Gribu skaistas kristības bērnam, bet neticu Dievam. Ko darīt?

Prasības kristībām

Kā apstiprina vairākas Mammamuntetiem.lv anonīmi aptaujātās luterāņu un katoļu draudzes Latvijā, vairākumā gadījumu prasības bērna kristībām ir līdzīgas – vismaz vienam no vecākiem ir jābūt konkrētās draudzes loceklim. Pamatojums tam ir vienkāršs – kristījot bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā, taču tas īsti nav iespējams bez vecāku dalības kādā draudzē. To uzsvēra vairāki anonīmi aptaujāti mācītāji un priesteri. Ir draudzes, kas savās mājas lapās vai sarunā jau konkrēti norāda – formālās kristības nepraktizē. Sazinoties attālināti – telefoniski vai e-pastā, daudzi priesteri un mācītāji vēlas satikties klātienē un pārrunāt vēlmi kristīt bērnu, pašam neesot draudzes loceklim.

Ir draudzes, kas savās mājas lapās vai sarunā jau konkrēti norāda – formālās kristības nepraktizē.

Vai iespējams kristības sarunāt?

Tomēr nereti vēlme pēc kristību rituāla ir tik liela, ka vecāki ir gatavi par katrām varītēm tās noturēt. Uz Mammamuntetiem.lv anonīmo aicinājumu, vai iespējams nokristīt bērnu, pašam neesot konkrētās draudzes loceklim un neapmeklējot kristības mācības, kāds mācītājs liriski atbild: “Nesaprotu īsti jūsu jautājumu?! Piemēram, ja es esmu pie autobusa, es taču varu tajā iekāpt, ja man ir vajadzība nokļūt Valmierā un es vēlos braukt ar autobusu uz Valmieru. Bērna kristības jautājumu vienmēr var atrisināt, ja ir vajadzība un vēlēšanās. Tā ir parasta lieta, ka pieaugušais vai pāris sāk apmeklēt kristību un iesvētes mācības un atrisina savas un sava bērna/nu kristības jautājumus,” norādot, ka ticība ir primārā lieta, lai kristītu bērnu. Tāpat kāda draudze Vidzemē atbild: "Parasti kristījam draudzes locekļu bērnus. Vecāki izvēlas draudzi, kur viņiem patīk, kuru viņi apmeklē un tur arī kristī savu bērnu. Formālās kristības jeb "ķeksīša pēc" nepraktizējam.” 

Aplieciniet ticību pie kristībām un – lūdzu!

Tomēr kāds katoļu priesteris paver plašāku iespēju, pašiem neesot ne ticīgiem, ne esot kādā draudzē, nokristīt bērnu. Viņš skaidro: “Vēlos uzsvērt, ka bērna kristības nav maģisks rituāls, kas dod aizsardzību bērnam, bet gan iekļaušana Katoļu Baznīcā uz visu dzīvi. (..) Ja vecāki paši nav ticīgi, tad vismaz vienam no krustvecākiem ir jābūt katolim, kas kristību brīdī varēs apliecināt, ka rūpēsies par bērna katolisko audzināšanu. Iesniegums nav nepieciešams un ziedojums ir vēlams, bet tā apmērs nav noteikts. Ja esat gatavi izpildīt šos nosacījumus, tad ar nepacietību gaidīšu jūsu zvanu.” Tātad – šajā gadījumā varētu pietikt arī tikai ar mutisku apliecinājumu par krustvecēka piederību katoļu draudzei un apņēmību bērnu audzināt kristīgā garā.

Vairums priesteru un mācītāju iesaka pārdomāt, kāpēc ir vēlme kristīt bērnu, pašiem neesot aktīviem draudzes locekļiem.

Mammamuntetiem.lv ar visām draudzēm un priesteriem sazinājās attālināti un anonīmi. Pārsvarā visi uzreiz norādīja savus noteikumus, kad savā draudzē krista bērnus, tomēr dažas draudzes izteica vēlmi tikties un visu pārrunāt sīkāk klātienē, atstājot kristību sarunāšanas iespēju jau tiešajā sarunā. 

Protams, aktuāls ir jautājums, cik ētiski ir noturēt kristības baznīca, apzinoties, ka bērna audzināšana kristīgā garā, visticamāk, nenotiks. Vairums priesteru un mācītāju iesaka pārdomāt, kāpēc ir vēlme kristīt bērnu, pašiem neesot aktīviem draudzes locekļiem.

Visbiežākās prasības kristībām baznīcā

Katrs gadījums ir jāskatās individuāli, taču ir daži noteikumi, kuri lielākajām draudzēm Latvijā ir vienoti:

• vismaz vienam vecākam ir jābūt draudzes loceklim, kurā ir vēlme bērniņu kristīt. Tas nozīmē, ka otrs vecāks var nepiederēt nevienai draudzei. To savās mājas lapās norāda gan Rīgas Lutera draudze, gan Rīgas Krusta draudze;
• krustvecākiem parasti ir prasība būt kristītiem un iesvētītiem. Par krustvecāku piederību citām kristīgajām konfesijām jāinteresējas kokrēti savā draudzē, bet, piemēram, Lutera draudze norāda, ka kristībā var pieaicināt arī citu tradicionālo Latvijas kristīgo konfesiju draudžu locekļus. Tomēr katoļu draudzes šeit parasti nav tik elastīgas, viņiem biežāk parādās prasība krustvecākiem piederēt katoļu draudzei;
• visbiežāk bērnam var būt viens, divi vai vairāki krustvecāki. Ja ir viens krusttēvs un viena krustmāte, tiem nav jābūt savā starpā laulātiem. Var būt gadījumi, kad bērnam var arī nebūt krustvecāku. Krustvecākiem nepastāv dzimuma ierobežojumi – var būt divas krustmātes, taču arī visi konkrētie gadījumi vislabāk ir izrunājami draudzē, kurā ir vēlme kristīt bērnu.