Kā bērnam saprotamā valodā paskaidrot, kas ir Lāčplēša diena?
Divu meitiņu mamma Ilze stāsta, ka ģimenē abas šīs Latvijai nozīmīgās dienas tiek atzīmētas un arī bērniem paskaidrots, ko tajās svinam. Sākotnēji gan jaunākā atvase tik tiešām esot domājusi, ka 11. novembrī lāči plēšas, tāpēc nelabprāt vēlējusies piedalīties Lāčplēša dienas svinības. “Tas ir ļoti svarīgi, lai bērns jau no agra vecuma saprot, kas ir šīs Latvijai tik nozīmīgās dienas, tāpēc vienmēr atgādinām un skaidrojam savām meitām, ko tad īsti pieminam, godinām un svinam 11. un 18. novembrī. Pat, ja tas aizmirstas un jāatkārto gadu no gada,” saka Ilze.
Ko bērnam stāstīt par Lāčplēša dienu
Daudzas lietas bērni uztver ļoti tieši, tāpēc nereti novērots, ka Lāčplēša diena tiek saistīta ar lāci vai pašu Lāčplēsi, bet arī pieaugušajiem jāzina, ka 11. novembra atceres diena ir tikai nosaukta šī simboliskā tēla – Lāčplēša vārdā. Patiesībā tā ir par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas diena.
Nosaukumā ietvertais vārds “Lāčplēsis” ir atsauce uz Andreja Pumpura tautas teikās balstītā eposa “Lāčplēsis” (1888) galveno varoni un Raiņa lugu “Uguns un nakts”. Lāčplēsim piemita pārdabisks spēks un varonība, kas izpaužas arī dzimtenes aizstāvēšanā pret iebrucējiem. Lai gan Lāčplēsis cīņā ar Melno Bruņinieku iekrīt Daugavā un iet bojā, 11.11.1919. kauja par Rīgu simboliski parādīja, ka Melnais Bruņinieks pie Daugavas šoreiz ir uzvarēts. Tā jau 1919. gadā Kārlis Skalbe pamatoja Lāčplēša Kara ordeņa nosaukuma izvēli. No tā arī izriet atceres dienas apzīmējums.
Svētku izcelšanās
11.11.1919. smagās cīņās Latvijas armija uzveica Pāvela Bermonta vadīto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā un atbrīvoja no pretinieka karaspēka Daugavas kreiso krastu un līdz ar to – visu Rīgu bermontiādes apstākļos. Tas bija būtisks pagrieziena punkts Latvijas Neatkarības karā un stiprināja Latvijas tautas ticību jaundibinātās neatkarīgās valsts nākotnei. Kopš 11.11.1920. šajā datumā notiek Lāčplēša kara ordeņa pasniegšana.
Daži fakti, kas bērniem ātri var palikt atmiņā
- Lāčplēša dienā, pieminot kritušos karavīrus, ir tradīcija nolikt svecītes – piemiņas vietās vai vienkārši iedegt tās savu istabu logos;
- Lāčplēša dienā tradicionāli ir tikuši rīkoti lāpu gājieni par godu izcīnītajai Rīgas brīvībai;
- Latvijas valstij ir savi simboli – karogs, himna un ģerbonis;
- Novembra svētkos ir aicinājums rotāt māju patriotiskās – sarkanbaltsarkanās – noskaņās.
Avots: Nacionālā enciklopēdija