Pelēkās noriņās (Kārlis Skalbe)

Pelēkās noriņās,
Elksnīšos sīkos,
Pazemās priedītēs
Bērziņos līkos

Meklēju zudušo
Jaunības pēdu,
Meklēju viņas
Laimes un bēdu.

Redzu savu bērnību
Pa noru skrejam,
Sēnītēs ejam
Paeglīšos…

Zem paegļa zariņa,
Sūnās tīts,
Guļ zemes bērniņš —
Rudmiesīt’s.

To maza, brūna
Rociņa lauž,
Ar zemes smaržu
Pie vaidziņa glauž.

Zem eglītes dūmainu
Guntiņu kur,
Uz oglēm lauzto
Sēnīti tur.

Kā vālodzīte
No rasas dzer
Un smieklus kā zelta
Zirnīšus ber.

No zaķa pēdiņām
Kronīti vij
Un meklē, kur pērnie
Putniņi bij’.

Par izpostīto
Ligzdiņu skumst,
Kad vakara krēsla
Elksnīšos tumst.