Dzīvības, laimes un spēka zīme — krusts
Krusts ir viena no tām zīmēm, pret ko cilvēki izjūt bijību un dažkārt pat bailes. Tomēr bailēm nav pamata — šīs zīmes simbolizē laimi, dzīvību, spēku un svētību.
Krusts
Ja savienosi gulenisko un statenisko līniju, tad iegūsi krusta
zīmi. Tajā apvienoti divi pamatspēki — sievišķais un vīrišķais —,
tādēļ mūsu senči to uzskatīja par ļoti svarīgu un spēcīgu
zīmi. Krusta
zīme bija dzīvības, laimes un spēka raksts, un tādu to atradīsim uz
sensenos laikos rotātajiem priekšmetiem, kā arī pavisam nesen
darinātajiem tautas mākslas priekšmetiem.
Dubultkrusts
Ja uzvilksi krusta zīmi divkārši, iegūsi dubultkrustu. To mēdz
saukt arī par akas zīmi, jo tā atgādina senajā lauku sētā izmantoto
ūdens ņemšanas vietu. Arī šo krusta zīmi sastapsi bagātīgi
kuplinātu. Tas atrodams mūsu rakstos no vissenākajiem laikiem līdz
pat mūsdienām.
Krustu krusts
Ja krusta zīmei vēl pārkrustosi katra zara galotnīti, iegūsi krustu
krustu. Šo rakstu arī mēdz uzskatīt par vienu no dievietes Māras
zīmēm. Šādu zīmi saimniece, iedama gulēt, ievilka pavarda pelnos,
lai uguns ar Māras svētību neizdzistu līdz rītam. Krustu krustam
latvju rakstos tu atradīsi daudz dažādu kuplinājumu.
Lietuvēna krusts
Uz raksta zīmi nereti paļāvās kā uz drošu sargu. Vai zini, kas ir
lietuvēns? Tā izskats varēja būt tik mainīgs — daži to redzējuši kā
mazu puiku rūtainās biksēs, citi kā sarkanu vīriņu vai baltu sievu,
vēl citi kā smagu, ļaunu bezveida
ķēmu. Naktīs tas mocījis cilvēkus un mājlopus, neļāvis tiem
atpūsties. Bet gudri ļaudis zinājuši, kā neļaut lietuvēnam darīt
sliktos darbus. Bija jāprot uzvilkt lietuvēna krustu, pie kam ar
vienu rokas vilcienu, pabeidzot zīmi tur, kur tā iesākta. Tas bija
jādara, citiem neredzot. Un, lai zīmei būtu lielāks spēks, jādomā
labas domas. Tad tā pasargās i no lietuvēna, i no spoka. Lietuvēna
krustam var būt pieci, seši, septiņi, astoņi vai deviņi zari.
Ugunskrusts
Krusta zīmi tu jau iepazini. Bet, ja ar to sāksi rotaļāties,
pārveidot, tad vari tās galus noliekt pa labi vai pa kreisi,
izveidojot mazus kāsīšus. Un tad, ja tie visi griezīsies uz vienu
pusi, šķitīs, ka krustiņš ir kļuvis kustīgs. Tādu zīmi mēdza saukt
par ugunskrustu, Pērkona krustu, arī Laimas krustu un vēl citādi.
Šī zīme ļoti skaistos kuplinājumos ir sastopama mūsu rakstos.
Kāšu
krusts
Līdzīgi kā ugunskrustam, arī kāšu krustam zaru galos ir kāsīši,
tikai šoreiz tie negriežas uz vienu pusi, bet ir pavērsti viens
pret otru. Šādas zīmes izmantoja, rotājot dažādus priekšmetus, bet
sevišķi daudz audumos un adījumos.
Mēness
krusts
Ir kāda bagātīga zīme, ko sauc par mēness krustu. Tās viducī
parasti ir aplis vai četrstūris, bet tam apkārt četri mēness ragi.
Šādu zīmi bija ļoti ērti novietot rakstu kārtojuma viducī. Cilvēki
ticēja, ka šai zīmei piemīt sargājošs spēks.