Līgavas ģērbšana. Ticējumi

Līgavai kāzu dienā mugurā jābūt kaut kam jaunam, kaut kam vecam, kaut kam lienētam un kaut kam — zilam. Bieži vien zilu izvēlas mežģīni, ko liek ap zeķi. Līgavai nedrīkstot būt pērļu rotaslietas, tad dzīvē viņai būšot daudz asaru.

Līgavai un līgavainim uz kāzām jāpošas katram savā mājā — vēlams arī tad, ja pāris jau dzīvo kopā. Atsevišķā pošanās satikšanās mirkli noteikti darīs emocionālāku. Vēl jo vairāk, ja līgavainis nākamās sievas tērpu iepriekš nebūs redzējis. Pēc ticējumiem — līgava nedrīkst kāzu tērpā parādīties līgavainim līdz ceremonijas sākumam un nedrīkst pati ģērbties, citādi jaunajā dzīvē būs daudz jāstrādā.

Līgavu ģērbj krustmāte, māte vai vedējmāte. Vecās drēbes līgava pati nedrīkst pacelt — tās paņem māte, citādi vajadzēs lietotās mantas atkal vilkt mugurā.

Līgava nedrīkstot sev pati uzlikt plīvuru, tad kāzas esot veltas. Plīvuru vai vainadziņu topošajai sievai uzliek vedējmāte, turklāt – ar cimdotām rokām. Kājas aujot, brūtgāna brālis met zeķē naudu, lai būtu bagāta dzīve. Vēl ticējumi vēsta — ja, ģērbjoties uz kāzām, līgava kādu apģērbu uzvelk uz kreiso pusi, tad būs jāšķiras.

Citi kāzu ticējumi ir šeit!

Vairāki par kāzām un kāzu tradīcijām lasi sadaļā Svētki & atpūta!