Kā Tēva dienu svinēja mūsu ģimenē
Lēni, lēni tuvojas Tēva diena. Un tā kā tēti bieži vien Latvijā ir atstāti mazliet novārtā, gribu pastāstīt, kā pagājušā gadā šo dienu atzīmēja mūsu ģimenē.
Tēvu dienai sāku gatavoties laikus. Saviem mazajiem knēveļiem —
dēlam (7 gadi) un meitai (5 gadi) — palīdzēju izgatavot jaukas
kartiņas savam tētim un vectētiņam. Es arī vienu uzmeistaroju savam
tētim. Pa visiem trim kartiņās ierakstījām jaukās lietas, ko mēs
domājam par tēti un vectētiņu, ko pret viņiem jūtam. Patiesībā man
bija interesanti uzzināt bērnu domas par abiem vīriešiem. Tētis —
stiprs, gudrs, zina daudz jokus, māk spēlēties, lasa pasakas.
Vectētiņš — labs makšķernieks, ar smaidīgām acīm (laikam krunciņu
dēļ), viņam vienmēr slepenajā plauktiņā noslēptas konfektes!
Sagadījās, ka iepriekšējā dienā vīram bija jābūt darbā visu
diennakti, līdz ar to mums mājiniekiem rokas bija brīvas, lai
pagatavotu dažādus gardumus. Tā kā vīrieši nav nekādi saldummīļi,
ar bērniem nolēmām gatavot ne tikai torti, bet arī klasisku rasolu
un iemarinēt šašliku. Tēvu dienas rītā, kad bērnu tētis pārnāca no
darba, mēs jau bijām pamodušies. Bērni ar ovācijām metās savam
tētim ap kaklu. Viņš bija ļoti pārsteigts un sacīja, ka viņam
dzimšanas diena taču bija pirms mēneša! :)
Liels bija mana tēta (bērnu vectētiņa) pārsteigums, kad bērni viņam pasniedza līdzīgu salātu bļodu ar tekstu — VECTĒTIŅAM un mazām, mīļām sirsniņām.
Dēls lepni tētim pasniedza trauku ar salātiem, uz kuriem no
kukurūzas, zaļajiem zirnīšiem un sarkanās paprikas gabaliņiem bija
izlikts vārds — TĒTIM, un mazas sirsniņas. Meita pasniedza torti ar
divām svecītēm. Kāpēc divām? Meita ļoti uzstāja, ka svecītēm jābūt.
Tad nolēmām likt divas, jo Latvijā Tēvu dienu oficiāli svinēja otru
reizi. Pēc mīļām brokastīm ļāvām viņam pāris stundas pagulēt pirms
turpinājām ģimenes dienu, kas izvērtās silta un saulaina.
Turpmākā ģimenes diena tika pieskaņota galvenokārt bērnu tēta
vēlmēm. Tā kā nekad nebijām devušies uz Rīgas Motormuzeju, šī bija
īstā reize, kad to izdarīt, jo viņam ļoti interesē dažādas auto
lietas. Patiesībā, arī man šis muzejs sagādāja patīkamu pārsteigumu
— tur ir ko redzēt! Dēlam arī ļoti patika, jo muzeja darbinieki
ļāva dažas mašīnas aptaustīt!
Pēc tam devāmies uz kādu klusu kafejnīcu, kur bērni baudīja
saldējuma kokteiļus, vīrs izvēlējās kokakolu, bet es – kafiju ar
pienu. Šeit mums izvērtās ļoti kauja saruna, kur tētis bērniem
stāstīja, kā juties, kad pirmo reizi uzzināja, ka ģimenē gaidāmi
bērni, kā juties, kad pirmo reizi ieraudzījis, atcerējās pirmos
bērnu nedarbus, kā brālis māsai frizūru taisīja ar taukiem no
pannas un kā māsa piezīmēja tētim pases bildē ūsas un garus
matus.
Tēvu dienas rītā, kad bērnu tētis pārnāca no darba, mēs jau bijām pamodušies. Bērni ar ovācijām metās savam tētim ap kaklu. Viņš bija ļoti pārsteigts un sacīja, ka viņam dzimšanas diena taču bija pirms mēneša! :)
Atcerējās pirmos izteiktos vārdus un pirmos solīšus.
Jāatzīst, ka šī diemžēl tik retā papļāpāšana sagādāja prieku ne
tikai vīram, bet arī bērniem. Viņiem bija ļoti interesanti uzzināt,
ko tētis domā, ko atceras, piemēram, kad viņš pirmo reizi
ieraudzījis dēlu, mazulis licies ļoti līdzīgs pašam bērnības
bildēs. Savukārt meita likusies ļoti maza un trausla. Nebija jau ar
nekāda lielā — vien 2995 grami. Turklāt šī saruna mudināja bērnus
jautāt par lietām, par kurām ikdienā īsti nesanāk runāt — kā rodas
ģimene, kā izdomā tikt pie bērniem, kāpēc vajadzīga audzināšana. Tā
kā šajā dienā galveno lomu ieņēma tētis, tieši viņam bija jāatbild
uz bērnu, galvenokārt dēla, jautājumiem. :) Vīram bija ko pasvīst!
:)
Pēc sarunas sēdāmies mašīnā un devāmies uz Cēsu pusi, kur dzīvi
mani vecāki. Iepriekš šo braucienu nebijām pieteikuši. Bet tā kā
viņi ir pensionāri, zināju, ka būs mājā. Un bija ar! Liels bija
mana tēta (bērnu vectētiņa) pārsteigums, kad bērni viņam pasniedza
līdzīgu salātu bļodu ar tekstu — VECTĒTIŅAM un mazām, mīļām
sirsniņām. Es ar sabučoju savu tēti un uzdāvināju pašgatavoto
kartiņu. Viņš bija ļoti aizkustināts. Ne velti — no savas lielās
meitas jau gadiem nebija saņēmis pašas gatavotu dāvaniņu! :)
Pēc tam sakūrām ugunskuru, cepām iepriekš samarinēto gaļu, spēlējām
paslēpes. Īsāk sakot, jauki pavadījām laiku!
Arī šajā gadā plānojam atzīmēt Tēvu dienu. Vēl gan neesam
izdomājuši, kā, bet zinu, ka šī diena būs īpaša!
Iesūtījusi: Agnese
IZLASI ARĪ: Idejas Tēva dienas svinībām
GARDAS RECEPTES SVĒTKU GALDAM SKATI ŠEIT!
2012. GADA 8. SEPTEMBRĪ TIEKAMIES TĒVA DIENAS SVĒTKOS!