Dzejolis par sapņiem (Imants Auziņš)
Kā skaistule dus mana zeme miegā,
Pār kalnu krūtīm mēness stari plūst...
Kā skaistule dus mana zeme miegā,
Pār kalnu krūtīm mēness stari plūst...
Cik jauka viņa zilgi baltā sniegā, —
Šķiet, uzsegusi vieglus palagus.
Vējš maigi glāsta kuplos mežu mastus,
Steidz daiļo sapņotāju noskūpstīt...
Tu redzi, mana zeme, sapņus tādus,
Ko darbos piepildīsi rīt!