Kāzu auto uz viesībām aizvelk...
Tas notika saulainā oktobra sestdienā. Esam visi sapucējušies, kāzu auto ar sapucēts, nu dosimies uz laulību vietu. Veiksmīgi nokļuvām līdz turienei. Jauka laulību ceremonija. Tagad jau esam vīrs un sieva. Tālākos plānos ir doties uz Jaunpili, kur mums ir paredzēts pasākums, bet...
Bet šis tas notika ar auto...
Braucam no Rīgas uz Jaunpili, pusceļu veicām bez problēmām, tad
sapucētai kāzu mašīnai sāka ritenis kūpēt. Apstājāmies. Pēc brīža
it kā beidza kūpēt. Nu, labi dodamies tālāk, pa ceļam atradīsim
kādu autoservisu. Atradām divus, bet kā par spīti — abi ciet. Nu
neko darīt, cerēdami, ka nekas traks nav, devāmies tālāk uz pili.
Bet tad sapucētā mašīna sāka klepot un nomira pavisam.
Pasākumu esam jau nokavējuši. Tad pagadījās atsaucīgs cilvēks, kas
brauca no pļavas ārā ar traktoru, piedāvājās mums palīdzēt, nu tad
mēs sarunājām, lai aizvelk auto līdz pilij. Atsaucīgais cilvēks
aizbrauca līdz mājām pēc sava auto. Un tā mēs auto pajūgā devāmies
uz pili. Beidzot esam galā. Izkāpjam no sapucētā auto, pie mums
piebrauc viens šoferīts un jautā: vai tāda ierašanās bija
izplānota? Es atbildu: jā! Citi ierodas zirgu pajūgā, a mēs auto
pajūgā!
Par laimi, daudz ko nenokavējām. Pasākums notika. Vakariņas mums
bija paredzētas pils krodziņā. Bet tā kā mēs nokavējāmies, tur jau
sākās cits pasākums. Un mums vakariņas notika pils kamīnzālē.
Kamīnzāle bija dievīga. Tā kā, viss beidzās labi, pat ļoti! Tāda
bija māna kāzu diena!
Iesūtījusi Sintija, konkursa Jautrs piedzīvojums kāzās. Stāstu konkurss ar "L'Oreal" balvām!