Jaungadā (Cecīlija Dinere)

Mēs ar tēti Jaungadā
Izgājām no mājām.
Mēs ar tēti dziļā mežā
Egli meklēt gājām.

Mazas, baltas pūciņas
Lēni laidās lidu.
Tēva pēdās lielajās
Mazām kājām bridu.

Visas egles jaukas bij,
Viena meža malā
Man visvairāk patikās,
Tai bij zvaigzne galā.

Gribēju, lai uzmanīgi
Tētis egli cirstu,
Lai no koka galotnes
Zvaigzne nenokristu.

Zēl bij. Zvaigzne palika.
Egli nesām mājās,
Zvaigzne pāri mākonim
Kaut kur plivinājās.

Visu ceļu zvaigzne šī
Mani pavadīja
Un līdz pašai rītausmai
Man aiz loga bija.