Hokejists Miķelis Rēdlihs: „Lepns, ka esmu tētis!”

Līdz šim Rīgas Dinamo uzbrucējs Miķelis Rēdlihs Tēva dienu nav svinējis – viņš ir pavisam jauns tētis. Taču mammam.lv/tetiem.lv ir pārliecināti, ka Miķeļa meitenes – meitiņa Justīne ar sievu Līvu – šogad noteikti kādu pārsteigumu viņam sagādās! :)

Portāla mammam.lv/tetiem.lv saruna par mammu un tētu lietām ar tēti Miķeli Rēdlihu (27). 

Vai un kā ir mainījies Tavs skatījums uz dzīvi pēc meitiņas ienākšanas ģimenē?

Tas, kā dzīvoju šobrīd – man ir sajūta, ka nekad nav bijis savādāk! Bērns manā dzīvē ir ienesis nenormālu prieku, esmu palicis daudz pozitīvāks. Ģimene man vienmēr ir bijusi vērtība, mazās piedzimšana šo manu sajūtu ir tikai nostiprinājusi. 

Izmaiņas noteikti ir manās attiecībās ar hokeju – tagad ir vieglāk nodalīt hokeju no personīgās dzīves. Ja spēlē ir kādas neveiksmes, tad vieglāk tieku tām pāri – kā ieraugu bērnu, tā viss aizmirstas, un saprotu, ka hokejs ir mans darbs, kam nav jāienāk ģimenes dzīvē. Un, man šķiet, ka tāpēc tagad savu darbu varu darīt kvalitatīvāk.

Miķeļa ģimenes bilžu albums!

5 FOTO

Tētis Miķelis Redlihs

+ 1

Skatīt visus

Radi un draugi parasti meklē bērniņa līdzības vecākos. Vai tu redzi Justīnes līdzību sev?

Ir cilvēki, kas saka – Justīne ir līdzīga tētim. Es pats par to neaizdomājos, nekad neesmu vērtējis – o, cik viņa man līdzīga! Kad skatījāmies manas sievas Līvas bērnības dienu bildes, nospriedām, ka patiesībā Justīne ir līdzīga arī viņai. Bet vispār manās acīs Justīne ir pati par sevi. Mēs brīžiem piefiksējam - re, Justīne dara kā mamma! Vai arī sieva saka – redzi, viņa dara to tikpat smieklīgi, kā tu!

Dažkārt stāsta un raksta, ka grūtniecēm piemīt neiedomājamas kaprīzes. Vai Tev kaut ko tādu uz savas ādas nācās piedzīvot?

Man par manu sievu likās tieši otrādi – bērniņa gaidīšanas laikā viņa bija nosvērtāka un mierīgāka. Pārbaudījumi – arī pāra attiecību – sākas tad, kad mazais piedzimst. Grūtniecība – tas nav nekas! Viss sākas tikai pēc tam.

Jums bija ģimenes dzemdības. Kādas todien bija tavas sajūtas?

Pašas dzemdības – ļoti emocionālas. Ir patīkami, ka esi klāt un vari atbalstīt sievu, ka vari būt klāt brīdī, kad piedzimst tavs bērns. Šīs emocijas īsti nav iespējams izstāstīt, un tie vīrieši, kas dzemdībās nav piedalījušies, diezin vai spētu iztēloties, kā tas ir. 

Man likās – nez, kā būs, varbūt visu laiku būs jātur sievai roku. Dienā bija sākušās kontrakcijas, un vakarā aizbraucām uz slimnīcu lūkot, kā ir – vai nav viltus trauksme. Tā arī palikām slimnīcā, un sieva vienkārši dzīvojās bez rokas turēšanas. 

Iepriekš satraucos – kā tad es tur to nabassaiti varēšu pārgriezt. Bet, kad viss jau notika, nabassaites pārgriešana man likās pašsaprotama. 

Iepriekš satraucos – kā tad es tur to nabassaiti varēšu pārgriezt. Bet, kad viss jau notika, nabassaites pārgriešana man likās pašsaprotama.

Cilvēki ir dažādi, un tiem tētiem, kas baidās dzemdībās piedalīties, es droši nevaru ieteikt – tev tur noteikti ir jābūt klāt. Tas katram pašam jāsajūt. Taču es noteikti gribu būt blakus arī savu nākamo bērnu piedzimšanā. 

Vai bija kādi noteiktumi, ko ievērojāt, izvēloties bērniņam vārdu?

Nē! Mēs ar Līvu skatījām meiteņu vārdiņus, un, kad Līva nolasīja – Justīne –, es teicu, ka man patīk, un pie tā arī palikām. Es neskatījos vārda nozīmi utt., Justīne uzreiz iekrita man sirdī un citus variantus tālāk pat nepārskatīju. Tagad savai meitai citu vārdu nevaru pat iedomāties! Viņa ir riktīga Justīne!

Ļoti bieži tādus pienākumus kā bērniņa aizmidzināšana, ģērbšana, autiņbiksīšu mainīšana u.c. uzņemas mammas. Kā ir jūsu ģimenē?

Es cenšos pēc iespējas vairāk iesaistīties bērniņa aprūpē, piemēram, mazo vannojam abi. Arī es mēdzu Justīni likt gulēt, īpaši, kad viņa bija mazāka, kad sāpēja puncītis. Tagad Justīne aizmieg ātrāk un vieglāk, viņām ar mammu ir izvērties savs ik vakara gulētiešanas rituāls. Arī naktīs es neceļos, ja Justīne pamostas – sieva rūpējas par manu miegu. 

Kāda ir mīļākā tava un Justīnes rotaļa, nodarbe?

Mums patīk mīcīties! Es apguļos viesistabā uz paklāja, un viņa ņurca mani, un es viņu. Šī ir mūsu spēle. Vienīgi tētis ļauj darīt daudz vairāk – ja viņa pēc tam kādu mazu bērnu samīļo tāpat kā tēti, tad gan traki. Bet gan jau Justīne ar laiku iemācīsies, ka šādas spēlītes var atļauties tikai ar tēti! (Miķelis smaida)

Foto: Vadims Straume

Vai Tu mēdz veikalos izvēlēties drēbes meitiņai?

Kad mazā vēl nebija piedzimusi, mēs bijām olimpiādē Kanādā. Iegāju vienā bērnu apģērbu veikalā un, šķiet, nopirku visu skaisto, kas vien bija meitenīšu nodaļā. Mājās pārrados ar somu, kurā bija tikai bērnu drēbītes, un uzskatīju, ka padarīts labs darbs. Tagad Justīnei drēbītes gādā sieva – pasūta internetā –, es pēc tam tikai novērtēju, cik skaisti meitēns sapucēts. Bērnam viss izskatās smuki!

Kāpēc, tavuprāt, cilvēkam vajag bērnu?

Bērns ir ģimenes neatņemama sastāvdaļa. Ja man tagad nebūtu bērna, es, ja godīgi, nezinu, ko darītu. Bērniņš dzīvē ienes tādu prieku, piepilda manu dzīvi ar tik daudzām krāsām! Līdz ar meitiņas piedzimšanu esmu kļuvis daudz laimīgāks, mana dzīve kļuvusi jēgpilnāka. Emocijas, ko sniedz bērns, nekur citur saņemt nav iespējams. Protams, audzinot bērnu, ir arī grūti brīži, bet vienalga – bērns ir visskaistākais, kas ar mani ir noticis. Droši varu teikt – esmu lepns, ka esmu tētis. 

Cik bērnus Tu gribētu?:)

Agrāk ar sievu prātojām, ka vajag divus, bet domāju, ka finišā būs trīs – tādas ir manas šī brīža sajūtas! Lai ģimene aug lielāka. Maniem vecākiem ir četri dēli, dēliem savi bērni, un, kad visi sabrauc kopā, tad noteikti ir liels prieks. Esmu pārliecināts, ka mani vecāki šādos brīžos ir nenormāli laimīgi. 

Kad Miķelis Rēdlihs vēl bija topošais tētis, mammam.lv/tetiem.lv jubilejas koncertā viņš uzstājas kopā ar savu krustdēlu. Skaties video!