Šai svētā naktī zem’ un debess zvīļo (Valda Moora)

Šai svēta nakti zem' un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas —
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.

Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot;
Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.

Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvu klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku. . .