Bērna gatavots marcipāna sniegavīrs jeb Kā noķert Ziemassvētku sajūtu

Atceros, cik liela nozīme bērnībā bija īstajai sajūtai īstajā brīdī. Piemēram, Ziemassvētki — ar māsu un brāļiem ik gadu tika pārrunāts, vai ir? Vai šogad ir Ziemassvētku sajūta? Kā bērnam to notvert un noturēt bija pavisam viegli.

Grūtāk tas nācās pusaudža gados, līdz pirms dažiem gadiem sapratu, ka tā man ir krietni jāpiedomā. Nospriedu, ka tā ir viena no netīkamajām lietām, ar kurām saskaries, nonākot pieaugušo kārtā un dažas gada nogales aizvadīju gluži kā parastu ceturtdienas pēcpustdienu. Un tikai pēc bērnu dzimšanas sapratu, ka tā burvības sajūta, kas man saistās ar šiem svētkiem, patiesībā nekur nav pazudusi! Tā tikai ir bijusi atstāta novārtā.

Kā uzburt svētku sajūtu
Redz, bērnībā par īpašajām lietām ap mums rūpējās vecāki, sagādājot pārsteigumus, ierādot dāvinātāja un dāvanu darināšanas prieku un radot gaisotni, kura tik ļoti bija svētku pilna. Uzsākot patstāvīgo dzīvi, ir tā, ka naudas ir vairāk, bet laika paliek arvien mazāk. Izpaliek dāvanu gatavošana, reizēm pat saiņošanu uzticam citiem. Izpaliek eglīte, svētku rotājumi mājās. Piparkūkas nopērkam veikalā, vai, ļoti saņēmušies, izcepam no turpat pirktās mīklas. Apdāvināšanās ir pienākums, kas bieži pārvēršas smagā darbā, drudžaini laužoties caur ļaužu pūļiem pārblīvētos lielveikalos. Un reizēm domā, uh, cik labi, tie svētki aiz muguras.
Mana lielā kaislība ir ar virtuvē notiekošo saistītas lietas. Turklāt, pirmo bērnu gaidot, pirmsdzemdību atvaļinājums bija gada nogalē, tāpēc brīva laika bija krietni daudz, ko aizpildīju, darot to, kas tik ļoti patika — gatavojot. Gatavoju māju svētkiem, gatavoju našķus sev un citiem, gatavoju dāvanas radiem, draugiem un paziņām, iekšā liekot kautko no tā, kas tapis manā virtuvē. Un man bija visīstākā Ziemassvētku sajūta, kuru atradusi savā pieaugušā dzīvē, sajutos tik labi, ka esmu ar mieru pielikt zināmas pūles, lai baudītu to atkal un atkal. Turklāt tagad man ir krietns stimuls — bērni, kuri šobrīd veido savu bērnības dienu atmiņu krājumu.

Darbošanās ar marcipānu — princips līdzīgs, kā veidojot no plastalīna, tikai daudz, daudz garšīgāk. Un, mazliet pacenšoties, pat trīsgadīgs ķipars var pagatavot burvīgu Ziemassvētku dāvanu pats!

Pašgatavotas bērnu dāvanas no marcipāna
Tā kā virtuvē pavadu tiešām daudz laika, turpat sev izklaides rod mani bērni. Piemēram, darbošanās ar marcipānu — princips līdzīgs, kā veidojot no plastalīna, tikai daudz, daudz garšīgāk. Un, mazliet pacenšoties, pat trīsgadīgs ķipars var pagatavot burvīgu Ziemassvētku dāvanu pats!

Lai pagatavotu marcipāna sniegavīriņu, vajadzēs 50 g marcipāna mazam vai 80 – 100g masas lielākam. Marcipāna masu visizdevīgāk iegādāties Gemoss bāzā pie Mūkusalas apļa, kur tas maksā ap pieciem latiem kilogramā. Lai izveidotā figūriņa tik ātri neapkalstu, uz pus kilogramu marcipāna jēlmasas ņem 300g pūdercukura un 50g caurspīdīgā cukura sīrupa no Dansukker (es pērku veikalos Prisma vai Stockmann), visu rūpīgi samīci, līdz izveidojusies viendabīga masa.

No marcipāna vel nelielas dažāda izmēra lodītes — sniegavīra pamata daļai prāvāko, vēderam vidējo, galvai mazo, un savel mazas bumbiņas roku pagatavošanai. Marcipāna sastāvdaļas lieliski stiprinās kopā, tās attiecīgajās vietās mazliet samitrinot ar ūdeni. Lai pagatavotu cepuri, izveido nelielu lodīti, kuru saplacini, veidojot cepures malas un mazu cilindriņu, ko ar ūdens palīdzību piestiprini saplacinātajai daļai. Cepuri apvārti kakao pulverī un ar ūdeni pielipini sniegavīra galvai.

Acis un pogas var pagatavot no šokolādes krikumiņiem, kurus parasti izmanto kūku un desertu dekorēšanai. Oranžo „burkāndegunu” un muti uztaisi, no atbilstošas krāsas augļu sukādēm izgriežot nepieciešamo formu. Lai to visu būtu vienkāršāk iestiprināt, ērti izmantot smalku irbulīti vai zobu bakstāmo kociņu, ar kuru pirms pogas, acs vai deguna iestiprināšanas izveido nelielas iedobītes marcipānā.
Rezultāts — nodarbināti un izklaidēti bērni un dāvinātāja prieks garantēts!

Ieva Eihmane, māmiņa,

www.cetrassezonas.lv