Iesim skolā? Dzejoļu TOP 13

Grāmata

/Rainis/

Kas visu izteic bez mēles?
Man saka: tā grāmata,
Ar viņu vislabākās spēles
Un mīļākā saruna.

Nu te tā uz galda uzlikta,
Bet nenieka tā nesaka.

Varbūt tai kauns.
Pie auss to pielikšu.
Nu, grāmatiņ, stāsti, kas jauns!
Nekā es nedzirdu.

Ar mani gan tik mānījās.
„Nē, grāmatā visu dien’ jāmācās!
Tad varēsi pavadīt sarunās!”

Nu nē, tad labāk ar sunīti skrienu,
Nekā grāmatā skatos visu dienu.

„Un muļķis kā sunītis paliksi,
Tevi arī saukās par taksīti.”

To ne!
 

Dziesmiņa par skolas somu 

/Inese Zandere/

Kāpj no plaukta grāmata,
Apstājas un domā.
Labāk abi domāsim –
Lūdzu, manā somā!

Burza svārkus burtnīca,
Kautrējas un stomās,
Pildspalvai pie rociņas
Ātri pazūd somā.

Dzēšgumija zīmuļiem
Skolotājas lomā:
Nostāda pa divi tos,
Ieved taisni somā.

Ābolīti sarkano
Ieripinu somā.
Ja man blakus sēdēs Toms,
Pusi došu Tomam.

Vai tu dzīvo Jelgavā,
Pekinā vai Romā,
Pirmā skolas diena nāk,
Nāk un sēžas solā!
 

Mazais vīrs ar mugursomu 

/Arvīds Grigulis/
Plūst ielas straume savā gaitā:
Uz darbu viens, uz mājām cits.
Skrien autobusi milzu skaitā,
Viss ņudz kā trauks, kas pārpildīts.

Bet, lūk, iet vīrs uz mērķi droši,
Kas viņu redz, to pārņem prieks:
Tā solis dun tik uzvaroši –
Tur steidzas mazais pirmklasnieks.

Tam plecos jauna mugursoma.
Ar mātes skūpstu izvadīts,
Viņš priecīgs iet ar labām domām,
Un mēs tam gribam doties līdz.

 

Vai jūs zināt? 

/Jāzeps Osmanis/
Vai jūs zināt, kādas puķes
Rudenī visskaistākās?
Ja jūs zināt, ļoti lūdzu,
Vārdā nosauciet man tās!

Bet es zinu! Tētis teica:
Skaistākās tās puķes šķiet,
Kuras pirmā skolas dienā
Skolas bērniem rokās zied!
 

Kas ir grūti? 

/Jāzeps Osmanis/

Simtkājim ir grūti
Nostāties uz vienas kājas.
Mēnesim ir dienā grūti
Zemi apspīdēt un mājas.
Grūti ir no veikala
Nākat ar konfekštūti,
Ceļā tūlīt neatvērt –
Ai, cik grūti!
Grūti ir no vārnas ligzdas
Nočiept olu;
Bet kas ir vēl grūtāk?
Vēl grūtāk ir celties
Un iet uz skolu!
 

Burvju durtiņas 

/Jānis Baltvilks/
Buri-buri – burtiņi.
Jā, jā, jā!
Tās ir burvju durtiņas,
Pa kurām var ieiet
Grāmatā.
Ja tu proti slēgt
visas trīsdesmit trīs,
tad nāc
man līdz!
 

Grāmata 

/Inese Zandere/

Mēs vecas grāmatas ielūdzam
Pie sevis ciemos kā radus,
Kas, tēju dzerdami, stāstus pauž
Un atceras bijušos gadus:
Kad skolniece bija šī krustmāte,
Tā nenopelnīja stibu,
Bet dabūja pasaku grāmatu
Par sekmēm un uzvedību.
 

Visi desmit 

/Rainis/
Raudzīsim, kā to lai darām,
Ka visus desmit saskaitīt varam.
Viens divi, trīs –
Tie citi būs drīz.
Četri, pieci, seši –
Tie mums ar nav sveši.
Septiņi, astoņi, deviņi –
Areče nu – te viņi!
Pieliec vēl vienu klāt:
Nu visi desmit akurāt!
 

Uz skolu 

/Auseklis/
Dar' man tēvis pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt',
Šuj man svārkus māmuliņa:
Skolā ieti man gribas!

Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiemi gabaliem:
Vidī maizes riecientiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas.

Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele.
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc'.

Man jāieti skoliņāi
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.
 

Septembris klāt 

/Andris Vējāns/

Dusi zem kļavām
Tīk patrenkāt,
Tikai vairs laika nav:
Septembris klāt.

Labi pa pļavām
Vēl pastaigāt,
Tikai vairs laika nav:
Septembris klāt.

Pie grāmatām savām
Man jāķeras, māt:
Skolas laiks sākas jau,
Septembris klāt.
 

Melnā diena 

/Hermanis Paukšs/
Mūsu sētā šodien bēdas
Puikas staigā drūmi noskumuši
Meitenes ar melnām lentēm matos
Iet pa trijām rokās saķērušās

Mēs bijām pieci kapitāli džeki
Un vienmēr izdarījām to ko solām
Bet nu mēs esam palikuši četri
Rītā Uldim jāiet skolā
 

Gadiņi 

/Jāzeps Osmanis/
Ko es piecus gadus darīju?
Tētis saka: augu.
Un ko es nākamgad darīšu?
Māmiņa saka: augšu.

Bet vēl pēc viena gadiņa?
Tad tētim un māmiņai solu:
Būšu jau izaudzis
Un iešu uz skolu.
 

Pirmklasnieks 

/Valdis Lukss/
 

Skolā jautri,
čalas, prieks.
Mazliet kautrāks
pirmklasnieks.

Ienāk klusi –
Nu tik spēt
klases pusi
nezaudēt!...

Nomaldīties? –
Blēņas, nieks!
Negrib bīties
pirmklasnieks.

Visur ejas –
tas nekas!
Visur sejas
smaidošas.

Un pēc zvana –
grāmatā
pirksts jau mana,
kāds ir A.