Desmit neticami un jautri fakti par Latvijas vēsturi
Lai bērni apgūtu Latvijas vēsturi, noder ne vien nopietnas vēstures grāmatas, bet arī asprātīgi un interesanti nostāsti. Lūk, 10 jautri fakti par Latviju, ko apkopojis žurnāls Spicā. Izlasi, pastāsti bērnam un pasmaidiet kopā!
Novembris ir mēnesis, kad mūsu valsts atzīmē dibināšanas dienu
un visapkārt notiek daudzi nopietni pasākumi. Bet Latvijas valsts
vēsturē ir atrodami arī jautri notikumi. Lūk, desmit jocīgākie no
tiem! Daži saglabājušies vēsturnieku rakstos, citi – cilvēku
atmiņās.
Latvijā pārāk daudz ierēdņu!
1. Jau drīz pēc savas dibināšanas Latvija ieguva ierēdņu zemes
slavu. Vilis Rīdzinieks, bildēdams mūsu valsts proklamēšanas
svinīgo sanāksmi, bija nofotografējis mirkli, kad uz skatuves
atradās ne tikai nākamā Latvijas valdība, bet arī lielais koris,
kas svinīgajā notikumā dziedāja Latvijas himnu. Kāds angļu
žurnālists, vērtēdams redzamo un neko nezinādams par notikumu,
apgalvoja, ka visi attēlā redzamie ir Latvijas valdība. Viņš
sūrojās, ka tāda maza valsts jau pašos pirmsākumos dibina lielu
ierēdniecības aparātu, kam īsti nebūs ko darīt un kas šķērdēs jau
tā trūcīgās valsts naudu.
Lietuvas galvaspilsēta – Rīga
2. Latvijas diplomāti jau pirmajās ārvalstu vizītēs saskārās ar to,
ka Latvijai lielas problēmas rada Lietuva. Tās nosaukums angļu un
franču valodā ir pārāk līdzīgs Latvijas vārdam. Neskaitāmas reizes
ir gadījies tā, ka svinīgās pieņemšanās Latvijas karoga vietā tiek
pacelts Lietuvas karogs un Latvijas himnas vietā atskaņota Lietuvas
himna. Pat 2006. gadā kādā Lielbritānijā izdotajā vēstures mācību
grāmatā var izlasīt, ka pēc Otrā pasaules kara daudzi spiegi,
kurus interesēja notikumi Krievijā, pa ceļam uz šo valsti labprāt
apmetās Lietuvas galvaspilsētā Rīgā.
Jānis Čakste veiksmīgi cīnījās ar suņiem
3. Pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste iedibināja
tradīciju, ka Valsts prezidenti regulāri apmeklē Latvijas novadus.
Protams, par to rakstīja arī avīzes. Tolaik Daugavpilī ļoti
populāras bija suņu sacensības, kas notika kādā ceļojošā cirkā.
Taču dienā, kad prezidents apmeklēja pilsētu, vairāk skatītāju bija
sapulcējušies viņa sagaidīšanai. Vietējais žurnālists, gribēdams
uzslavēt prezidentu, ievietoja avīzē rakstu ar visai dīvainu
virsrakstu: Valsts prezidents veiksmīgi cīnās ar
suņiem!
Per! Per! Per!
4.Latvijas apbalvojuma – Triju zvaigžņu ordeņa – devīze latīniski
ir Per aspera ad astra, kas nozīmē Caur ērkšķiem uz
zvaigznēm. Kad Valsts prezidenta sasauktā ordeņa dome lēma,
kāds varētu izskatīties ordenis, tā vērsās pie kāda mākslinieka un
lūdza palīdzību. Mākslinieks tolaik bija ļoti aizņemts, tāpēc
palūdza, lai skici pabeidz viņa māceklis, kurš neprata latīņu
valodu un nevarēja atcerēties, kā skan sarežģītā devīze. Tā kā
skice bija jāpabeidz ātri, māceklis uzrakstīja vienīgo, ko
atcerējās. Kad ordeņa dome apskatīja pirmo skici, uz tās ar lieliem
burtiem devīzes vietā bija rakstīts Per! Per! Per!
Gustavs Zemgals karaļa krēslā
5. Viens no piņķerīgākajiem uzdevumiem, kas jāpilda valsts
prezidentiem, ir tikšanās ar dažādu valstu monarhiem (karaļiem).
Šādos gadījumos ir precīzi jāievēro dažādi rituāli. Latvijas otrais
Valsts prezidents Gustavs Zemgals bija pirmais Latvijas valsts
vadītājs, kurš tikās ar monarhu. Tas bija Zviedrijas karalis
Gustavs V. Ieradies karaļa pilī Stokholmā, prezidents apsēdās kādā
krēslā un negaidīti ieguva lielu fotogrāfu uzmanību – tie viņu
nepārtraukti bildēja. Prezidents bija ļoti apjucis. Vēlāk
noskaidrojās, ka Zemgala kungs apjukumā apsēdies krēslā, kuru
karalis parasti izmanto kā mazo troni. Līdz ar to Gustavs Zemgals
ir vienīgais Latvijas prezidents, kuram izdevies pasēdēt arī īstā
karaļa tronī.
Dāvanā apbedījumu hieroglifi
6. Valsts un valdības vadītājiem kādreiz ir jāsaņem arī
diplomātiskas dāvanas no citu valstu pārstāvjiem. Kāda Latvijas
ārlietu ministra sieva gribēja pārsteigt Japānas vēstnieku un
uzdāvināja viņam pašas izšūtu galdautu. Ministra kundze uz tā bija
izšuvusi japāņu hieroglifus, kurus atradusi kādā grāmatā.
Pārsteigums patiesi izdevās, jo atklājās, ka minētie vārdi ir sena
japāņu lūgšana, kas veltīta mirušo senču gariem un parasti tiek
novietota apbedījuma vietās.
Ulmanis starp cūciņām
7. Kārļa Ulmaņa valdīšanas laiki žurnālistiem ir palikuši atmiņā
gan ar to, ka Ulmanis ļoti bieži apmeklēja lauku saimniecības un
fotografējās kopā ar mājlopiem un māju saimniekiem, gan ar to, ka
viņa dibinātā Sabiedrisko lietu ministrija rūpīgi kontrolēja avīzes
un lika izsvītrot visu, kas, pēc ierēdņu domām, nepiestāv
prezidentam. Kādas Liepājas apriņķa avīzes žurnālisti nolēma
pajokot ar ministrijas ierēdņiem. Viņi avīzē ievietoja foto, kurā
Kārlis Ulmanis redzams kopā ar vairākām cūciņām, un zem tā
novietoja parakstu Valsts prezidents Kārlis Ulmanis (otrais no
labās).
Mirušais brauc!
8. Kad pēc neatkarības atjaunošanas par pirmo Valsts prezidentu
Saeima ievēlēja Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēlu Gunti Ulmani, daudzi
jokoja, ka Latvijā ir atgriezušies ulmaņlaiki. Kāda Ziemeļvidzemes
rajona avīze sagādāja Guntim Ulmanim pavisam dīvainu dāvanu. Laikā,
kad viņš posās braucienā uz šo pusi, kļūdas dēļ avīzē tika
nopublicēts raksts, ka vizītē braucot viņa slavenais radinieks
Kārlis Ulmanis, kurš tolaik jau vairāk nekā 50 gadus bija
miris.
Gods būt starp meļiem!
9. Neviens nešaubās, ka valsts vadītājiem ir labi jāzina
svešvalodas. Par to kārtējo reizi pārliecinājās arī Latvijas Valsts
prezidents Guntis Ulmanis. Savas vizītes laikā ASV viņš pamatīgi
sapinās sarežģītajā angļu valodas izrunā un sajauca vārdus
lawyer (jurists) un liar (melis). Amerikāņu
juristu biedrības sanāksmē Guntis Ulmanis savā svinīgajā runā
slavenajiem tiesnešiem, advokātiem un augstskolu
pasniedzējiem paziņoja, ka viņam ir liels gods būt tik cienījamu
meļu sabiedrībā.
Latvijas prezidente- Jaunzēlandes
ģenerālgubernatore
10. To, ka Latvija pat uzpūtīgajām kaimiņvalstīm kādreiz ir visai
sveša zeme, parādīja Krievijas televīzija. Kad Latvijas Valsts
prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ieradās vizītē Maskavā, lai
piedalītos Otrā pasaules kara noslēguma atceres svinībās, Krievijas
teledarboņi, viņu rādot, paziņoja, ka kadrā redzama Jaunzēlandes
ģenerālgubernatore.
Autors: Vilnis Purēns, žurnāls Spicā
Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Spicā