Hanna, Jana, Johanna – personvārdu raksturojums

Hanna

Liekas: kaut kas karnevālisks plūst no Hannas spožuma, iluzionistes dabas un biezās grima kārtas! Hanna klausās nakts pūces un rīta cīruļa rožainajās balsīs, tāpēc viss mūžs ir skanošs. Vai tikai tā nav pašas uzliktā rūpju atgaiņāšanas maska - gavilēt, kaut sirds asiņo?!
 

Jana

Sarežģīta personība. Jūtām ļauj vaļu - un iekrīt, tomēr saprot: ar prātu vien arī nebūšu laimīga! Tāpēc Janai ir zināma elastība, kas rada aizvien ellīgāku spriegumu. Jana it kā svārstās pretrunās un, Šūpolēs ierāpusies, negrib tik drīz raisīties no tām vaļā. Pa gludu taku ejot, Jana nesastop lielu laimi. Tāpēc viņai nepieciešama mūžīga atjaunotne kā fiziski, tā garīgi. Prot radīt savu mazo paradīzi, kurā tikai retam lemts ielūkoties.

Johanna

Ir vajadzīgi pavisam komfortabli apstākļi, lai mūsdienu Johanna justos kaut cik pieklājīgi. Pats vārds uzliek pienākumu mūžīgi pucēties, prasmīgi lietot skaistumkopšanas līdzekļus un cik iespējams būt uzmanības centrā. Tāpēc Johannu kļūst aizvien mazāk un mazāk...
 

KALENDĀRĀ NEIEKĻAUTIE VĀRDI

Hanelita, Hanija, Hannelora, Hannelore, Hannija, Jāna, Janeka, Janija, Janika, Janna, Joana, Joanna, Johana, Jonita, Juanna, Junna, Žuanete

* Rakstā izmantota informācija no Gunāra Treimaņa izdevuma “Vārdu noslēpumi”.