Desmit neticami un jautri fakti par Latvijas vēsturi

Novembris ir mēnesis, kad mūsu valsts atzīmē dibināšanas dienu un visapkārt notiek daudzi nopietni pasākumi. Bet Latvijas valsts vēsturē ir atrodami arī jautri notikumi. Lūk, desmit jocīgākie no tiem! Daži saglabājušies vēsturnieku rakstos, citi – cilvēku atmiņās.

Latvijā pārāk daudz ierēdņu!
1. Jau drīz pēc savas dibināšanas Latvija ieguva ierēdņu zemes slavu. Vilis Rīdzinieks, bildēdams mūsu valsts proklamēšanas svinīgo sanāksmi, bija nofotografējis mirkli, kad uz skatuves atradās ne tikai nākamā Latvijas valdība, bet arī lielais koris, kas svinīgajā notikumā dziedāja Latvijas himnu. Kāds angļu žurnālists, vērtēdams redzamo un neko nezinādams par notikumu, apgalvoja, ka visi attēlā redzamie ir Latvijas valdība. Viņš sūrojās, ka tāda maza valsts jau pašos pirmsākumos dibina lielu ierēdniecības aparātu, kam īsti nebūs ko darīt un kas šķērdēs jau tā trūcīgās valsts naudu.

Lietuvas galvaspilsēta – Rīga
2. Latvijas diplomāti jau pirmajās ārvalstu vizītēs saskārās ar to, ka Latvijai lielas problēmas rada Lietuva. Tās nosaukums angļu un franču valodā ir pārāk līdzīgs Latvijas vārdam. Neskaitāmas reizes ir gadījies tā, ka svinīgās pieņemšanās Latvijas karoga vietā tiek pacelts Lietuvas karogs un Latvijas himnas vietā atskaņota Lietuvas himna. Pat 2006. gadā kādā Lielbritānijā izdotajā vēstures mācību grāmatā var izlasīt, ka pēc Otrā pasaules  kara daudzi spiegi, kurus interesēja notikumi Krievijā, pa ceļam uz šo valsti labprāt apmetās Lietuvas galvaspilsētā Rīgā.

Jānis Čakste veiksmīgi cīnījās ar suņiem
3. Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste iedibināja tradīciju, ka Valsts prezidenti regulāri apmeklē Latvijas novadus. Protams, par to rakstīja arī avīzes. Tolaik Daugavpilī ļoti populāras bija suņu sacensības, kas notika kādā ceļojošā cirkā. Taču dienā, kad prezidents apmeklēja pilsētu, vairāk skatītāju bija sapulcējušies viņa sagaidīšanai. Vietējais žurnālists, gribēdams uzslavēt prezidentu, ievietoja avīzē rakstu ar visai dīvainu virsrakstu: Valsts prezidents veiksmīgi cīnās ar suņiem!

Per! Per! Per!
4.Latvijas apbalvojuma – Triju zvaigžņu ordeņa – devīze latīniski ir Per aspera ad astra, kas nozīmē Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Kad Valsts prezidenta sasauktā ordeņa dome lēma, kāds varētu izskatīties ordenis, tā vērsās pie kāda mākslinieka un lūdza palīdzību. Mākslinieks tolaik bija ļoti aizņemts, tāpēc palūdza, lai skici pabeidz viņa māceklis, kurš neprata latīņu valodu un nevarēja atcerēties, kā skan sarežģītā devīze. Tā kā skice bija jāpabeidz ātri, māceklis uzrakstīja vienīgo, ko atcerējās. Kad ordeņa dome apskatīja pirmo skici, uz tās ar lieliem burtiem devīzes vietā bija rakstīts Per! Per! Per!

Gustavs Zemgals karaļa krēslā
5. Viens no piņķerīgākajiem uzdevumiem, kas jāpilda valsts prezidentiem, ir tikšanās ar dažādu valstu monarhiem (karaļiem). Šādos gadījumos ir precīzi jāievēro dažādi rituāli. Latvijas otrais Valsts prezidents Gustavs Zemgals bija pirmais Latvijas valsts vadītājs, kurš tikās ar monarhu. Tas bija Zviedrijas karalis Gustavs V. Ieradies karaļa pilī Stokholmā, prezidents apsēdās kādā krēslā un negaidīti ieguva lielu fotogrāfu uzmanību – tie viņu nepārtraukti bildēja. Prezidents bija ļoti apjucis. Vēlāk noskaidrojās, ka Zemgala kungs apjukumā apsēdies krēslā, kuru karalis parasti izmanto kā mazo troni. Līdz ar to Gustavs Zemgals ir vienīgais Latvijas prezidents, kuram izdevies pasēdēt arī īstā karaļa tronī.

Dāvanā apbedījumu hieroglifi
6. Valsts un valdības vadītājiem kādreiz ir jāsaņem arī diplomātiskas dāvanas no citu valstu pārstāvjiem. Kāda Latvijas ārlietu ministra sieva gribēja pārsteigt Japānas vēstnieku un uzdāvināja viņam pašas izšūtu galdautu. Ministra kundze uz tā bija izšuvusi japāņu hieroglifus, kurus atradusi kādā grāmatā. Pārsteigums patiesi izdevās, jo atklājās, ka minētie vārdi ir sena japāņu lūgšana, kas veltīta mirušo senču gariem un parasti tiek novietota apbedījuma vietās.

Ulmanis starp cūciņām
7. Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiki žurnālistiem ir palikuši atmiņā gan ar to, ka Ulmanis ļoti bieži apmeklēja lauku saimniecības un fotografējās kopā ar mājlopiem un māju saimniekiem, gan ar to, ka viņa dibinātā Sabiedrisko lietu ministrija rūpīgi kontrolēja avīzes un lika izsvītrot visu, kas, pēc ierēdņu domām, nepiestāv prezidentam. Kādas Liepājas apriņķa avīzes žurnālisti nolēma pajokot ar ministrijas ierēdņiem. Viņi avīzē ievietoja foto, kurā Kārlis Ulmanis redzams kopā ar vairākām cūciņām, un zem tā novietoja parakstu Valsts prezidents Kārlis Ulmanis (otrais no labās).

Mirušais brauc!
8. Kad pēc neatkarības atjaunošanas par pirmo Valsts prezidentu Saeima ievēlēja Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēlu Gunti Ulmani, daudzi jokoja, ka Latvijā ir atgriezušies ulmaņlaiki. Kāda Ziemeļvidzemes rajona avīze sagādāja Guntim Ulmanim pavisam dīvainu dāvanu. Laikā, kad viņš posās braucienā uz šo pusi, kļūdas dēļ avīzē tika nopublicēts raksts, ka vizītē braucot viņa slavenais radinieks Kārlis Ulmanis, kurš tolaik jau vairāk nekā 50 gadus bija miris.

Gods būt starp meļiem!
9. Neviens nešaubās, ka valsts vadītājiem ir labi jāzina svešvalodas. Par to kārtējo reizi pārliecinājās arī Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Savas vizītes laikā ASV viņš pamatīgi sapinās sarežģītajā angļu valodas izrunā un sajauca vārdus lawyer (jurists) un liar (melis). Amerikāņu juristu biedrības sanāksmē Guntis Ulmanis savā svinīgajā runā slavenajiem tiesnešiem, advokātiem un  augstskolu pasniedzējiem paziņoja, ka viņam ir liels gods būt tik cienījamu meļu sabiedrībā.

Latvijas prezidente- Jaunzēlandes ģenerālgubernatore
10. To, ka Latvija pat uzpūtīgajām kaimiņvalstīm kādreiz ir visai sveša zeme, parādīja Krievijas televīzija. Kad Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ieradās vizītē Maskavā, lai piedalītos Otrā pasaules kara noslēguma atceres svinībās, Krievijas teledarboņi, viņu rādot, paziņoja, ka kadrā redzama Jaunzēlandes ģenerālgubernatore.

Autors: Vilnis Purēns, žurnāls Spicā
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Spicā