Sals uz Daugavas (Antons Austriņš)

Iet meitene maza pār Daugavu;
Tai gribas uz Ziemsvētku tirdziņu,
Lai nopirktu lellei drēbītes
Un mantiņas skaistas priekš eglītes,

Bet nemana viņa, nemanu es,
Ka izlien pašlaik no patiltes
Sārts večuks grabošā kažokā
Un kniebt sāk meitenei degunā.

Tas laikam būs pats niknais Sals,
Jo apsarmojis tam degungals.
Kam neklausi tētim, māmiņai? —
Tā uzprasa meitenei maziņai.

Es klausīšu, — meitene apsolās.
Tad Sals mazdrusciņ kā atlaižas.
Un, kad nu mazā pār tiltu tiek,
Tad Sals to arī mierā liek.

Kad bērns nonāk Ziemsvētku tirdziņā,
Viņš skatās visapkārt kā brīnumā.
Raibs ķipars tur danco; tur tauri pūš;
Tur eņģeļi lido, ak tu mūžs!

To visu grib meitene iemantot,
Bet kur tad paliks citiem, ko dot?
Bērns tiepjas, grib visu uz mājām stiept;
Sals klāt un atkal sāk degunā kniebt.

Kam neklausi tētim, māmiņai? —
Sals uzprasa meitenei maziņai.
Es klausīšu, — mazā apsolās.
Tad Sals mazdrusciņ kā atlaižas.

Viņš ielaiž pie Ziemsvētku vīriņa,
Kas pašlaik krāsniņu kurina.
Tur sasildās bērns un nu tik jož
Uz mājām, lai Sals tam neiekož.

Ir mantiņas skaistas priekš eglītes,
Ka Sals tik nelien no patiltes!
Bērns steidzas pār tiltu, cik vien var,
Un Sals nu šoreiz pielaižas ar.