Dzīvā radība un cilvēks latvju zīmēs

Cilvēks
Varbūt tev rodas jautājums — kā tad tā, visa plašā pasaule mūsu rakstos attēlota, bet kā tad ar pašu cilvēku? Tā nu tas ir. Viss, par ko domāja, kas bija svarīgs, uz ko paļāvās, ir ticis atainots latvju rakstos, bet pats cilvēks tikai retumis. Mūsu rakstu valoda ir veids, kā mēs sazināmies ar pasauli. Cilvēks jau ir tepat vien — visa pamatā viņa domas par Dievu, par zemi, kokiem, augiem, dzīvniekiem, par spēku un gudrību, par auglību un izdošanos. Un ir tikai pavisam nedaudz rakstu zīmju, kas attēlo cilvēka ķermeni. Bet visi iepazītie raksti ir mūsu saruna par zināmo un nezināmo.

Putni
Mūsu rakstos varam atrast arī tādas zīmes, kas attēlo putnus. Varēsi atrast gan sīkputniņus, gan gaiļus, gan reizēm arī pavisam pasakainu putnu atveidojumus. Senākos laikos darināja rotas — piekariņus putnu izskatā. Jaunākos laikos tos daudzreiz izmantoja pūra lāžu un kreklu piedurkņu rotājumos, cimdu rakstos. Putns mūsu senčiem ir bijis ļoti svarīgs un godājams radījums. Pēc to uzvedības ļaudis noteikuši, kāds būs laiks un zīlējuši, kas gaidāms nākotnē. Cilvēki vienmēr vēlējušies saprast, ko putni runā. Palasi latviešu tautas pasakas un tautas dziesmas — tur katram putnam savs raksturs.

Dzīvnieki
Agrāk ļaudis ne tikai vēroja un mācījās no putniem, bet tāpat arī godāja dažādus dzīvniekus. Zirgs bija zemnieka uzticamais palīgs, lācis — labsirdīgais un taisnīgais meža saimnieks, vilku dēvējuši par Dieva suni u.tml. Tāpat tu latvju rakstos atradīsi vienu otru dzīvnieku attēlojošu zīmi. No senseniem laikiem dažādās rotaslietās atradīsi zirga atveidojumus. Senāk ticēja: ja nēsāsi piekariņu, kurā attēlots lācis, iegūsi lāča labvēlību un varbūt pat spēku. Reizēm rakstos tika attēloti nevis paši dzīvnieki, bet, piemēram, auna ragi, lāča pēdas, cūkactiņas. Pirms 100 līdz 200 gadiem apgleznotajās pūra lādēs ieraudzīsi ne vienu vien tev pazīstama dzīvnieka atveidojumu.

Krupja zīme
Krupītis un varde latviešu teiksmās, tautas dziesmās un pasakās parasti saistīti ar pazemes dzīvi. Tie ir Zemes mātes un Veļu mātes sūtni, gudras radības, kas cilvēkiem šai saulē ļauj izzināt to pasauli, kur mēs aizejam pēc nāves. Tālab daži ļaudis vēlējušies šīm radībām dot savu zīmi un par tādu izvēlējās divu mēness zīmju savienojumu.