Dzejolis par mātes mīlestību (Dzintars Freimanis)
Sejas, balsis, vārdi, smieklu šaltis,
Domu plēksnes — ēnās aizpland viss.
Laika vēju steigā šausts un kaltis,
Izplēn dienu mutulis.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Sejas, balsis, vārdi, smieklu šaltis,
Domu plēksnes — ēnās aizpland viss.
Laika vēju steigā šausts un kaltis,
Izplēn dienu mutulis.
Paliek kas? —
Ai, paliek sirdī augdams,
Plaukdams, glāstīdams kā saulains zars,
Svētīdams un dzīvei pretī saukdams,
Māt, tavs mīlestības gars.
Tagad, māt, par tavu mātes sirdi,
Kuras dziļuma man neaizsniegt,
Vienu mazu mirkli — atļauj, dzirdi —
Godbijībā galvu liekt.
