“Tumsas svētki, ko nevajag svinēt!” Ģimenes lauž šķēpus: vajag vai nevajag svinēt Halovīnu Latvijā?

Mārtiņdiena un Halovīns – kas šiem svētkiem ir kopīgs?

Halovīna līdzība ar senlatviešu svētkiem:

• Halovīnam un latviešu veļu laikam, Mārtiņdienai ir sena izcelsme
• Masku gājieni jeb ķekatas
• Viesu cienāšana
• Mirušo piemiņa

Atšķirības starp mūsu pašu un "importa" mirušo atceres svētkiem:

• Masku tēli. Halovīna vakarā visas maskas ir šausminošas - dominē vampīri, raganas, nāve, skeleti. Turpretim Mārtiņdienas masku gājienos tikai viena no maskām ir nāve, pārējās - dažādi dzīvnieki.
• Staigājot pa mājām, senlatvieši veica īpašus rituālus. Halovīnā tā vairāk ir biedēšana ar briesmīgajiem masku tēliem.
• Cienasts. Halovīna vakarā viesus pamatā cienā ar saldumiem, Mārtiņdienas masku gājiena dalībniekus - ar paša izaudzēto - dārzeņiem, medu, pašceptiem pīrādziņiem.

Svētku izcelsme - viena

Kā norāda folkloriste Zoja Heimrāte, abiem svētkiem - gan Halovīnam, gan latviešu Mārtiņdienai - izcelsme dziļākajās saknēs ir viena un tā pati. Halovīna tradīcijas balstās uz seniem laikiem, pat pirms kristietības. Pašos pirmssākumos Halovīns bija sava veida ražas svētki, līdzīgi kā Mārtiņdiena. Šī diena ķeltu apdzīvotajā zemē iezīmēja vasaras beigas un ziemas sākumu, un minētais vakars sakrita arī ar tumšā laika iestāšanos. Mēs, latvieši, to saucam par veļu laiku.

Mammamuntetiem.lv “Facebook” kontā izveidojusies diskusija starp vecākiem, vai Latvijā vispār vajadzētu svinēt Halovīnu.

Ko domā vecāki?

“Mēs nesvinam, izstāstām par ko ir šie svētki un kāpēc nesvinam. Bērni vēl nav sūdzējušies. Mums tūliņ novembrī divi svētki, kuros gan darām kādas lietas kopā un atzīmējam, Lāčplēša diena ( svecīšu vakars krastmalā) un protams 18.novembris,” raksta Madara.

“Nesvinam. Bērni nav sašutuši. Pat meitas skolas nostāja - īpaši neatbalstošs.  P. S. Pēc senajām Baltu tautas tradīcijām, arī ķekatās bērni negāja, tikai pieaugušie,” saka Maija. 

“Mūsmājās arī nesvin. Ir 2 bērni - 12 un 5 gadi. NE REIZI nevienam no viņiem nav gribējies pārģērbties par nāvi un iet baidīt kaimiņus. Saldumu pietiek arī ikdienā. Par policistu pārģērbties var jebkurā mirklī. Nezinu, kā reaģētu, ja bērni izmisīgi lūgtos piedalīties Halovīnam raksturīgajās aktivitātēs - gan jau izdomātu kaut ko gaišāku un labdabīgāku. Bērni zina par šo svētku izcelšanos, saprot, ka tie ir tumsas svētki un, ka mēs vienkārši tos nesvinam. Ir jau daudz citu svētku, ko mēs arī nesvinam (esam multikulturāla ģimene, un līdz ar to, šādu svētku netrūkst). Ja būtu kādi aizgūtie svētki, kas man patiktu, laikam tā būtu Pateicības diena,” raksta Zanda.
 

“Lai gan personīgi esmu pret Halovīniem un diedelēšanu, bet zinu, cik bērniem ir svarīgas sajūtas, emocijas.. tādēļ mājās paši taisām Halovīna ballīti, izņēmuma kārtā atļaujamies apēst kādu konču, spocīgu cepumiņu, picu spociņa formā, izgrebjam ķirbīti, skatāmies kopā filmu. Tas mums vairāk ir kopā pavadīts laiks,” pieredzē dalās Liene. 

Ja tomēr Halovīnu esi nolēmis atzīmēt, tev noderēs pasākumu CEĻVEDIS! 

“Ja bērnam prieks un sagādā pozitīvas emocijas, kāpēc ne. Mēs ejam. Bet ejam draugu un ģimenes lokā, kas ar prieku arī piedalās. Droši un jautri,” raksta Kate. 
Savukārt Katrīnas ģimenē Halovīnu nesvin nemaz: “Mūsu ģimene nesvin. Ir 5 bērni. Neviens no bērniem nekad nav juties apdalīts tikai tāpēc, ka nedabū konfektes! Saviem draugiem un skolasbiedriem bez problēmām pasaka, ka nesvin šos svētkus. Bērni lieliski zina šo svētku būtību, un mūsu ģimenes vērtības ir absolūti pretējas tam, ko šie svētki pozicionē!”
 

“Mēs tikai izgrebjam ķirbīti, ieliekam sveci un noliekam koridorā. Tā ir tikai blakus darbība ikdienas sveču dedzināšanai vakaros, lai skaistāka degšana. Ir reizes, kad atnāk kaimiņu bērni, tad vienmēr pa rokai ir kāda konfekte. Nekādu atribūtiku vai citas speciālās dekorācijas mājās neliekam. Es šajos svētkos nesaskatu neko sliktu, tikai žēl, ka ir tādi, kas svētku laikā izārdās un dara totālas muļķības. Ne jau svētki, bet indivīdi ir vainīgi. Un neredzu šai pasākumā nekādu sakaru ar Dieva vai ticības noliegšanu un kaut kādu tur velna pielūgsmi vai melnās maģijas izdarībām. Tie, kas to dara, dara ne tikai šai dienā, bet visa gada garumā. Tiem, kas tik traki šos svētkus uztver, vajadzētu vairāk palasīt, kam un kāpēc tad tādi vispār pasaulē tiek atzīmēti. Nedomāju, ka arī uz priekšdienām mūsu ģimenē kaut kas mainīsies "svinot vai nesvinot" šos svētkus,” teic Agita. 
 

Tikmēr Laura uz Halovīnu skatās ar pozitīvu skatījumu: “Bērniem patīk, gaidot svētkus domāt un gatavot dekorācijas, klausīties spoku stāstus, krāsot briesmīgas sejas, tumsiņā staigāt apkārt, drusku priecīgi baidīties, dabūt saldumus. Neredzu tajā neko sliktu. Mēs gan orientējamies uz mazo mošķu sagaidīšanu. Iezīmējam durvis, lai netraucē kaimiņus. Gatavojam saldumus, “briesmīgu” sagaidīšanu un uzdevumus tiem, kas atnāk drusku par daudz agresīvi un ar pliku- končas vai izjokosim. Ja Jūs zinātu, cik priecīgi viņi aiziet.”
 

Svin, bet tikai bērnu dēļ

“Apbrīnoju šos vecākus, kas domā tikai par sevi...Iedomājos, kā bērni jūtas ja draugi un klasesbiedri staigā kostīmos, savos mīļākajo varoņu tērpos un diedelē koņčiņas, bet redz tavējiem sencīšiem šie svētki ne visai!!! Man arī ne visai, bet bērns gaida šos svētkus un tāpēc katru gadu pērku kostīmu gan sev gan bērnam un dodamies pastaigā,” raksta Jolanta. 

Vairāk par to, kas vispār ir Halovīns, kādas ir šo svētku “saknes” un kāpēc tos svin visā pasaulē, lasi ŠEIT!