Latviešu tautasdziesmas: Lūsis ņēma caunes meitu

Lūsis ņēma caunes meitu,
Putni jāja vedībās.
Lācim bija brūni svārki,
Tas bij brūtes vedējiņš;
Zaķītim strupa aste,
Tas eglītes nesējiņš;
Lapsiņai mīksta mēle,
Tā viesiņu saņēmēja;
Cielaviņa žigla sieva,
Tā galdiņa klājējiņa;
Vārna tāda puspelēka,
Tā gaļiņas vārītāja;
Vanagam asi nagi,
Tas gaļiņas kapātājs;
Krauklītim līks deguns,
Tas malciņas skaldītājs;
Stārķītim garas kājas,
Tas ūdeņa nesējiņš;
Bezdelīga dūmu ložņa,
Tā bij trauku mazgātāja;
Žagatiņa garastīte,
Tā istabas slaucītāja;
Cīrulītis, lakstīgala,
Tie bij brangi muzikanti.

Šo ritinu liela migla,
Meža putni kāzas dzēra:
Cielaviņas meitu veda
Žagatiņas dēliņam.

Sīki putni kāzas dzēra
Smalkā kārklu krūmiņā;
Strazda vien nepieņēma,
Tas dauzīja biķerīšus.

Gan zināja Meža māte,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam blīgzna,
Zaķam sīki žagariņi.

Visiem labi, visiem labi
Mana tēva tīrumā!
Zaķīšam cilpu mest,
Teteram rubināt.

Visa mana grezna rota
Meža putnu mugurā:
Dzenīšam raibi svārki,
Dzilnai zaļa villainīte.

Kas kait man nedzīvot
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man arot,
Sešas stirnas ecējot;
Lieli pulki sīku putnu,
Tie plosīja velēniņas.

I es biju muižnieciņš,
Man bij seši darbenieki:
Dzilna mana govu gane,
Vilciņš ādu ģērmanīts,
Zaķits mans skrīverīts,
Lapsa lasa grāmatiņas,
Gailis mans staļļa puisis,
Vistiņ' dārza kopēj iņa.

Aiz upītes zaļa zāle,
Zelta rasa galiņā;
Tur jās mani bāleliņi
Jāņu nakti pieguļā.

Visa zāle noziedēja,
Papardīte vien nezied;
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.

Jauka, jauka Jāņa diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.

Es meitiņa ka smildziņa,
Man rasinās villainīte.
Brīnējās dēlu māte,
Kad iegāju istabā.
Nebrīnies, dēlu māte,
Vēl nāk mani bāleniņi,
Citam bija miglu svārki,
Citam caunu cepurīte;
Vēl citami kumeļami
No vizuļu iemauktini.

Pār pļaviņu pāriedama,   
Pļavas dziesmu nodziedāju;   
Man piebira pilnas kurpes   
Sudrabiņa lāsītēm.