Lietus vīriņš (Fricis Bārda)
Ruds, rudiņš pa krēslu
čabina lietiņš.
Kā pelēks vīriņš
gar logu iet viņš —
Ruds, rudiņš pa krēslu
čabina lietiņš.
Kā pelēks vīriņš
gar logu iet viņš —
kaklā zīļu vācelīte,
tumšpelēka debesīte —
vasarā tā būšot pērļu sietiņš.
Tēvs liels tam un stipr(i)s —
kuļ jūras un ledu lauž.
Māte pie septiņām ugunīm
debesīs varvīksnas auž,
bet dēliņš — pa krēslu čāpo
un snauž...
Kad iedegas zvaigznīte
mākoņmaliņā,
viena zīlīte dreb tam
pašā degungaliņā...
Ak tu Dieviņ — ka tik to snīpi nenolauž!