Kāzu kleitā izplīst robs. Un citi negadījumi fiksajās kāzās

Tā nu nācās pagaidīt piecus mēnešus, līdz palieku pilngadīga. Un kāzas notika 6 dienas pēc manu 18 gadu sagaidīšanas.
Kā jau jauniem cilvēkiem, kas pat īsti citu kāzās nav bijuši, nebija skaidrs, cik daudz laika būtu nepieciešams, lai visu saorganizētu. Viss likās ļoti vienkārši — tusiņš taču ir un paliek tusiņš.

Nekādus naudas iekrājumus nebijām paguvuši uzkrāt, arī vecākiem tobrīd diez ko negāja. Vienīgais, ko māte man varēja palīdzēt – nopirkt kleitu. Tā nu visu gribējām sarīkot no vīra gaidāmās algas.

Kāpjot dzimtsarakstu nodaļā pa trepēm, uzkāpu savas kleitas malai un izplēsu kārtīgu caurumu.

Alga aizkavējās un to dabūjām tikai otrdienas vakarā (kāzas paredzētas sestdien). Tad nu sākās skriešana uz visām pusēm. Viesi jāsaaicina (protams, nepieklājīgi pēdējā brīdī, bet savējie jau saprot). Svinību zāle jānoīrē, ēdienus, stipri ierobežoto līdzekļu dēļ nolēmām gatavot paši (bija plānoti apmēram 40 cilvēki) un vēl dažādi sīkumi — mašīnas un telpu pušķošana, galdauti utt. Liels, liels paldies mūsu draugiem un vīra radiem, viss tika paspēts!

Ēdienus gatavojām paši!
Pienāca kāzu dienas rīts. Sākās lielā ēdienu gatavošana, visi, kas vien bija brīvi, nāca talkā pie dažādo salātu gatavošanas, es pati un topošais vīrs tai skaitā. Šeit liels paldies manām draudzenēm, kuras uzņēmās lielāko daļu darbu, kas saistījās ar ēdienu gatavošanu, nogādāšanu svētku zālē un pasniegšanu.
Pamazām sāka pietrūkt laika, aizbraucu pie friziera. Tikmēr vīrs uz ķīmisko tīrītavu pēc uzvalka, pēc līgavas pušķa un pušķot mašīnu. Mūsu šoferītis kavējās, mašīna vēl bija jāved nomazgāt, meitenes man zvanījās un uztraucās, ka nepaspēs izpušķot mašīnu. Vīrs zvanījās, ka mēs jau gandrīz kavējam. Pēc friziera tik kādu pusstundu man bija laiks pašiverēties pa mājām un bija jau jābrauc uz dzimtsarakstu nodaļu. Paspējam laika!

Un tad sākās vesela sērija sīku negadījumu:
•    Kāpjot dzimtsarakstu nodaļā pa trepēm, uzkāpu savas kleitas malai un izplēsu kārtīgu caurumu. Bet tas labo garastāvokli nesabojāja!
•    Tieši pirms ceremonijas smērēju vīra rokas ar krēmu, lai viegli varētu uzvilkt gredzenu, jo, mājās mēģinot, ar to bija problēmas. Par to drusku satraucos, bet vajadzīgajā brīdī viss bija ok. :)
•    Kad braukājām pa tiltiem, man visu laiku sāpēja galva, zāles dzert negribēju, jo biju jau trešajā grūtniecības mēnesī. Atrakciju vietā man sanāca vienas mocības.
•    Kad ieradāmies svinību vietā, viena no pirmajām atrakcijām bija tradicionālā kāpšana uz šķīvja mani nesot, bet mazu brīdi pirms tam, kad viss jau bija sagatavots, vīra māsas dēls skrēja garām un netīšām uzkāpa uz šķīvja, ko zem dvieļa nepamanīja, un šķīvi saplēsa. Rezerves nebija.
•    Vedējtēvs, braukājot pa tiltiem, bija iedzēris par daudz un pirmo tostu lasīja jau ar manāmām grūtībām. Tā nu bija sanācis, ka manai vedējmātei jau nāca dzemdību noteiktais termiņš, bet vismaz tas laimīgā kārtā nesākās mūsu kāzās!

Nujā, bija vēl šis tas, bet visu vairs nevaru atcerēties.

Kopā ar vīriņu esam jau piecus gadus un nesen sagaidījām savu otro atvasīti. Pa reizei kopā atceramies mūsu fiksās kāzas un pašiem smiekli nāk. Tagad noteikti daudz ko darītu savādāk, bet tad šķita, ka viss ir kā vajag. Galvenais jau, ka paši bijām apmierināti un kāzas bijā kā nevienam! :)

Iesūtījusi Maruta Timofejeva