Tas nav par ķirbjiem, saldumiem un monstriem! Kas vispār ir Halovīns un kāpēc to svin?

Tradīcija svinēt šos svētkus ir izveidojusies pirms mūsu ēras, un to iekopuši senie ķelti un balti. Pirmssākumi meklējami Ziemeļīrijā, bet vēlāk šīs tradīcijas pārņēma arī ASV un citas valstis. Šī diena ķeltu apdzīvotajā zemē iezīmēja vasaras beigas un ziemas sākumu, un minētais vakars sakrita arī ar tumšā laika iestāšanos. 

Mēs, latvieši, to saucam par veļu laiku. Ķelti ticēja, ka naktī uz 1. novembri robeža starp dzīvo un mirušo pasauli kļūst trauslāka, un mirušo gari spēj atgriezties uz zemes. Lai aizsargātos no šiem gariem, cilvēki dedzināja ugunskurus un valkāja kostīmus, bieži vien maskējoties dzīvnieku ādās un galvaskausos.

Mūsdienās Halovīns guvis ļoti lielu uzslāņojumu, kristietības laikā adoptējot svētkus pa savam, nekā tie tika atzīmēti senajiem ķeltiem. Tagad Halovīns vairāk ir kā mirušo piemiņas diena katoļu tradīcijās.

Septītajā gadsimtā pāvests Bonifācijs IV izveidoja Visu svēto dienu, ko sākotnēji svinēja 13. maijā. Gadsimtu vēlāk pāvests Gregors III pārcēla svētkus uz 1. novembri, iespējams, kā kristiešu aizstājēju pagāniskajiem Samhain svētkiem (Senie ķelti šos svētkus svinēja, lai atzīmētu ražas svētkus un gada tumšās puses iestāšanos). Dienu pirms svēto svētkiem sāka dēvēt par Visu svēto vakaru jeb Halovīnu.
 

Kāpēc Halovīnā grebjam ķirbjus?

Mūsdienu Halovīna svinību tradīcijas attīstījās galvenokārt ASV 19. gadsimtā, kad imigranti no Īrijas un Skotijas ieveda savas tradīcijas Amerikā. Piemēram, ķirbju grebšana jeb "jack-o'-lantern" nāk no īru tradīcijas izgrebt rāceņus un ievietot tajos sveces, lai atvairītu ļaunos garus. 
 

Tradīcija esot radusies, pateicoties īru leģendai par kādu vīru, vārdā Džeks (angļu: Jack), kas visu mūžu uzdzīvojis un grēku dēļ nav ņemts debesīs, tādēļ viņš esot spiests mūžīgi dzīvot ēnainos kaktos uz zemes un klīst pa tumšām ielām. Vīram līdzi esot bijusi tikai viena oglīte, ar ko apgaismot ceļu, kuru tad viņš esot ielicis izdobtā rācenī, lai dod vairāk gaismas un ilgāk deg. Leģendai nonākot Amerikā, rāceņa vietā parādījies ķirbis, un šādus ķirbjus — laternas tagad sauc par Jack` o Lantern.

Saldumus vai izjokosim! 

Mūsdienās Halovīns ir viena no lielākajām konfekšu pārdošanas dienām Amerikas Savienotajās Valstīs, un saskaņā ar Nacionālās mazumtirdzniecības federācijas (National Retail Federation) aplēsēm tā apjoms pārsniedz 3 miljardus ASV dolāru.
 

Par “Saldumus vai izjokosim!” tradīcijas izcelsmi ir daudz diskusiju, bet kopumā pastāv trīs teorijas. Pirmā teorija vēsta, ka Samhain laikā ķeltu tauta atstāja ēdienu pie namdurvīm, lai nomierinātu mirušos garus, kas naktī ceļoja pa zemi. 
 

Otrā teorija paredz, ka konfekšu došana ir radusies no skotu tradīcijām. Viduslaikos bērni un nabadzīgie lūdza pārtiku no kaimiņiem apmaiņā pret lūgšanām par mirušajiem Visu Dvēseļu dienā. 
 

Trešā teorija apgalvo, ka mūsdienu amerikāņu “trick-or-treating” ir cēlies no “belsnickeling” - vācu-amerikāņu Ziemassvētku tradīcijas, kad bērni ģērbās tērpos un pēc tam apzvanīja kaimiņus, lai noskaidrotu, vai pieaugušie var uzminēt pārģērbto identitāti. Vienā no šīs prakses versijām bērni tika apbalvoti ar ēdienu vai citiem gardumiem, ja neviens nespēja viņus atpazīt.

Ko mācīt bērniem šajā laikā? Un kas Halovīnam kopīgs ar Mārtiņdienu, LASI ŠEIT!

Avots: Encyclopaedia Britannica/Wikipedia