Labā ziema (Rainis)

Nāk ziema saltajā gadskārtā —
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā,
Man ziema patīk, man viņa laba,
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet, skatat, cik skaista nāk ziema pa āri,
Vai paļājot tai nedarāt pāri?

Lai salst, ka sprakst, tas man tik nieks,
Braukt ragutiņās jo lielāks prieks.
Kad puteņu putenīšus tā kaisa,
Tā bērniem sudraba taciņas taisa.

Tik ārā visi, un laisties, ko māk!
Kas pirmais nobrauc, to nepanāk, —
Kā tur iet kūleņus, rāpus un skriešus,
Kā tur sauc kliegšus un nosmejas smiešus.

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds nopeltu;
Un, ja tev ar’ jāiet, kad ziedonis smaida,
Nāc atkal! Uz tevi bērniņi gaida.
 

Citus dzejoļus lasi sadaļā Notikumi un svētki!