notikumu pirms pāris gadiem piedzīvoja Maija
- Aut.). Šādi notikumi viennozīmīgi liek pārvērtēt dzīves
trauslumu, vērtības un savstarpējās attiecības,” stāstītāja lomu
uzņemas Jānis. “Jau senāk ar Maijiņu bijām smējušies, ka
precēsimies, kad pasaulē būs nācis desmitais mazbērns. Un tas arī
bija noticis – pērnā gada jūnijā pasaulē ieradās mazdēliņš Olafs
(Jēkaba Rēdliha dēls. Aut.). Līdz ar to bija mūsu kārta īstenot
iecerēto.” Maija piebilst, ka tā brīža notikumi salika punktus uz
“i”, līdz ar to nebijis šaubu, ka patiešām pienācis īstais
laiks.
KĀZAS
Līgavas plīvurs
“Viens no skaistākajiem elementiem mūsu kāzās bija Maijas līgavas plīvurs, kurš tika veidots kā pasaules koks, katrs zars simbolizēja vienu no mazbērniem. Kad Maijiņa gāja, mazbērni turēja mūsu pasaules koku. Tas, kā mazbērni nesa plīvuru, bija ļoti īpaši. Un vēlāk plīvuru noņēma visi četri dēli kā četras debespuses. Tajā visā bija kaut kas ļoti, ļoti skaists un emocionāls. Tas bija brīnišķīgs izvērsums par laiku un paaudžu savienošanu,” tā Jānis. Maija stāsta, ka plīvura izgatavošana bijis ilgs process – abi laikus lūguši mazbērniem zīmējumus. Mazajiem arī bijis nepieciešams laiks, lai šo darbiņu paveiktu. “Gūti pateikt, cik ļoti viņiem plīvura veidošana būs palikusi atmiņā, bet pasaules koks kā dzimtas simbols paliks.”
Gredzenu vietā amuleti
Ne Maijai, ne Jānim pirkstā nav klasiskā laulību gredzena, jo viņi
sev izvēlējušies Baltu amuletus, ko valkāt ādas aukliņā ap kaklu –
Jānim metālā darināts Pērkontēva cirvis, Maijai - Saulīte.
Jānis bilst, ka nekad nevar zināt, kuras ir tās pareizās zīmes, kas
vieno un sargā cilvēkus. Jānis stāsta, ka viņi droši vien līdz
galam nezina ne izraudzīto simbolu pielietojumu, ne funkcijas, bet
viņi šīm rotām piedod savu nozīmi. Viena no tām ir sargāšanas
funkcija. Lai arī šī vēlme esot vienkārša, tā tomēr ir
programmātiska – lai vienmēr viss būtu labi. “Maijiņa reiz aizgāja
skatīties hokeja spēli bez amuleta kaklā, un tad viņa nokrita un
stipri sasitās. Es jau kāzu dienā, liekot kaklā, teicu, ka tas ir
viņas sargātājs, un nu es vienmēr pārbaudu, vai amulets viņai
ir līdzi,” teic Jānis.
Līdzināšanās
Parasti cilvēki īsti neapzinoties, ko nozīmē gan kāzās, gan bērēs
veikties rituāli. “Ir interesanta filma “Eks Āmens” par bēru
izvadītājiem. Filmā kāda sieviete stāsta, ka viņa ir labākā bēru
izvadītāja – ja viņai pasūta, lai bērēs visi raud, tad tā arī
notiek. Un tad pamatjautājums ir, kas īsti ir bēres? Vai tiešām
izrāde tiem, kuri sanākuši atvadīties? Un līdzīgs jautājums ir par
kāzām – vai tas ir atrakciju kopums, vai tomēr kaut kas dziļāks. Ja
uz šiem jautājumiem nav atbildēts, gan kāzas, gan bēres ir
bezjēdzīgas. Mums kāzās bija rituāls "Pāra līdzināšana", ko vadīja
folkloras kopa “Delve”. Lai arī mēs bijām jau 36 gadus
līdzinājušies un pieslīpējušies, rituāla būtība ir padarīt vīrieti
un sievieti attiecībās vienlīdzīgus, savā ziņā veidot vienu veselu
organismu. Grūti pateikt, vai kļuvām vēl līdzenāki, bet pašiem
šķiet, ka jā,” Jānis uzsmaida Maijai. Viņš turpina, sakot, ka
jebkurās attiecībās ir svarīgi, lai pāris domājot līdzīgi, jo tad
esot daudz vieglāk skatīties vienā virzienā: “Lai arī mums ar Maiju
ir atšķirīgi raksturi, pamatvērtības mums ir vienādas. Un tur tad
arī mēs esam – ne tikai vīrs un sieva, bet arī dzīves draugi.”
Maija ir pārliecināta, ka ikvienam cilvēkam ar sevi ir daudz
jāstrādā - ik dienu visa mūža garumā. Tas palīdzot saprasties ar
otru. “Ja tu ar sevi nestrādā un paļaujies uz kādām nejaušībām vai
arī vienkārši ļaujies plūsmai, tad var arī nesanākt. Jo kopā
dzīvošana ir liels darbs, pret kuru nevar pavirši izturēties, lai
otram nedarītu pāri.”
24 FOTO
Maijas Smildziņas-Rēdlihas un Jāņa Rēdliha kāzas fotogrāfijās
+ 20
Skatīt visus
Mazbērnu aplis
FOTO: Maijas vecākas dēls Kristaps kopā ar Jāni stāda kociņu mazajai Sārai.
Maijas un Jāņa lauku mājās, kas atrodas Mēmelē, jau vairākus gadus pēc Druīdu horoskopa principiem tiek veidots koku aplis – katram mazbērnam savs atbilstošais koks. “Uz apļa, kas ir 12 metrus diametrā, ir sastādīti koki, kas atbilst katra mazbērna dzimšanas dienai. Mūsu kāzu dienā diviem jaunākajiem mazbērniem iestādījām attiecīgi lazdu un osi. Procesa laikā visi mazbērni, kuri ir tikpat dažādi kā šie koki, stāvēja uz apļa. Nu visi desmit koki aug, un tas ir pasakaini skaisti.”
Dzimtas ģērboņa radīšana
Ja kāzas notiek pēc tik ilgas kopdzīves, tā esot, ja ne
norēķināšanās ar dzīvi, tad vismaz punktu salikšana. Tādēļ kā vēl
vienu zīmīgu kāzu sastāvdaļu pāris min dzimtas ģērboņa radīšanu,
kuru mazbērni uzvilka karoga mastā. Karoga pamatā ielikts kods par
ugunīgu cīņu par savu radošo vēlmju piepildījumu, kura augļi ir
apjaušami garīgā sfērā. “Ģērbonis ir dāvana bērniem un mazbērniem,
kuru viņi, kā jau jebkuru dāvanu, var lietot pēc saviem ieskatiem.
Nav svarīgi, ko viņi ar to tālāk dara, galvenais ir tas, ka mēs
esam savu domu un vēsti nodevuši,” teic Maija.
Dāvanas vietā priekšnesums
FOTO: Jēkabs Rēdlihs pūš koka tauri un auklē dēliņu Olafu.
Maija priecīgi stāsta, ka kāzu ielūgumos mīļajiem norādījuši, ka negaida materiālas dāvanas, bet lūdz sagatavot priekšnesumu par noteiktu tēmu – Jānis un Maija pirms vai pēc 25 gadiem. “Šāds piegājiens radīja daudz brīnišķīgāku savstarpējo komunikāciju, jo viesi jau pirms svinībām piedomāja par mums un mūsu kāzu dienu. Priekšnesumi bija lieliski. Piemēram, Jēcis (Jēkabs Rēdlihs. Aut.) ar savu ģimeni bija izgatavojuši kalendāru “Pēc 25 gadiem” - kas tajā laikā notiks ar katru no mūsu lielās ģimenes. Mēs ar Maiju divdesmit piecus gadus varbūt nenodzīvosim, taču pēc kādiem gadiem desmit jau būs interesanti pavērot, vai un kādas no kalendārā izteiktām prognozēm ir piepildījušās vai izskatās, ka piepildīsies," prāto Jānis.
Jaunā pāra deja
Maijai un Jānim bijusi jaunā pāra deja, skanot abiem zīmīgai un
mīļai grupas “Opus Pro” dziesmai “Mīļā”. “Brīnišķīgākais bija tas,
ka mazmeitas ļoti azartiski jau dejas pašā sākumā mums pievienojās.
Viņas burtiski ielidoja dejā. Tas bija tik krāšņi un dzirkstoši!”
atceras Jānis. Maija uzsver, ka dejai rūpīgi gatavojušies un
izdejojuši nākotnes vīzijas. “Negribētos teikt, ka deja, ko bijām
iestudējuši, būtu saistīta ar beigām, un tomēr bija gan.
Iestudējuma būtība bija tāda, ka mēs uz mīļajiem raugāmies it kā no
citas pasaules,” skaidro Jānis, piebilstot, ka dienas noslēgumā
Uguns skulptūra turpinājusi caur deju izvīto mūžīgā ceļojuma
tēmu.
Uguns skulptūra – laiva, kas dodas debesīs
FOTO: Miķelis Rēdlihs aizdedzina Uguns skulptūru.
Uguns skulptūru veidošana un dedzināšana ir tradīcija, ko Rēdlihu ģimene īsteno katros Saulgriežos jau daudzu gadu garumā un likusies iederīga arī kāzās. Skulptūra bijusi kā milzīga laiva upē uz salas. Pēc aizdedzināšanas tā simboliski devusies debesīs. “Laiva ir jocīgs simbols,” teic Jānis. “Ja mēs runājam par laiku pēc 25 gadiem, tad varam domāt par mūžīgu ceļu, kopīgu ceļojumu. Kas zina, vai tajā pasaulē mēs ar Maiju satiksimies. Runā, ka šamaņi varot sapnī doties uz vienu un to pašu vietu. Kas zina, varbūt mums izdosies sasniegt tik augstu līmeni pēcnāves dzīvē.”