Ziemassvētki nāk (Vidvuds Medenis)

Sārtas sejas siltās mājās atnāk
Un pie koka galdiem apsēžas.
Zilas, brūnas, zaļas acis skatās,
Skatās, līdz pie loga apstājas.

Viedais sals ar baltu spalvaskātu
Rūtī raksta ziemas atmiņas;
Un no zemes līdz pat debess prātam
Saule stabulēs krāj dziesmiņas.

Tievas smilgas, koku baltie zari,
Pieminekļi lejup skatieniem
Baltai zemei jautā: ko nu darīt,
Lai nāk miers un laime cilvēkiem?

Zeme guļ zem raibas villainītes
Blakus savam ūdens vīriņam.
Ziemassvētkos gredzeniem tie mīsies,
Dzimstot jaunam saules bērniņam!