Mežā – ap Ziemassvētkiem (Leonīds Breikšs)

Egles zaļajās rokās tur sniegu.
Meža klusums kā lūgšanas skan;
Mazu dziesmiņu — gaišu un liegu
Bērzu tāsīs liktos ierakstīt man.

Lūk — jau apkārt paegļi sanāk,
Sīka zālīte — skatās un brīnās,
Pati ziema raugās dvēselē mana,
Debesu acis paverot smīnā.

Sniegs tik gluds kā svētdienas galdauts,
Tīri žēl viņā iemīt man pēdu,
Tādēļ — domas atlaidis maldos,
Ilgi mežā uz celma es sēdu.

Egles zaļajās rokās tur sniegu,
Meža klusums kā lūgšana skan;
Mazu dziesmiņu — gaišu un liegu
Bērzu tāsīs tiktos ierakstīt man.